Graudiņas vēstuli pret Krievijas volejbolistu atgriešanos parakstījuši 19 valstu pārstāvji

Pasaules čempiones pludmales volejbolā Tīnas Graudiņas iniciēto vēstuli Starptautiskajai Volejbola federācijai (FIVB) ar lūgumu pārskatīt Krievijas volejbolistu atgriešanos sacensībās ir parakstījuši 19 valstu pārstāvji, pirmdien apstiprināja Graudiņa.

FIVB, atsaucoties uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu atcelt Krievijas Olimpiskajai komitejai piemēroto diskvalifikāciju un SOK aicinājumu sporta federācijām mīkstināt Krievijas sportistiem piemērotos ierobežojumus, 8. jūlijā atļāva Krievijas volejbolistiem atgriezties sacensībās.

Protestējot pret šo lēmumu, arī Latvijas Volejbola federācija (LVF) nosodīja FIVB lēmumu par Krievijas volejbolistu atgriešanos starptautiskajā sacensību apritē.

9. jūlijā FIVB valdei un Atlētu komisijai nosūtīto petīciju, kurā izteikta neizpratne ar šādu lēmumu, ir parakstījis 81 no 180 attiecīgajā čatā bijušajiem sportistiem, viņu vidū arī Graudiņa, Anastasija Samoilova un Mārtiņš Pļaviņš.

"Ideja uzrakstīt vēstuli radās tajā pašā dienā, kad FIVB paziņoja par krievu pielaišanu sacensībām. Es zināju, ka visticamāk šādas vēstules nemainīs FIVB lēmumu,

bet pateikt, ka mēs vismaz tam nepiekrītam, ir labāk nekā nepateikt neko. Klusums ir piekrišana, tāpēc labāk, lai viņi vismaz zina, ka mēs nepiekrītam,"

atzina Graudiņa.

Graudiņa atklāj, ka pēc vēstules aizsūtīšanas pieteicās vēl divi sportisti, taču viņi vairs nevarēja tikt iekļauti parakstītāju sarakstā.

Pasaules čempione Graudiņa sarunā ar LETA atklāja, ka 81 spēlētājs pārstāvēja 19 valstis — ASV, Argentīnu, Austrāliju, Austriju, Čehiju, Franciju, Kanādu, Latviju, Lietuvu, Nīderlandi, Norvēģiju, Paragvaju, Poliju, Portugāli, Puertoriko, Spāniju, Šveici, Ukrainu un Vāciju.

Sportiste norādīja, ka no ASV parakstīja tikai trīs spēlētāji, bet vienas Eiropas valsts pārstāvji līgumu dēļ ar savas valsts armiju parakstījās tikai tad, kad kļuva zināms, ka vēstule netiks sūtīta masu medijiem, jo līgumos ir atrunāts, ka šīs valsts sportisti nedrīkst publiski paust nostāju par starptautiskiem konfliktiem vai politiku.

Graudiņa minēja, ka, ievietojot vēstuli FIVB volejbolistu čatā, radās jautājums par to, vai tāda pati vēstule netiks rakstīta arī ar aicinājumu aizliegt sacensībās piedalīties Izraēlai, kur ir līdzīga situācija. Daudzi sportisti piekrita, ka "nav godīgi neļaut krieviem piedalīties, kamēr Izraēla, veicot genocīdu, nesaņem nekādu sodu".

Sportiste norādīja, ka 81 parakstījies sportists no 180 ir "gan daudz, gan maz".

"Daudz ir tāpēc, ka sportistus dabūt parakstīties par starptautiski politiskām lietām vienmēr ir grūti, it īpaši, kad daudzi no viņiem ir savu valstu struktūrās," skaidro Graudiņa. "No otras puses, tas ir maz, jo mazāk par pusi sportistu ir gatavi iestāties par jautājumu, kas latviešiem ir tik skaidrs un pašsaprotams."

Vēstulē tika atgādināts, ka "kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Ukraina katru dienu un nakti ir piedzīvojusi nežēlīgus un nāvējošus uzbrukumus savām pilsētām un civiliedzīvotājiem".

