4.4 °C
Lielu viļņošanos Eiropas Savienībā (ES) izraisījis laikraksta "The Washington Post" vēstītais, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto gadiem ilgi ir informējis Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu par ES sanāksmēs runāto.
Budapešta ir noliegusi ASV laikraksta ziņoto, paužot uzskatu, ka tāda informācija neilgi pirms 12. aprīlī gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām tiek publiskota, lai sekmētu opozīcijas uzvaru.
Krievijai vieta pie galda
Pateicoties Sijārto ciešajām saitēm ar Lavrovu, "katrā ES sanāksmē jau gadiem ilgi Maskava būtībā bija pie galda", intervijā "The Washington Post" pauda kāda Eiropas drošības aprindu amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Ungārijas ārlietu ministrs "ES sanāksmju pārtraukumos zvanīja pa telefonu" Lavrovam, lai sniegtu viņam "tiešraides reportāžas par apspriesto", norādīja laikraksta uzrunātā amatpersona. Ungārijai neglaimojošo informāciju jau komentējuši vairāki Eiropas valstu politiķi. To vidū ir arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kura valdībai ar Budapeštu ir sarežģītas attiecības. "Ziņām, ka Orbāna cilvēki detalizēti informē Maskavu par ES Padomes sanāksmēm, nevajadzētu izbrīnīt nevienu. Mums jau gadiem par to ir aizdomas," platformā "X" svētdien paziņoja Polijas valdības vadītājs, piebilstot, ka tieši šo bažu rezultātā viņš ES sanāksmēs runājis "tikai tad, kad nepieciešams" un tikai "tik daudz, cik nepieciešams". Ziņas par Sijārto iespējamo saziņu ar Kremli komentējis arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. "Tas daudz ko izskaidrotu, Pēter," platformā "X" ierakstīja Sikorskis. Reaģējot uz Polijas politiķu izteikumiem, Sijārto pauda, ka viņi izplata "viltus ziņas", lai ar to palīdzību atbalstītu Ungārijas opozīcijā esošo Cieņas un brīvības partiju ("Tisza"). Šīs centriski labējās partijas līderis Pēters Maģars pirms parlamenta vēlēšanām izvirzījies par Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna galveno sāncensi. Maģars ir brīdinājis, ka šādai saziņai ar Kremli var būt smagas sekas. "Balstoties pašreizējā informācijā, izskatās, ka Pēters Sijārto ir sadarbojies ar Krieviju, tādā veidā nododot Ungārijas un Eiropas intereses," paziņoja Maģars, norādot, ka šo ziņu apstiprināšanās gadījumā šādu sadarbību var uzskatīt par "valsts nodevību, par ko var piespriest mūža ieslodzījumu. Nākamā "Tisza" valdība nekavējoties izmeklēs šo jautājumu". Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pirms vēlēšanām "Tisza" apsteidz Orbāna konservatīvo partiju "Fidesz".
Orbāns pie varas Ungārijā ir kopš 2010. gada un cer uzvarēt piekto reizi pēc kārtas. Pirms vēlēšanām viņš Maģaru un Ungārijas opozīciju ir mēģinājis attēlot kā Briseles un Ukrainas marionetes.
Eiropas Komisija pirmdien aicināja Ungāriju "viest skaidrību" par Sijārto iespējamo saziņu ar Maskavu. Jāpiebilst, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Sijārto Krieviju ir apmeklējis 16 reizes. Pēdējo reizi tas notika 4. martā, kad Ungārijas ārlietu ministrs Kremlī tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Pēc pilna mēroga kara sākumā Orbāna vadītā valdība ir uzturējusi ciešus sakarus ar Maskavu un turpinājusi iepirkt energoresursus no Krievijas, lai arī vairums citu Eiropas valstu šajā laikā ir atradušas alternatīvus piegādātājus. Ungārija arī ir pretojusies ES finansiālajai un militārajai palīdzībai Ukrainai tās cīņā pret Krieviju. Budapešta pašlaik bloķē ES aizdevumu Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā.
Apiet Ungāriju
Tiešā veidā ar "The Washington Post" vēstīto sasaucas arī izdevuma "Politico" ziņotais, ka ES līmenī slepenas informācijas piekļuve Ungārijai tiekot ierobežota, bet nozīmīgas apspriedes notiekot nevis visu 27 dalībvalstu līmenī, bet gan mazākās grupās. "Mazāk lojālās dalībvalstis ir galvenais iemesls, kāpēc vairums svarīgākās Eiropas diplomātijas tagad notiek mazākos formātos," intervijā "Politico" norādīja kāda ES amatpersona, tostarp pieminot gan Baltijas valstu un Ziemeļvalstu grupu, gan arī tā dēvēto Veimāras trīsstūri – Vāciju, Franciju un Polija. Atklāti par attieksmi pret Ungāriju Eiropā "Politico" pastāstīja bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Viņš jau 2024. gadā esot brīdināts, ka Ungārija varētu nodot informāciju Krievijai.
Ungārijas ministram esot klāt, citu valstu amatpersonas neesot dalījušās ar visu informāciju. Ungāriju no delikātām apspriedēm diplomāti centušies izslēgt arī pirms NATO samita Viļņā 2023. gadā, pavēstīja Landsberģis. "Politico" uzrunātās amatpersonas paudušas uzskatu, ka līdz Ungārijas parlamenta vēlēšanām nekāda nopietna reakcija no ES nav gaidāma, lai vēl vairāk nepielietu eļļu ugunī. "The Washington Post" vēstījis, ka Krievijas ārējais izlūkdienests SVR esot rosinājis, ka pirms vēlēšanām varētu inscenēt atentātu pret Orbānu, lai tādā veidā nostiprinātu viņa pozīcijas. Rietumu mediji vēstījuši arī par Orbāna atbalsta kampaņu, kas notiekot ar Kremļa līdzdalību. Jāpiebilst, ka atbalstu Ungārijas premjeram pirms vēlēšanām pauduši vairāki ievērojami politiķi. To vidū ir arī ASV prezidents Donalds Tramps, bet neilgi pirms vēlēšanām Ungārijā gaidāma Savienoto Valstu viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa vizīte. Februārī savukārt Budapeštā viesojās ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš arī izteica atbalstu Orbānam.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
