Digitālie risinājumi pārveido ārsta ikdienu

Arī medicīnā, tāpat kā gandrīz visās citās profesionālās darbības jomās, strauji ienāk digitālie risinājumi. Kā tie pārveidojuši ārsta ikdienu?

Digitālie risinājumi būtiski ir pārveidojuši ģimenes ārstu ikdienu Latvijā, padarot darbu strukturētāku, datu apriti ātrāku un pacientu plūsmu pārskatāmāku. Tādi risinājumi kā e-recepte, e-nosūtījums vai e-darba nespējas lapa ir kļuvuši par ikdienišķu lietu. Stabili ārstu dzīvē ienākušas arī attālinātās konsultācijas, pagaidām visbiežāk telefona zvana veidā, bet nav aiz kalniem arī brīdis, kad standarta attālinātā konsultācija notiks videoformātā. Pacientu izmeklējumu un analīžu datu digitalizācija un attālinātās pieejamības nodrošināšana tiem, ar ko nodarbojas uzņēmums "Datamed", padarījuši ārstu ikdienu ērtāku un ietaupa tiem daudz laika.

Paradumi mainās, ārstiem jāseko

“Dažādu sakaru un datoru tehnoloģiju attīstība šobrīd vistiešākajā veidā ir saistāma ar ģimenes medicīnas tālāko attīstību. Tas ir kļuvis par vienu no lielākajiem medicīnas attīstības virzītājspēkiem, kas nosaka ģimenes medicīnas pieejamību, kvalitāti, tās saturu, izmaksu efektivitāti, datu aprites kārtību un citus ģimenes medicīnas aspektus,” uzskata ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs. “Ģimenes medicīna uzskata, ka šobrīd tā spēj sniegt pietiekamā apmērā gan profilaktiskos pakalpojumus, gan hronisko pacientu aprūpes pakalpojumus, taču tieši digitalizācijas joma ir tā, kas ietekmē ģimenes medicīnas kvalitāti un saturu visvairāk. Mēs redzam, ka tādus pakalpojumus kā profilaktiskā darba, piemēram, vakcināciju organizēšanu, noteiktu vēža formu skrīningu formas, profilaktiskās apskates, šobrīd var organizēt virtuālajā vidē. Digitalizācija ir pilnīgi mainījusi arī medicīnas administratīvo pusi, sākot jau ar pacientu pieraksta organizāciju, pacientu šķirošanu grupās pēc nepieciešamo pakalpojumu apjoma un to, cik ātri tiem jānonāk pie ārsta – vai runa ir par neatliekamo pakalpojumu vai plānveida pakalpojumu, medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanas ātrumu un citiem aspektiem.”

Ārsti atzīmē arī to, kā pēdējos gados mainījušās sabiedrības gaidas attiecībā uz ģimenes medicīnu un veidu, kā ārsti komunicē. “Mēs vairs negribam zvanīt pa telefonu un nerakstām e-pastus. Komunikācija ar ārstiem un medicīnas iestādēm pamazām pārceļas uz “WhatsApp” vai līdzīgām ziņu apmaiņas vietnēm. Sabiedrība sagaida, ka arī ārsti sekos šīm tendencēm, piedāvās savas atbildes un problēmu risinājumus šajās vidēs,” saka Dzalbs. Viņš piebilst, ka tieši tāpat, kā mainījušies mūsu iepirkšanās paradumi, no fiziskajiem veikaliem lielā mērā pārceļoties uz interneta vidi, tieši tāpat sabiedrība pieprasa, lai arī daļa medicīnas pakalpojumu būtu pieejama attālināti un virtuāli – tas esot viens no virzieniem, kurā ģimenes medicīnā notiekot strauja attīstība. 

Tas gan nenozīmējot, ka šobrīd vai kaut kad pārskatāmā nākotnē pacientiem vairs nebūs jāierodas pie ārsta “dzīvajā” – nepieciešamība laiku pa laikam redzēt pacientu, izmeklēt viņu un novērtēt viņa veselības stāvokli nekur nav zudusi.

Turklāt tāds digitālais pakalpojums kā e-nosūtījums uz izmeklējumu pie speciālista ir lielā mērā atrisinājis līdz šim medicīnā plaši izplatīto dubulto pierakstu problēmu. Proti, agrāk pacients, kuram bija nepieciešama speciālista konsultācija, samērā bieži pierakstījās uz šādu konsultāciju uzreiz pie vairākiem ārstiem, cerot, ka kādā no vietām šo pakalpojumu varēs saņemt ātrāk. Taču reāli viņš apmeklēja tikai vienu no speciālistiem, savukārt pārējo darba laiks tika izniekots, jo šī pacienta “aizņemtajā” vietā nevarēja pierakstīt citu pacientu. Elektronisko pierakstu sistēma šo problēmu ir praktiski likvidējusi, jo visiem procesā iesaistītajiem datubāzē ir redzams, ka konkrētais pacients jau ir pierakstījies vizītei pie cita speciālista.

Laiku taupa digitālās datubāzes

Ļoti būtiski ārstu un medmāsu darba laiku taupa pacientu iepriekšējo izmeklējumu, rentgena uzņēmumu, magnētiskās rezonanses un citu izmeklējumu veidu digitālā datubāze, ko jau daudzus gadus veido uzņēmums “Datamed”. Šo datubāzi šobrīd izmanto vairāk nekā simts ārstniecības iestāžu un apmēram 7000 ārstu Latvijā un tajā atrodami 96% Latvijas iedzīvotāju medicīnisko izmeklējumu dati. “Agrāk itin bieži sastopamas situācijas, kad pacientam, atnākot pie ārsta, lielākā daļa vizītes laika tiek pavadīta, meklējot to vai citu slimības lapu, kā arī viena vai otra izmeklējuma datus. Kamēr to visu atrada, vizītei paredzētais laiks bieži vien strauji tuvojās beigām. Rezultātā ārsta sarunai ar pacientu un pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai bieži vien tika veltīta vizītes laika mazākā daļa. Elektroniskās datubāzes šādu situāciju ir praktiski novērsušas un daudz lielāka vizītes laika daļa tiek veltīta pacienta izmeklēšanai un sarunai ar viņu,” skaidro Ainis Dzalbs.

Kā tas mainījis ģimenes ārsta ikdienu, skaidro SIA “Ziemeļu medicīnas centrs” ģimenes ārsts Kevins Ziemelis: “Mana ikdiena un darba diena būtībā vairs nav cieši saistīta ar pacientu papīra kartītēm un vispār informāciju papīra formātā. Šobrīd gandrīz visi mediķi un iestādes pacientu informāciju apkopo vienā vietā – “Datamed” datubāzē. Tas ir ļoti ērti, jo tur mēs vienuviet varam atrast visus izmeklējumus, laboratorijas analīžu datus, izmeklējumus ar citām diagnostikas iekārtām un visu citu nepieciešamo. Turklāt šie dati tiek atspoguļoti gandrīz vai reālajā laikā, nevis ar piecu vai desmit dienu nobīdi.”  

SIA “Ziemeļu medicīnas centrs” ģimenes ārsts Kevins Ziemelis: “Mana ikdiena un darba diena būtībā vairs nav cieši saistīta ar pacientu papīra kartītēm un vispār informāciju papīra formātā. Šobrīd gandrīz visi mediķi un iestādes pacientu informāciju apkopo vienā vietā – “Datamed” datubāzē. Tas ir ļoti ērti, jo tur mēs vienuviet varam atrast visus izmeklējumus, laboratorijas analīžu datus, izmeklējumus ar citām diagnostikas iekārtām un visu citu nepieciešamo.”

Foto: Publicitātes

Attālinātās medicīnas uzvaras gājiens

Vēl viena mūsdienu digitalizētās medicīnas aktualitāte ir attālinātās medicīniskās konsultācijas. “Šādas konsultācijas Latvijas ārsti veic jau vismaz desmit gadus,” uzsver Kevins Ziemelis. “Ja kāds saka, ka viņš to nedara, tad, visticamāk, šis kolēģis melo. Tas, ko šobrīd šim konsultāciju veidam ir pievienojusi digitalizācija, ir videoattēls, kas, iespējams, spēs padarīt šīs konsultācijas vēl pilnvērtīgākas.” Savukārt Ainis Dzalbs piebilst, ka ģimenes medicīnā šobrīd ap 30% no visām konsultācijām jau notiek attālināti. “Galvenokārt tās ir konsultācijas pa telefonu, bet tās var būt arī video konsultācijas. Pastāv arī tādas formas kā konsultācijas rakstveidā. Tie var būt arī dažādi ierunāti teksti gan no pacienta, gan no ārsta puses, sniedzot noteiktas rekomendācijas. Tas šobrīd ir ļoti pieprasīts pakalpojums ģimenes medicīnā,” saka A. Dzalbs, atzīstot, ka Covid-19 pandēmijas pieredze un ar to saistītie tiešās kontaktēšanās ierobežojumi pavēruši ceļu straujai telemedicīnas attīstībai.

Tomēr visu laiku ārstēt pa telefonu vai caur telefona ekrānu nav iespējams. “Īpaši svarīgas ir pirmreizējās vizītes klātienē, “dzīvajā”,” skaidro Kevins Ziemelis. “Pacients ir jāapskata, jāpalpē, jāizmeklē ar stetoskopu – to visu pa telefonu izdarīt nav iespējams. Savukārt tad, kad ārstēšana jau nozīmēta, ļoti daudz kam var sekot līdzi attālināti. Aprunāties par asinsspiediena kontroli, pašsajūtu, medikamentu lietošanu – tas ir ērti gan pacientam, gan arī ārstam.”

Tā digitālās un sakaru tehnoloģijas ir ielauzušās medicīnas ikdienā un tagad tās attīstība bez tām vairs nav iedomājama. Valsts uzturētā “E-veselība” un privāto uzņēmēju izveidotā “Datamed” sistēma kļuvušas par medicīnas pakalpojumu organizatorisko un lielā mērā arī tehnoloģisko mugurkaulu.

Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Datamed”.