Dziedātājs Kaspars Markševics klausītājus aicina uz savai četrdesmit gadu jubilejai veltīto koncerttūri “Laipni lūgti manā ballē” no marta viduča līdz pat maija sākumam dažādās Latvijas pilsētās.
Pirmā satikšanās ar klausītājiem notika jau marta sākumā Bauskas kultūras centrā. Vēl priekšā koncerti Ventspilī, Kuldīgā, Cēsīs un citās Latvijas pilsētās, bet 21. martā kultūras centrā “Siguldas devons”.
“Koncerti būs dziļi personīgi un loloti kā viens vienīgs, neatkārtojams pasākums,” aicina Kaspars Markševics. “Tajos skanēs melodiskākās, man mīļākās un nozīmīgākās dziesmas – “Māmiņ, vai dzirdi”, “Meitene ar zaļām acīm”, “Vēstule dūjai”, “Saules meita”, kā arī citi skaņdarbi. Manuprāt, skaitlis “40” ir labs atskaites punkts, jo sākas jauns un gana nopietns dzīves posms. Šī būs īsta dzimšanas dienas balle, tāpēc svinēsim dzīvi, sirsnību un satikšanās prieku!”
Kopā ar Kasparu Markševicu muzicēs viņa draugi – mūziķi Māris Ozols (taustiņi), Raivo Ozols (bass), Ainis Zavackis (bungas), Jānis Čubars (ģitāra), Zintis Žvarts (saksofons). Kā jau ballē, būs klāt arī vairāki dziedoši viesi.
Dziedātājs Kaspars Markševics ir arī Latvijas Radio 2 ētera balss, programmu “Ceļojums”, “Zelta graudi” un “Garāžas sarunas” vadītājs, kā arī darbojas pavisam atšķirīgā jomā – viņš ir Latvijas Bērnu atbalsta fonda vadītājs.
Tā kā tiekamies bērnu multifunkcionālajā centrā ““Domino” Teika” Burtnieku ielā 37, tad arī sarunu sākam ar šo Kaspara Markševica darbības lauku. Izstaigājot gaišās, saulainās, moderni iekārtotās telpas, nevilšus rodas jautājums – bet kur tad bērni? Un man tiek paskaidrots – viņus taču šurp atved pēc bērnudārza vai stundām skolās...
Kaspar, kāds šim visam bija sākums?
Latvijas Bērnu atbalsta fonds būtībā pastāv kopš 1994. gada. Toreiz es pats vēl biju sistēmas bērns, augu bērnunamā Alsungā. Man tad bija astoņi deviņi gadi. Tajā laikā šī organizācija, kas toreiz saucās Latvijas Bērnu bāreņu fonds, palīdzēja mūsu bērnunamam. Laikam ejot, kādam no šīs pasaules aizejot, bija jānāk vietā jauniem cilvēkiem. Tā es šo organizāciju pārņēmu un būtiski reorganizēju.
Ir bērni ar īpašām vajadzībām, ir ar invaliditāti, bet pakalpojumā “Ceļš pie sevis”, kur iesaistītas vairāk nekā septiņdesmit ģimenes, pie mums ved bērnus ar uzvedības un saskarsmes grūtībām. Kur tās rodas? Pārsvarā divu pieaugušu cilvēku nesaskaņās, kuras bērni jūt, redz un bieži sāk ar tām manipulēt. Visam manis izdomātajam un izdarītajam ir viens mērķis – lai neviens bērns netiktu izņemts no ģimenes un nekad nenonāktu sistēmā. Varbūt tā ir manis paša dziļā rēta, ko ar šiem bērnu centriem cenšos saārstēt.
9 °C
