15.1 °C
Maskavas pēdējo nedēļu paziņojumi par to, ka no Latvijas teritorijas it kā tiek gatavoti uzbrukumi Krievijai, liek atcerēties absurdos un interneta vidē pamatīgi izsmietos Baltkrievijas vietvalža Aleksandra Lukašenko izteikumus.
Viņš 2022. gada februārī mēģināja attaisnot Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā ar stāstiem, ka īstie kara aizsācēji esot ukraiņi, jo plānojuši triecienus Baltkrievijai, un Lukašenko pat varot "parādīt kartē punktus", kur tas ticis gatavots. Arī tagad Krievijas paziņojumos tiek uzskaitītas konkrētas vietas Latvijā, no kurām varot notikt uzbrukums.
Šo var vērtēt kā diezgan vērienīgu informatīvā kara operāciju, jo vēstījumi izplatīti vairākos līmeņos – propagandas, politiskajā un arī diplomātiskajā, jo atšķirībā no citām līdzīgām izpausmēm šoreiz apvainojumi un draudi izskanējuši arī no ANO tribīnes. Zīmīgs ir arī fons, jo paziņojumi parādījušies nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad Latvija bija piedzīvojusi incidentus Rēzeknē, kad divi droni ietriecās naftas bāzē, kas radīja ne vien satraukumu sabiedrībā, bet arī pamatīgu politisku viļņošanos – aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") demisiju un vēlāk arī Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības krišanu.
19. maijā Krievijas specdienesta SVR (Ārējais izlūkošanas dienests) interneta lapā tika publicēta preses relīze "Ukraina gatavo triecienus pa Krieviju no Latvijas teritorijas". Tajā teikts, ka Kijiva nedomā aprobežoties tikai ar Baltijas valstu gaisa koridoru izmantošanu (par to apvainojumi bija izskanējuši jau iepriekš), bet tagad plānots izmantot Latviju kā ukraiņu kaujas dronu palaišanas vietu, un tas tikšot īstenots "no piecām bāzēm – "Ādaži", "Sēlija", "Lielvārde", "Daugavpils" un "Jēkabpils"", kur jau esot ieradušies ukraiņu karavīri. SVR apgalvo, ka esot noskaidrojusi visas dronu palaišanas vietas, tai esot zināmas arī "lēmumu pieņemšanas centru koordinātas" un dalība NATO Latviju "nepasargās no taisnīgas atmaksas". Tikai dienu pēc SVR preses relīzes šis paziņojums, turklāt gandrīz vārds vārdā, atskanēja ANO Drošības padomes sēdē – to nolasīja Krievijas sūtnis Vasīlijs Ņebenzja, neizlaižot arī draudu daļu. Savukārt 29. maijā, apmeklējot Kazahstānu, par šo pašu tēmu līdzīgā stilā runāja arī Krievijas diktators Vladimirs Putins, uzsverot, ka valstis, no kurām uz Krieviju tiks laisti droni, būs "likumīgi militāri mērķi". Vienlaikus viņš pārmeta Eiropas valstīm par to, kā tajās tiekot atspoguļoti Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijai. Soctīklu komentētāji gan atzīmējuši, ka Putins to visu apspriedis ar izteiktu vieglumu un pat smaidu sejā, it kā tā būtu kāda izklaidējoša tēma, nevis kaut kas nopietns.
"Es domāju, tas tomēr joprojām ir tāds ikdienas informatīvā kara režīms, kur tiek atkārtoti tie paši jau ierastie Krievijas vēstījumi. Saprotams, runājot par Krieviju, nekad nevar izslēgt kādus agresīvākus scenārijus, taču te būtu jāizpildās vēl vairākiem nosacījumiem, kuru šobrīd iztrūkst,"
vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis. Viņa ieskatā, ir ļoti būtiski pievērst uzmanību, kas ir institūcija, kas sākotnēji izplatījusi šo paziņojumu – SVR pamatā nodarbojas ar politisko un ekonomisko izlūkošanu, nevis militāro izlūkošanu, kas primāri būtu cita specdienesta – Krievijas Ģenerālštāba galvenās pārvaldes (plašāk joprojām pazīstams pēc PSRS laika saīsinājuma – GRU) – uzdevums. Kā uzskata pētnieks, SVR šādi mēģina attaisnot savu pastāvēšanu, jo pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma tās iespējas ir būtiski ierobežotas, ņemot vērā, ka liela daļa tās aģentu ārvalstīs darbojās zem diplomātiskā piesega, kas tagad kļuvis daudz sarežģītāk. SVR vadītājs Sergejs Nariškins ir sens Putina līdzgaitnieks, taču viņš nokļuva neveiklā situācijā bēdīgi slavenajā 2022. gada 21. februāra Drošības padomes sēdē, kurā pēc būtības tika lemts par Krievijas uzbrukumu Ukrainai, lai gan formāli darba kārtībā bija jautājums par Doneckas un Luhanskas neatkarības atzīšanu. Nariškins šajā sēdē izskatījās manāmi satraucies, raustīja valodu, jauca tekstu un saņēma izsmejošas un nicinošas piezīmes no Putina puses. Pēc tam vairāki eksperti izteica pieņēmumu, ka Nariškins bijis viens no tiem, kas, iespējams, nav bijuši gatavi kara scenārijam, tāpēc saņēmis šādu attieksmi. Kā saka M. Balodis: "Joprojām ir jautājums, cik daudzi vispār Kremļa elitē zināja, ka tiek gatavots karš. Iespējams, Nariškins mēģināja uzminēt, ko Putins no viņa vēlas dzirdēt, nepārzinot situāciju. Ņemot vērā SVR darba specifiku, kur darbošanās bieži notiek zem diplomātiskiem piesegiem, viņam, iespējams, pašam bija arī interese, lai viss nenonāktu tik tālu, lai konflikts tiek pavilcināts." Jaunajos apstākļos, kad agrākie SVR uzdevumi kļuvuši grūtāk pildāmi, lielāka loma varētu būt tās iesaistei dažādās informatīvā kara operācijās.
Daļēji šis paziņojums, vainojot Latviju un līdz ar to arī NATO tiešā līdzdalībā uzbrukumos Krievijai, varētu būt mēģinājums novirzīt uzmanību no tā, ka Krievija šobrīd īsti nespēj efektīvi pretoties Ukrainas dronu uzlidojumiem un nosargāt savus stratēģiskas nozīmes objektus. "Paskatāmies kartē, kur atrodas Ukraina un kur Sanktpēterburga, te uzreiz ir jautājums, kā droni netraucēti var nokļūt tik tālu," norāda M. Balodis. Viņaprāt, Krievija, izplatot šo paziņojumu, kurā šoreiz izcelta tieši Latvija, nevis visas trīs Baltijas valstis, ņēmusi vērā arī aktuālos notikumus – satraukumu pēc dronu incidenta Rēzeknē un sekojošo valdības krīzi. M. Balodis: "Tas ir tāds Krievijai raksturīgs oportūnisms, izdevības izmantošana, ņemot vērā, ka Latvijā šim jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība. Krievija operē ar bailēm – ļoti tiešā tekstā draud un cer, ka mēs kaut kā varbūt ietekmēsim arī Ukrainas darbības."
Šajā ziņā esot attaisnojams arī tas, ka Latvijas amatpersonas un dienesti diezgan aktīvi reaģējuši uz izteiktajiem pārmetumiem un tos noraidījuši. Kā atzīst pētnieks, jārēķinās, ka šādi paziņojumi rezonē arī daļā Latvijas sabiedrības, tāpēc esot jāsniedz skaidrojums gan par to, kas notiek, gan nenotiek.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
