Cilvēks. Politiskie darboņi sporta rotaļlaukumā. Ar izbijušu politiķu pārtapšanu par sporta funkcionāriem Latvijā nevienu vairs nepārsteigsi.
Mums tā jau kļūst par stabilu tradīciju – ekspremjers Aigars Kalvītis vada hokeja federāciju, bijušais prezidents Raimonds Vējonis – basketbola savienību, bijusī ministre Baiba Broka vēl nesen bija biatlona federācijas vadītāja (tagad darbojas valdē).
Bet bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadīšanu apvieno ar prezidenta funkcijām Latvijas Airēšanas federācijā un nupat bija pieteicis savu kandidatūru arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatam. Šajā postenī Reirs nenokļuva, taču
iznākums ir vēl interesantāks, jo par Latvijas sporta pasaules vadošo amatpersonu kļuvis cilvēks, kuru pat īsti nevar dēvēt par politiķi, vairāk par politisko skandālu figurantu.
Protams, tas rada daudz aizdomu un šaubu, lai gan šķiet, ka sporta vidē tas lielu viļņošanos nav raisījis un tur visi jau kādu laiku zinājuši, ka iznākums būs tieši tāds.
Runa ir par Raimondu Lazdiņu, kura rēķinā ir vienas politiskās zemestrīces izraisīšana un vēl vairākas skandalozas epizodes un aizdomīgas politiskās aktivitātes. ".. kas ir un kā interesēs strādā R. Lazdiņš, vienprātīgas atbildes nav. Versijas ir vairākas. Tā pēc vienas versijas – R. Lazdiņš tiek dēvēts par kāda ietekmīga advokāta cilvēku, kurš premjera A. Kalvīša birojā nokļuvis gana mērķtiecīgi, lai atbildētu par iekšlietām un arī ar šo jomu saistītiem valsts pasūtījumiem. Savukārt pēc citas – R. Lazdiņš tiek raksturots kā persona, kas ir vienkāršs lietu bīdītājs, bez augstiem morāles principiem, tāds "savējā tips", kas sava iepriekšējā darba dēļ zina drošībnieku vidi un atsevišķās jomās labi pārvalda arī pelēkās shēmas, piemēram, automašīnu tirdzniecību," tā 2007. gadā Lazdiņš raksturots laikrakstā "Diena". Tieši viņš tolaik kļuva par centrālo tēlu aizdomīgo drošības likuma grozījumu sāgā, kas izvērtās par politisko krīzi, kad premjera Kalvīša un Tautas partijas nolūkiem nostiprināt varu, palielinot ietekmi pār specdienestiem, asi iebilda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (un netieši arī NATO partneri). Jautājums pat nonāca līdz referendumam, kas gan kvoruma trūkuma dēļ nenotika, bet lielā mērā tāpēc, ka politiķi jau bija ieslēguši atpakaļgaitu. Publiski tieši Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņš tika padarīts par galveno grēkāzi, kurš vienkārši neesot pratis pareizi koordinēt un izskaidrot jautājumus, tomēr arī turpmāk viņa darbošanos pavadījušas dažādas aizdomas. Piemēram,
2013. gadā viņš kā starptautiskās lidostas "Rīga" Drošības departamenta direktors tika vainots par nesankcionētu un pretlikumīgu telefonu noklausīšanos.
Drīz pēc tam Lazdiņš tika iekārtots darbā "Latvijas gāzē" pie sava bijušā priekšnieka Kalvīša, apliecinot, ka abu saites joprojām ir ļoti ciešas. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanās Lazdiņa vārds pēkšņi parādījās Alda Gobzema partijas "Katram un katrai" sarakstā, un to pavadīja runas, ka ieinteresēti cilvēki no "Latvijas gāzes" nolēmuši ņemt šo politisko projektu savā uzraudzībā. Kādu laiku Lazdiņš tiešām darbojās ar partiju, kas viņa vadībā paguva iegūt jaunu nosaukumu "Platforma 21", tomēr tagad, šķiet, šī "rotaļlieta" nolikta malā, jo ir parādījies kas interesantāks – LOK.
Šaubas. Pirmās plaisas Andrejsalas apbūves projektā
Šķiet, ka optimistiski sāktais grandiozais Andrejsalas apbūves projekts "Riga Waterfront" saskāries ar pirmajām nopietnajām problēmām, jo Rīgas dome sāk apdomāt, vai tiešām tā vēlas riskēt un atbalstīt šo projektu.
Jāatgādina, ka projekta attīstītājs – Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējam Mohamedam Ali Alabbaram piederošais nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums "Eagle Hills Properties" – ir noslēdzis ar Rīgas domi sadarbības memorandu šī projekta attīstīšanai. "Riga Waterfront" projekts paredz, ka tiks ieguldīti trīs miljardi eiro, lai atjaunotu Daugavas krastmalu piecu kilometru posmā un pārvērstu Andrejsalas teritoriju bezmaz vai par jauno Rīgas centru. Projekts iecerēts kā dzīvojamās zonas, apstādījumu, jahtkluba, slidotavas, kruīza kuģu piestātnes, kā arī iepirkšanās un biroju zonas apvienojums, kas piedāvātu 8000 ekskluzīvu mājokļu, kuros varētu dzīvot 30 000 iedzīvotāju.