"airBaltic" izveido meitasuzņēmumu Šveicē

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad maijā ir reģistrējusi meitasuzņēmumu "airBaltic Switzerland" Šveicē, liecina informācija Šveices komercreģistrā.

Uzņēmums pilnībā pieder "airBaltic", un tā pamatkapitāls ir 20 000 Šveices franku (aptuveni 21 803 eiro).

"airBaltic Switzerland" reģistrēts šogad 4. maijā.

Uzņēmuma darbības mērķis ir aviācijas personāla nodrošināšana, tostarp personāla noma un starpniecības pakalpojumi.

"airBaltic" aģentūrai LETA skaidroja, ka Šveices meitassabiedrības dibināšana saistīta ar to, ka "airBaltic" pilnveido pilotu nodarbinātības modeli, lai nodrošinātu konkurētspējīgus starptautiskos ACMI jeb lidmašīnu nomas kopā ar apkalpi eksporta pakalpojumus partnerlidsabiedrībām Eiropā.

Kā daļu no šīs pieejas "airBaltic" esošajiem pilotiem piedāvā brīvprātīgu darba grafika modeli, kas ļauj doties uz darbu no dzīvesvietas citā valstī. Šī modeļa īstenošanai "airBaltic" ir izveidojusi pilnībā uzņēmumam piederošu meitassabiedrību Šveicē, kas galvenokārt ir atbildīga par pilotu nodarbināšanu un norīkošanu darbam uzņēmuma ACMI bāzēs, uzsver aviokompānijā.

Aviokompānijā papildina, ka starptautisko ACMI pakalpojumu sniegšana ir būtiska "airBaltic" eksporta biznesa daļa, ļaujot uzņēmumam paplašināt eksporta ieņēmumus, efektīvāk izmantot resursus visa gada garumā un stiprināt Latvijas aviācijas nozares konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

"airBaltic" veic lidojumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, un apkalpju mājas bāzes atrodas šajās valstīs. Savukārt starptautisko ACMI eksporta pakalpojumu nodrošināšanai sadarbībā ar partnerlidsabiedrībām uzņēmums ir izveidojis arī apkalpju mājas bāzes Vīnē, Briselē un Belgradā.

Kompānijas ieskatā šāds modelis nodrošina līdzsvarotu pilotu noslodzi un operacionālo elastību visā maršrutu tīklā. Vienlaikus Rīga arī turpmāk ir "airBaltic" galvenais operacionālais centrs un lielākā pilotu nodarbinātības vieta.

Jauno modeli attīsta, ņemot vērā starptautisko ACMI eksporta pakalpojumu vajadzības, nepieciešamību saglabāt konkurētspēju starptautiskajā tirgū,

kā arī pilotu pausto interesi par elastīgāku darba organizāciju un iespēju doties uz darbu no dzīvesvietas citā valstī. Aviokompānijā skaidro, ka dalība tajā ir brīvprātīga, un modelis papildinās "airBaltic" esošo pilotu nodarbinātības sistēmu Baltijas valstīs, to neaizstājot.

Tāpat jaunais modelis nemainīs pilotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa saistības, jo tas arī turpmāk tiks maksāts Latvijā atbilstoši piemērojamajam regulējumam, savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks veiktas atbilstoši Šveices regulējumam.

Aviokompānijā atzīmē, ka Šveices atbilstība Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) regulējumam nodrošina pazīstamu un stabilu regulatīvo vidi darbībai, savukārt tās centrālā atrašanās vieta Eiropā veicina pilotu mobilitāti un iespējas doties uz darbu dažādos partneru tirgos.

"airBaltic" apgalvo, ka šādu pakalpojumu sniegšanai starptautiskas apkalpju nodarbinātības struktūras ir ierasta prakse aviācijas nozarē, ļaujot efektīvāk organizēt resursus un saglabāt konkurētspēju. Līdzīgi kā citos eksportējošos uzņēmumos, arī "airBaltic" daļu eksporta operāciju organizē tuvāk tirgiem, kuros tiek sniegti pakalpojumi. Visas darbības tiek īstenotas atbilstoši piemērojamajiem Eiropas un nacionālajiem normatīviem.

Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA norādīja, ka meitassabiedrības dibināšana tika izskatīta gan padomes līmenī, gan SM izveidotajā uzraudzības grupā, kura tostarp seko līdzi "airBaltic" izdevumu samazināšanai. Viņš skaidroja, ka līdzšinējais modelis, kad pilotus no citām valstīm nodarbināja Latvijā un sūtīja komandējumos, radīja papildu izdevumus, kā arī cilvēki nebija apmierināti ar "ceļošanu šurp un turp".

Pēc viņa paustā, tas ir prātīgs lēmums, jo ir ērtāk ārvalstniekiem, kuri ir nodarbināti šajā ACMI pakalpojumā, proti, viņi atrodas tuvāk savai dzīvesvietai, kā arī ļauj "airBaltic" efektīvāk izmantot pilotus šī eksporta pakalpojuma nodrošināšanai. "Tas ir vienkāršāk, ērtāk, izdevīgāk un konkurētspējīgāk šo produktu izmantot caur šo Šveices uzņēmumu," skaidroja Martinovs.

Komentējot, kādas bija meitasuzņēmuma dibināšanas izmaksas, Martinovs sacīja, ka aprēķins un pamatojums tika vērtēts gan padomes, gan uzraudzības grupas līmenī, un radušās izmaksas ar "uzviju tiks segtas ar konkurētspējības palielināšanu un efektivitātes celšanu, kas nāks no šīs jurisdikcijas izmantošanas".

"airBaltic" jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā,

pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu kompānijas paziņojumu, vēstīja, ka "airBaltic" plāno censties piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

Īstermiņa finansējumu "airBaltic" vēlas piesaistīt, lai stabilizētu finanses un novērstu defolta risku, un, kā ziņo "Reuters", finansējums obligāciju turētājiem tiks lūgts 3. augustā plānotajā sanāksmē.

Martinovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka informācija par sanāksmi ir oficiāli paziņota un kompānija plāno piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.