Eiropa ieguldīs 347 miljonus eiro zemūdens kabeļu drošībā

Zemūdens datu kabeļi mūsdienās nodrošina 99% starpkontinentālās interneta datu plūsmas, tādēļ ir ļoti būtiski mūsdienu ekonomikai un sadzīvei.

Tā kā ES kritiskā infrastruktūra arvien vairāk saskaras ar drošības riskiem, Eiropas Komisija (EK) pastiprinājusi centienus uzlabot šīs infrastruktūras noturību. Pagājušajā nedēļā EK ieviesa jaunu pasākumu grupu riska mazināšanas pasākumiem, kā arī izveidoja Eiropas nozīmes kabeļu projektu sarakstu (CPEI). Komisija arī veikusi grozījumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Digitālā darba programmā – plānots piešķirt 347 miljonus eiro stratēģiskiem zemūdens kabeļu projektiem, tostarp 20 miljonus eiro kabeļu remontēšanas spēju uzlabošanai.

Jaunajā EK pasākumu grupā ir ietverti seši stratēģiskie un četri tehniskie un atbalsta pasākumi zemūdens kabeļu infrastruktūras drošības uzlabošanai. CPEI jomām tiks piešķirta prioritāte gaidāmajos EISI Digitalizācijas sadaļas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un, plānojot iespējamo finansējumu saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, tie tiks ņemti vērā.

2026. gadā divi konkursi 60 miljonu eiro apmērā atbalstīs pielāgojamus kabeļu remonta moduļus, kas tiks izvietoti ostās vai kuģu būvētavās, lai ātri atjaunotu zemūdens kabeļu darbību. Tas ir tikai pirmais posms plašākam pasākumu kompleksam, kas plānots visos galvenajos ES jūru baseinos – Baltijas, Vidusjūras un Atlantijas okeāna reģionā. Pirmais pilotprojekts koncentrēsies tieši uz Baltijas jūru, ņemot vērā pēdējos gados pieaugošos zemūdens kabeļu bojājumus, kas liecina par iespējamiem naidīgiem aktiem pret šo kritisko infrastruktūru. Atsevišķi tiks rīkots arī 20 miljonu eiro vērts konkurss SMART kabeļu sistēmu aprīkojumam – te runa ir par sensoriem un monitoringa ierīcēm, kas tiks integrētas zemūdens telekomunikāciju infrastruktūrā, lai iegūtu reāllaika okeāna un seismiskos datus. Papildus tam 2026. un 2027. gadā notiks vēl divi CPEI finansējuma konkursi 267 miljonu eiro apmērā. Minētajos konkursos varēs piedalīties tikai publiskas iestādes ar ārkārtas reaģēšanas mandātu, piemēram, civilās aizsardzības dienesti, nacionālās ārkārtas reaģēšanas aģentūras, krasta apsardze un militārie jūras spēki.

"Tagad mums ir kopīga pieeja, par kuru panākta vienošanās ar dalībvalstīm, lai risinātu zemūdens kabeļiem draudošos drošības riskus, mazinātu šos riskus un noteiktu prioritārās jomas, kurās nepieciešams stiprinājums, izteikusies EK izpildviceprezidente tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Henna Virkunenena.