15.1 °C
Francijas kūrortpilsētā Eviānā vakar noslēdzās vadošo attīstīto valstu jeb G7 samits, kura gaitā lielākā uzmanība tika pievērsta Ukrainas cīņai pret Krievijas agresiju un situācijai Tuvajos Austrumos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas panāktās vienošanās par karadarbības izbeigšanu un Hormuza šauruma atbloķēšanu.
Trešdien, trīs dienu samita pēdējā dienā, valstu līderi apsprieda arī ekonomisko izaugsmi un digitālo drošību.
Tramps pievienojas
Samits kopumā aizvadīts draudzīgā gaisotnē, lai arī pirms līderu tikšanās diplomāti un apskatnieki pauda bažas, ka Tramps varētu uzsākt strīdus ar sanāksmes dalībniekiem. Baltā nama saimnieks arī pievienojies samita paziņojumam, kurā solīts palielināt militāro palīdzību Ukrainai, kā arī stiprināt sankciju režīmu pret Krieviju. Valstu līderi arī atgādina, ka pēdējos mēnešos karā Ukrainai ir izdevies gūt progresu, bet pēc Trampa vienošanās ar Irānu pasaulei Krievijas nafta vairs nav tik vajadzīga, kas ļauj tai atkal piemērot papildu sankcijas. "Mēs, G7 līderi, esam vienoti mūsu nemainīgajā atbalstā Ukrainai," pausts paziņojumā, kas publiskots trešdien īsi pēc pusnakts. Līderi apņēmušies "palielināt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku" un "pastiprināt sankcijas, tostarp naftas un gāzes sektoriem". "Mēs apsveicam Ukrainu par tās noturību un progresu kaujaslaukā pēdējos mēnešos," teikts paziņojumā. G7 valstis uzsvēra, ka pastiprināti piegādās Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas, pārtvērējraķetes un tālās darbības ieročus. Deklarācijas tekstā Tramps ir pieminēts trīs reizes, norāda izdevums "Politico". Deklarācijā apsveikta ASV prezidenta panāktā vienošanās ar Irānu, kuru oficiāli paredzēts parakstīt piektdien Šveicē. Līderi arī atbalstījuši jūras spēku misiju Hormuza šauruma atmīnēšanai un tirdzniecības kuģu eskortēšanai. Šīs operācijas vadībā nostājušās Francija un Apvienotā Karaliste.
Tramps otrdien, kad uzmanības centrā bija ar Ukrainu saistītie jautājumi, lika saprast, ka atkal ir gatavs piemērot sankcijas Krievijas naftai, kas bija atceltas, lai Irānas kara ietekmē piebremzētu naftas cenu kāpumu.
Pēc karadarbības beigām vajadzība pēc Krievijas naftas ir mazinājusies. Tagad, kad Tramps ir "panācis vienošanos" par Hormuza atvēršanu, ir "pareizais brīdis", lai pastiprinātu spiedienu pret Krieviju, paziņojumā pauduši G7 līderi.
Panāk vienošanos
Apskatnieki atzīmē, ka samits aizvadīts pārsteidzoši draudzīgā gaisotnē, lai arī varēja sagaidīt Trampa nevēlēšanos atbalstīt Ukrainu, kā arī domstarpības par karadarbību Tuvajos Austrumos, saistībā ar kuru Trampu pēdējos mēnešos bija kritizējuši vairāki Eiropas līderi, tostarp Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Turklāt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam svētdien, Trampa astoņdesmitajā dzimšanas dienā, bija gandrīz stundu ilga saruna ar ASV prezidentu. Tas raisīja bažas, ka pēc kara beigām ar Irānu Baltā nama saimnieks varētu atkal izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekāpjas Krievijas izvirzītajām prasībām. Samitā Eviānā tomēr izdevies izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem, kas raisa optimismu arī par jūlijā Ankarā gaidāmo NATO samitu, pauduši diplomāti, kuri izdevumam "Politico" sekmīgo samitu skaidro ar sava veida abpusēji izdevīgu vienošanos. Tās ietvaros Tramps ir piekritis atbalstīt Ukrainu, bet pārējie līderi ir atbalstījuši Trampa vienošanos ar Irānu un pauduši gatavību iesaistīties Hormuza atmīnēšanā. Publiski Tramps gan nav akcentējis nepieciešamību pēc palīgiem. "Es nedomāju, ka mums būs vajadzīga liela palīdzība," viņš pauda pirmdien. Trampam samita gaitā arī bijusi saruna klātienē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuru samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons bija uzaicinājis uz līderu tikšanos. Tikšanās laikā Ukrainas prezidents parādījis Trampam attēlus ar Krievijas gaisa triecienos Kijivas Pečeru klosterim nodarītajiem postījumiem. Samitā tomēr nav viesta skaidrība par atbalstu Ukrainas budžetam, kurā ir iztrūkums 52 miljardu dolāru (45 miljardi eiro) apmērā, norāda laikraksts "The Kyiv Independent". Eiropas Savienība šā gada aprīlī apstiprināja aizdevumu Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā, kam jāsedz divas trešdaļas Ukrainas finanšu un militāro vajadzību līdz nākamā gada beigām. Pārējais finansējums būtu jānodrošina citiem partneriem.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
