Izdevumu efektivizācija, ar ko jāsaprot kultūras iestāžu – gan kapitālsabiedrību (teātri, Latvijas Nacionālā opera un balets, LNSO, "Latvijas koncerti" u. c.), gan atmiņas institūciju (valsts muzeji, Latvijas Nacionālais arhīvs) finansējuma samazināšana un pašu ieņēmumu palielināšana, kas, visticamāk saistīsies ar biļešu cenu kāpumu. Muzeju un Latvijas Nacionālā arhīva darbinieku atalgojuma palielināšanas jautājuma kārtējā nogrimšana vēstures mēslainē. Arī "Latvijas skolas somas" finansējuma samazinājums – nākamgad par 0,06 miljoniem. Ne mazāk svarīgais – Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma iesaldēšana uz četriem gadiem 2025. gada līmenī. Tomēr – kopējais kultūras nozares budžeta samazinājums ir 3,1 miljons sākotnēji plānoto 13,6 miljonu eiro vietā.
Šie ir pirmie šķietamie "ieguvumi", kas kultūras nozarei saistās ar 2026. gada valsts budžeta projektu, kas 5. novembrī Saeimas plenārsēdē tiks izskatīts pirmajā lasījumā, bet otrajā – galīgajā – to plānots vētīt no 3. decembra. Budžeta projekta veidošana, protams, pilnīgi pašsaprotami šogad norit zem aizsardzības izdevumu ievērojamas palielināšanas zīmes.
Kultūras ministrijai (KM), tāpat kā citām ministrijām, nebija iespēju izvirzīt savas prioritātes un iegūt tām papildu finansējumu. Tāpēc šis kultūras nozarei ir izaicinājumu pilns budžets, ko zināmā mērā var salīdzināt ar milzu griezieniem 2008.–2009. gada krīzes laikā. Protams, īsināšanai nolemtais 3,1 miljons ir nesalīdzināmi mazāka summa, nekā sākotnēji plānotie 13,6 miljoni eiro. Kultūras ministre Agnese Lāce Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 7. oktobra sēdē atšķirību starp samazināmajām summām skaidroja šādi: "Tas ir saistīts arī ar to, ka koalīcijas partneru starpā bija viedokļu dažādība par to, kur samazinājums nebūtu veicams."
Vai pietiks apņēmības?
Starp Kultūras ministrijas efektivizācijas piedāvājumiem bijis veikt atmiņu institūciju un kapitālsabiedrību pašu ieņēmumu palielināšanu, kas nozīmē, ka tiks samazināta dotācija, un tas ir jākompensē ar pašu ieņēmumiem. Kopējā šādi "samazināmā" summa esot 2,8 miljoni eiro, kas katrai iestādei ir aptuveni 2–3% no budžeta dotācijas.
Vai ir pārliecība, ka kapitālsabiedrības un it sevišķi – muzeji un Nacionālais arhīvs – nosegs šo samazinājumu ar pašu ieņēmumiem? Atbildot uz šo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāta Česlava Batņas ("AS") jautājumu, ministre A. Lāce atzina: "Protams, tas nevienam nav patīkami. Tomēr kapitālsabiedrības ir apņēmīgas."
Nākamgad tiek sagaidīts arī "Latvijas skolas somas" finansējuma samazinājums, pēc A. Lāces teiktā, "tas ir, tikai ņemot vērā skolēnu skaita kritumu un datus par faktisko izpildi". 2026. gadā šis griezums būs 0,06 miljoni, 2027. – 0,14, no 2028. gada – 0,2 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka skaitļi ir daiļrunīgi, atklājot visai bēdīgu nākotni.
Komisijas deputāta Naura Puntuļa jautāta, kā šis finansējuma samazinājums skolēnu skaita sarukšanas dēļ saskan ar to, ka finansējuma vienmēr ir pietrūcis, A. Lāce teica, ka "jaunām satura programmām pieejams ir arī Eiropas Sociālā fonda projekta finansējums – Pilsoniskās līdzdalības veicināšana "Latvijas skolas somas" pasākumos –, kur pieejami ir 1,8 miljoni eiro dažādu aktivitāšu īstenošanai."
"Skaidrs, ka ar šo budžetu Kultūras ministrija ir izdarījusi maksimālo, tomēr jāsaprot, ka Latvijas skolas somas kopējā finansējuma samazināšana (vienalga kādu apsvērumu dēļ) un tas, ka kapitālsabiedrībām ir jāpalielina savi ieņēmumi, lai kompensētu dotācijas samazinājumu (un ieteikums no valdības ir palielināt biļešu cenas), vistiešākajā veidā atsauksies uz vecāku līdzdalības maksājuma palielināšanu, kas arī, iespējams, šajos apstākļos ir normāli. Vienkārši – vajag pateikt, ka tā ir. Ka demogrāfija svarīga tikai kā piedzimšanas skaitlis, bet ne vairāk. Jo skaidrs, ka teātriem būs jādomā, ko darīt ar biļešu cenām – gan tāpēc, ka samazinājums, gan tāpēc, ka visi pakalpojumi sadārdzinās," sēdē norādīja Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena.