Atvadīsies no Imanta Freiberga

Atvadas no mūžībā aizgājušā Imanta Freiberga notiks Rīgas Doma baznīcā, sestdien, 10. janvārī, plkst. 14.

Tā liecina eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ieraksts sociālajos medijos. Par dzīvesbiedra aiziešanu V. Vīķe-Freiberga rakstīja 1. janvārī: "Mans mīļais Imants šorīt aizgāja baltā Dieva mierā mūžībā. Dziļās sērās aizlūdzu, lai viņa dvēselei viegls ceļš. Par viņu sēro meita Indra, mazdēls Ivars, dēls Kārlis ar sievu Lindu un mazbērniem Alisi, Austru un Ritumu." 

Imants Freibergs dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā. 1944. gadā bēgļu gaitās nonācis Vācijas nometnēs. 1948. gadā pārcēlās uz Franciju. Imants Freibergs un Vaira Vīķe-Freiberga apprecējās 1960. gada 16. jūnijā.

1960. gadā Imants Freibergs absolvēja Toronto Universitāti un 15 gadus vēlāk ieguvis arī doktora grādu. 1961.–1963. gadā viņš strādāja "IBM" uzņēmumā Monreālā. Strādājis Kvebekas Universitātē Monreālā, kur vadījis informātikas studiju programmas, bijis profesors Monpeljē Universitātē Francijā un Oksfordas Universitātē Anglijā, un strādājis arī Latvijas Universitātē. Viņš bijis arī Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents. Freibergs piedalījies Pirmo latviešu jaunatnes svētku organizācijas padomes darbā.

Freibergu ģimene kopš 1999. gada dzīvo Latvijā. Vaira Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente divus termiņus – no 1999. gada līdz 2003. gadam un no 2003. gada līdz 2007. gadam. Šajā laikā Imants Freibergs kā prezidentes dzīvesbiedrs pavadīja viņu ārvalstu vizītēs un piedalījās citos pasākumos.

Imants Freibergs cieši sadarbojās ar Vairu Vīķi-Freibergu latviešu dainu izpētē ar datoru palīdzību. Viņš bija iniciators vairāku latviešu dainu krājumu digitalizācijai, kā arī Dainu skapja materiālu ieskenēšanai datorā, lai tos darītu pieejamus internetā folkloras pētniekiem un interesentiem. Imants Freibergs bija grāmatas "Saules dainas" līdzautors un "Saules dainu indeksa" autors.

I. Freibergs bija Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis, saņēmis pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

2024. gadā iznāca grāmata par Imanta Freiberga dzīves gaitām "Dari, kas jādara". Tajā stāstīts par Freiberga bēgļu gaitām, svešumā pavadītajiem 55 gadiem un atgriešanos dzimtenē. Intervijā Imants Freibergs atzinis, ka izvēlētais grāmatas nosaukums visprecīzāk raksturo viņa dzīvi – ja kādam vajadzējis palīdzēt, viņš to darījis. Arī lēnām un mērķtiecīgi savā dzīvē sasniedzis iecerēto, koncentrējoties uz tā brīža darbu, vienalga, vai tas bijis dzīvesbiedres prezidentūras laiks, dainu digitalizēšana vai pusaudžu gados lauku ferma Bretaņā, vai Ševroljē koledža. "Imanta personības centrā ir cilvēcīgums," tā par savu dzīvesbiedru viņa atmiņu grāmatā "Dari, kas jādara" teikusi V. Vīķe-Freiberga.

Līdzjūtību Imanta Freiberga tuviniekiem izteikušas daudzas amatpersonas un politiķi. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs raksta: "Imanta Freiberga zinātniskais un sabiedriskais veikums visa mūža garumā kalpojis Latvijai un nesis tās vārdu pasaulē. Imanta Freiberga intelektuālais devums latviešu tautasdziesmu digitalizācijā ir paliekoša vērtība latviešu folkloras saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Izsaku visdziļāko līdzjūtību Vairai Vīķei-Freibergai un ģimenei, dzīvesbiedru un stipro balstu Imantu Freibergu mūžībā pavadot."