Mazas impresijas par Šotas Rustaveli dzejas festivālu Gruzijā

Vasaras sākumā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi norisinājās starptautiskais dzejas festivāls "Dzeja pāri visam", kurā kā pārstāvji no Latvijas Rakstnieku savienības piedalījos arī es un dzejnieks, atdzejotājs Kristaps Vecgrāvis. Šī bija tāda kā atbildes vizīte, jo pagājušā gada septembrī pie mums Latvijā viesojās un Dzejas dienās uzstājās dzejnieki no Gruzijas, arī Gruzijas Rakstnieku savienības (GRS) priekšsēdētāja Makvala Gonašvili.

Festivāls jau izsenis ieguvis izcilā 12. gs. gruzīnu dzejnieka, gruzīnu eposa "Bruņinieks tīģera ādā" radītāja Šotas Rustaveli vārdu, rodoties no Gruzijas Dzejas dienu – Rustaveli dienu – tradīcijas. To pirmsākumi saistāmi ar 1920. gada maiju, taču jau 1924. gadā komunisti tās aizliedza, pamatojot aizliegumu ar to, ka tas ir pārāk nacionāla pasākuma forums. Tikai 2007. gadā Gruzijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Gruzijas Kultūras ministriju un Tbilisi domi atjaunoja šos svētkus.

Pirmā diena: Tbilisi iespaido

Tbilisi ieradāmies 5. maijā agri no rīta. Pirmā iepazīšanās ar Tbilisi bija caur mašīnas loga stiklu. Jutāmies mazliet īpaši, jo mums teica, ka šīs apskates vietas neesot bijis paredzēts parādīt festivāla viesiem. Uzbraucām gandrīz 800 m augstā Mtatsmindas kalnā, no kura pavērās brīnišķīgs skats uz galvaspilsētu, pēc tam bija Svētās Trīsvienības baznīcas apmeklējums (desmit gadus celta par vietējā miljardiera un ļaužu saziedotiem līdzekļiem). Atklāti sakot, baznīca vairāk līdzinājās katedrālei. Jābilst, ka pareizticīgie gruzīni tobrīd bija lielās sērās, jo nesen mūžībā bija devies visu tik ļoti iemīļotais un cienītais Gruzijas Pareizticīgās baznīcas vadītājs jeb Visas Gruzijas Katolikoss-patriarhs Iļja II (Ilia II), kurš šo amatu ieņēma no 1977. gada līdz pat nāves stundai 2026. gada martā.

Tās pašas dienas pēcpusdienā notika festivāla atklāšana. Mūs – festivāla viesus no Itālijas, Vācijas, Izraēlas, Kazahstānas, Turcijas, Armēnijas – uzņēma Gruzijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja, dzejniece Makvala Gonašvili GRS mājvietā – 1905. gadā celtā jūgendstila ēkā. Prieka pilna bija atkalredzēšanās ar vienu no mūsdienu izcilākajiem kazahu dzejniekiem Galimu Žailibaju – viņa darbi atdzejoti 26 pasaules valodās. Ar dzejnieku iepazinos pirms Covid-19 pandēmijas, kad Kazahstānā apmeklēju literatūras forumu.

Tbilisi domē notika rakstnieku svinīga pieņemšana, laureātu godināšana, kuriem tika piešķirta Š. Rustaveli festivāla piemiņas monēta. No kreisās: kazaku dzejnieks Galims Žailibajs, Sandra Ratniece, Kristaps Vecgrāvis.

Foto: Publicitātes

Savukārt vakara noslēgums tika organizēts privātmājā, kur mūs silti uzņēma dzejniece un māksliniece Patrisija. Tādējādi, atgriežoties viesnīcā, bija sajūta, ka Gruzijā jau esam vismaz divas dienas – tik piesātinātas un iespaidu bagātas paskrēja pirmās Tbilisi pavadītās stundas!

Otrā diena: ekskursijas un jauni iespaidi

Mēs ar Kristapu gājām iepazīt mākslinieku un antikvāro preču tirdziņu pie Tbilisi Sausā tilta. Rīta cēliens gan bija pavēss un lietains, un mūs jau viesnīcā brīdināja, ka nekādu dižo priekšstatu par populāro vietu negūsim, jo lietainā dienā tur esot tikai pāris mākslinieku. Tomēr iespaidu guvām, Kristaps pat iegādājās no viena mākslinieka glezniņu. Varējām doties atkal uz festivāla organizētajām sātīgajām pusdienām. Pēcāk festivāla viesi devās uz Mchetu, lai apbrīnotu klosteri (5. gs.). Mcheta tiek uzskatīta par vienu senākajām joprojām apdzīvotajām vietām pasaulē. Klostera kalna pakājē satiekas Kūras upe ar Aragvi ieteku. Abu upju satikšanās, raugoties no klostera kalna, šķita tiešām iespaidīga!

Vakarā nolēmām pavizināties ar Tbilisi metro, kas sazarojas divās līnijās, un jaunākā ir pieskaņota Tbilisi universitāšu atrašanās vietām, piemēram, viena pēc otras sekojošās pieturas bija šādas: "Tehniskā universitāte", "Medicīnas universitāte", bet galastacija – "Valsts universitāte". Šo dienu varētu raksturot kā jaunu iespaidu bagātinātu ekskursiju dienu.

Trešā diena: laureātu godināšana

Savukārt nākamās dienas Š. Rustaveli festivāla centrālais notikums bija Tbilisi domē, kur notika rakstnieku svinīgā pieņemšana, laureātu godināšana, kuriem tika piešķirta Š. Rustaveli festivāla piemiņas monēta, to vidū bijām arī mēs ar Kristapu.

Ceturtā diena: viesošanās Ilias Čavčavadzes memoriālajā mājā

Tās rīts sākās ar došanos uz Kvareli – augstvērtīgāko vīnogu paradīzi Gruzijā. Tieši no Kvareli reģionā audzētajām vīnogām esot pagatavots visaugstvērtīgākais Gruzijas vīns. Šis izbrauciens noteikti paplašināja priekšstatus par Gruziju. Mēs pārliecinājāmies, cik tā ir skaista savā dažādībā! Piemēram, Tbilisi ielās varēja manīt pat labākus (lasiet – dārgākus) auto nekā pie mums Latvijā, bet ciematos mūs it kā laika mašīna atsvieda atpakaļ par kādiem 40 gadiem (vismaz!): uz ielām gaziki, ņivas, žiguļi; ja patrāpījās pa kādam rietumnieciskam auto, tad tas izskatījās pagalam nolietots.

Divas naktis mitinājāmies 200 gadus vecā vīndaru īpašumā. Mājas saimniece parādīja mums milzīgas, grīdā iebūvētas mucas, kādās uzglabā vīnu. Pārsteidza arī senatnīgā māja, kurā tikām guldināti.

Pēc iekārtošanās vīndaru īpašumā festivāla viesus silti uzņēma gruzīnu publicista, rakstnieka, izdevēja, gruzīnu nacionālās atmodas kustības aizsācēja Ilias Čavčavadzes (1837–1907) memoriālajā mājā, kur notika pasākums "Dzīvot labāk" gan ar dzeju, gan dziesmām. Skanēja fantastisks koncerts – jaunieši veldzēja ar gruzīnu tautasdziesmām, un fascinēja burdona dziedājums. Arī mēs ar Kristapu nolasījām pa vienam dzejolim latviešu valodā, kuru savukārt paralēli lasīja gruzīniski. Jāpiebilst, ka katram ārvalstu viesim tika laikus lūgts un atdzejots viens dzejolis gruzīnu valodā, ko publicēja festivāla programmā.

Pievakares brīvajās stundās izstaigājām Kvareli, apskatot gan kapus, gan dabas dažādību, piemēram, milzu dadžus. Vakarā savukārt pārsteidza gruzīnu rakstnieku tradīcija, proti, ar karotīti uz tortes mēs katrs uzzīmējām savus autogrāfus. Starp citu, šī bija pirmā reize kopš ierašanās Gruzijā, kad mielastā pasniedza torti. Tādu saldo ēdienu, kāds ir mūsu izpratnē, tur gandrīz nesastapsim. Vietējais gardums Gruzijā ir, piemēram, čurčhela (vīnogu sulas masā mērcēti un pēc tam trīs dienas saulē žāvēti (sacietināti) rieksti, veidojot garas desas formu).

