Apmierinātākie ar dzīves kvalitāti savā pilsētā ir Valmieras iedzīvotāji, liecina CSP aptauja

Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā visapmierinātāko iedzīvotāju īpatsvars (99,5%) ir Valmierā, apmierinātība pieaugusi Jelgavā un Daugavpilī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gadā veiktajā aptaujā par dzīves kvalitāti deviņās pilsētās, izņemot Rīgu.

CSP veiktais apsekojums liecina, ka 96,8% aptaujāto pilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā.

Pilsētu iedzīvotāju apmierinātība saglabājas nemainīgi augsta kopš 2022. gada, kad tika veikta pēdējā aptauja, norāda CSP. Apmierināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums ir novērots Jelgavā (par 1,9 procentpunktiem) un Daugavpilī (par 1,5 procentpunktiem), taču nedaudz samazinājies tas ir Jūrmalā (par 2,7 procentpunktiem) un Rēzeknē (par diviem procentpunktiem).

Pērn visdrošāk, staigājot vienatnē naktī pa savu pilsētu, jutās Liepājas iedzīvotāji (78,5%), kas ir par 12,3 procentpunktiem vairāk nekā pilsētās vidēji (66,2%). Tāpat droši jutās 77,7% Valmieras un 74,8% Ogres iedzīvotāju. Visvairāk policijai uzticas Jūrmalas iedzīvotāji (82,6%), taču augsta uzticēšanās policijai ir arī visās pārējās pilsētās.

Pilsētu iedzīvotāju vērtējumā draudzīgākās pilsētas ģimenēm ar maziem bērniem ir Valmiera (97,8%) un Liepāja (97,0%), kā arī Daugavpils (93,5%), kurā ir visstraujākais īpatsvara pieaugums kopš 2022. gada (par 6,9 procentpunktiem). Kopumā 92,2% pilsētu iedzīvotāju uzskata, ka viņu pilsēta ir draudzīga ģimenēm ar maziem bērniem, savukārt pašu ģimeņu pārstāvji šo rādītāju vērtē vēl augstāk — 95,3%.

Vismaz trīs no četriem (74,5%) pilsētās aptaujātajiem uzskata, ka pilsēta ir draudzīga rasu vai etniskajām minoritātēm. Pašu etnisko vai rasu minoritāšu pārstāvji šo rādītāju vērtē nedaudz augstāk — 78,7%. Pilsētu par draudzīgu dzīvošanai imigrantiem no citām valstīm uzskata 71,5% iedzīvotāju un 69,1% imigrantu. Augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata savu pilsētu par draudzīgu dzīvošanai imigrantiem, ir Liepājā (85,2%), Valmierā (83,5%) un Jelgavā (72,2%).

Savu pilsētu par labu vietu dzīvošanai cilvēkiem ar invaliditāti atzina 81,4% pilsētu iedzīvotāju un 72,2% personu ar invaliditāti. Teju visi (98%) Valmierā atzīst, ka šī pilsēta ir draudzīga vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, arī 95% Liepājā un Ogrē snieguši atbildes, ka attiecīgā pilsēta ir laba vieta, kur dzīvot vecumdienās.

Jelgavā, salīdzinot ar pārējām pilsētām, ir augstākais ar pilsētas izglītības iestādēm (bērnudārziem, skolām, augstskolām) apmierināto iedzīvotāju īpatsvars — 84,4%, kam seko Valmiera ar 82,1% un Liepāja ar 79,3%. Savukārt

Jēkabpilī un Daugavpilī ir vismazākais ar izglītības iestādēm apmierināto īpatsvars — 60,7% un 67,5%.

Ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām apmierinātākie ir Jūrmalas (79,4%), Ogres (74,0%) un Ventspils (73,8%) iedzīvotāji.

Liepājā ir augstākais īpatsvars (96,6%) ar iedzīvotājiem, kuri ir apmierināti ar kultūras iestādēm (koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas). Apmierināti ir arī 9 no 10 rēzekniešiem (91,9%), ventspilniekiem un valmieriešiem (attiecīgi katrā 90,0%). Mazāk apmierināti ar kultūras iestādēm savā pilsētā ir iedzīvotāji Jēkabpilī — 73,9%.

Liepājas un Valmieras iedzīvotāji ir apmierinātākie ar sporta objektiem (sporta laukumiem un sporta zālēm) — attiecīgi 91,7% un 91,5%.

Valmieriešu un ventspilnieku vidū ir vislielākais īpatsvars ar tiem, kuri apmierināti ar dažādiem vides aspektiem pilsētā. Ventspils iedzīvotāji visvairāk apmierināti ar publisko vietu (tirgus, skvēri, gājēju zonas) pieejamību pilsētā — 98,9% ir ļoti apmierināti vai drīzāk apmierināti. Gandrīz visus Valmieras un Ventspils iedzīvotājus (attiecīgi 98,8% un 98,7%) apmierina zaļās zonas (parki un dārzi), trokšņu līmenis (95,0% un 92,8%) un sakoptība pilsētā (99,4% un 98,5%).

Arī pārējās pilsētās Latvijā apmierinātība ar pilsētas vides aspektiem ir ļoti augsta.

Kopumā 87,3% pilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar savas pilsētas publiskajām vietām, 94,6% — ar zaļajām zonām, un 92,1% ir apmierināti ar sakoptību. Trokšņu līmenis pilsētā apmierina 89,0% pilsētu iedzīvotāju, savukārt gaisa kvalitāte — 90,2%.

Apmierinātība ar darbu (piemēram, nodarbinātību, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru) ir augsta visās pilsētās — vismaz 9 no 10 nodarbinātajiem ir apmierināti ar darbu. Apmierinātība ar darbu kopš 2022. gada pieaugusi Jūrmalā par 11,1 procentpunktu, Daugavpilī par 9,2 procentpunktiem, Rēzeknē par 6,2 procentpunktiem, Liepājā par 5,6 procentpunktiem.

43,5% Daugavpils un katrs ceturtais (26,3%) Ogres iedzīvotājs pilnībā vai daļēji piekrīt, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli gan īrei, gan iegādei īpašumā par pieņemamu cenu. Savukārt šim apgalvojumam vismazāk piekrīt Valmierā — 10,3%. Kopumā teju visās pilsētās, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli.

Sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto mazāk nekā puse pilsētu iedzīvotāju. Jūrmalā, Daugavpilī un Liepājā ir visaugstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmierināti ar sabiedrisko transportu (attiecīgi — 87,9%, 87,0% un 83,0%), viszemākais — ogrēniešu vidū (42,1%).

Pilsētās kājām pārvietojas nedaudz mazāk par pusi (48,7%) iedzīvotāju. Biežāk kājām iet sievietes (57,7%), savukārt vīrieši biežāk kā galveno pārvietošanās veidu pilsētā izmanto automašīnu (71,0%). Kopumā pilsētās vairāk nekā puse iedzīvotāju izvēlas pa pilsētu galvenokārt pārvietoties ar automašīnu.