Vēstulē uzsvērts, ka

Ukrainas sportisti trenējas pastāvīgā gaisa trauksmju un dzīvības briesmu atmosfērā, un daudzi sportisti jau ir zaudējuši savas dzīvības.

Savukārt uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem, tai skaitā sportistiem, "veic Krievijas valdība — tā pati valdība, kas finansē un atbalsta Krievijas sportistus, izmantojot valsts iestādes".

Tiek uzsvērts, ka miers ir svarīgāks par tiesībām piedalīties sportā neatkarīgi no tautības un kara laikā augstākā vērtība ir cilvēka dzīvība.

"Tā kā Krievija vairāk nekā četrus gadus konsekventi un neapdomīgi ir turpinājusi karu pret Ukrainu un turpina uzbrukumus pat šīs vēstules rakstīšanas brīdī, mēs neredzam pamatojumu uzņemt Krievijas sportistus atpakaļ globālajā sporta kopienā, kas iestājas par savstarpēju cieņu, mieru un solidaritāti," pamatots vēstulē.

Vēstules autori iebilda pret Krievijas sportistu dalību Profesionālās pludmales volejbola tūres (BPT) sacensībās, pret jebkādu Krievijas nacionālo simbolu, tostarp Krievijas karoga un nacionālo krāsu, izmantošanu un pret Krievijas sportistu reitinga punktu atjaunošanu un atļauju viņiem atgriezties sacensībās ar tādu pašu reitingu, kāds viņiem bija pirms četriem gadiem.

FIVB prezidenta Fābiu Azevēdu, FIVB ģenerālsekretāra Hjū Makkačena un FIVB Atlētu komisijas prezidentes Luīzes Bodena parakstītajā FIVB 16. jūlija atbildē tiek norādīts, ka "FIVB stingri nosoda jebkāda veida vardarbību un joprojām ir dziļi noraizējusies par visiem notiekošajiem bruņotajiem konfliktiem un kariem visā pasaulē".

FIVB norāda, ka kopš Krievijas pilna mēroga karadarbības uzsākšanas Ukrainā FIVB ir ieguldījusi aptuveni vienu miljonu ASV dolāru (876 701 eiro) Ukrainas volejbolā un pludmales volejbolā, lai atbalstītu Ukrainas sportistu un komandu dalību starptautiskās, kontinentālās un zonālajās sacensībās.

Vienlaikus FIVB norāda uz sportistu pamattiesībām sportot, neuzņemoties atbildību par politiķu vai valdību rīcību, kā arī to, ka ir nolēmusi ievērot SOK valdes ieteikumus attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas sportistu un komandu dalību starptautiskajā sportā.

FIVB uzsver, ka "sportistiem nevajadzētu nonākt neizdevīgā situācijā tāpēc, ka viņi nevarēja sacensties apstākļu dēļ, kas nav viņu kontrolē" un ka tāpēc FIVB ir nolēmusi ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties sacensībās ar pasaules ranga punktiem, kādi viņiem bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, salīdzinot to ar Covid-19 laika pasākumiem.

Graudiņa, komentējot FIVB atbildi, izcēla, ka organizācija saglabā savu nostāju par sportu kā vienlīdzības un miera vēstnesi, taču, viņasprāt,

ņemot vērā Krievijas nodarīto postījumu Ukrainai, nav iespējams nošķirt sportu no politikas.

"Viņi saglabā savu pozīciju, ka jābūt vienlīdzībai, ka nedrīkst sodīt krievus, ja netiek sodītas arī citas valstis par konfliktu sākšanu. Vai nu visiem atļauj vai visiem aizliedz. Tas ir loģisks arguments, bet manā un Baltijas valstu vērtību sistēmā vienlīdzība ir zemāk par ļaunu darbu. Jebkurai valstij, kas pastrādā tādus noziegumus kā Krievija, vajadzētu aizliegt piedalīties sporta sacensībās," skaidroja Latvijas volejboliste.

Jau pagājušā gada decembrī FIVB pavēstīja, ka sacensībās ar savas valsts simboliku varēs atgriezties Krievijas un Baltkrievijas jauniešu volejbola komandas.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.