Piektā diena: dzeja un dejas

Savukārt piektajā dienā devāmies uz pasākumu "Mīlestība ir tavs spēks", kas notika Telavi, lai tuvumā esošajā Cinandali muižā, kas savulaik piederējusi izcilajam gruzīnu romantisma dzejas pamatlicējam Aleksanderam Čavčavadzem, atzīmētu viņa 240 gadu jubileju. Jubilejas ietvaros notika mīlestības dzeju lasījumi, kurā ar viena dzejoļa priekšlasījumu uzstājās gan festivāla viesi (arī mēs), gan gruzīnu dzejnieki.

Mūs, kuriem dzimtenē augstākais kalns (paugurs) ir Gaiziņš, fascinēja Kaukāza baltās virsotnes, kuru pakājē atradās 18. gs. celtais cietoksnis Telavi un 800 gadus vecs dižkoks. Kaukāza varenība acu skatienu pievilka kā magnēts, un bija sajūta, ka šajā ainavā varētu raudzīties bezgalīgi.

Dzejas festivāla diena noslēdzās restorānā, no kura atkal pavērās brīnumainas Kaukāza ainavas. Dzejnieki ne vien kārtīgi baudīja ēdienu, bet arī dziedāja un metās aizrautīgu disko deju ritmos. Protams, arī mēs ar Kristapu kārtīgi izdejojāmies un nodemonstrējām, ka latvieši ir labi dejotāji. Pēc kārtīgas lustēšanās devāmies atpakaļ uz Kvareli. Atceļā piestājām pie klostera, kurš tika apgaismots un pretī mums slējās savā senatnīgā varenībā. Mistisko un maģisko noskaņu vēl pastiprināja klostera pakājes dīķī mītošais ļoti skaļais varžu koris.

Sestā diena: latviešu dzejas pusstunda

Nākamajā dienā dzejnieki viesojās Rustavi (20 km no Tbilisi), kas ir otrs lielākais valsts industriālais centrs. Pēc PSRS sabrukuma Rustavi piedzīvoja lejupslīdi, taču pilsēta atkal atdzīvojās ap 2000. gadu, un šobrīd te varam redzēt daudz modernu ēku un iestāžu. Nevar nepieminēt gruzīnu arhitektūru: tā ir savdabīga savā dažādībā (pozitīvā nozīmē), katra ēka ieguvusi savu individuālo neatkārtojamo vaibstu, un ir sajūta, ka pilsētas galvenajam arhitektam (tas pats arī Tbilisi) nemaz nerūp pilsētas namu koptēls. Vienlaikus šī dažādība pārliecina, ka tāda pieeja nav disharmoniska, bet ļoti labi harmonē ar kopējo pilsētvides ainavu.

Rustavi Mediatēkā notika latviešu dzejas pusstunda, kurā pastāstījām gan par latviešu dzejas tendencēm, gan uzstājāmies ar savas dzejas priekšlasījumiem. Mums sirdi sildīja, kad redzējām ieinteresētību apmeklētāju sejās, ieklausīšanos, un pēc uzstāšanās ar prieku uzklausījām izteiktos komplimentus gan par latviešu valodas skaniskumu, gan par dzejas ritmiku, gan – zemtekstu (lasījām parindeņus). Pasākumā uzstājās arī viesi no Vācijas, Turcijas, Kazahstānas.

Septītā diena: bija prieks būt Tbilisi viesiem

Festivāla noslēgumā mums noteikti siltā atmiņā paliks gruzīnu viesmīlība, sirsnība un vēlme radoši sadarboties. Pirms došanās uz lidostu tikām uzaicināti mājas viesībās pie Gruzijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājas Makvalas Gonašvili. Tikšanās laikā tika pārrunātas Gruzijas un Latvijas rakstnieku sadarbības iespējas. Savukārt festivāla norises dienās tika nodibināti radošie kontakti un runāts par sadarbības iespējām, piemēram, ar dzejnieku Alekssandro Russo no Itālijas, dzejnieku Galimu Žailibaju no Kazahstānas, kā arī vairākiem gruzīnu dažādas paaudzes dzejniekiem.