Šī gada oktobrī Latvijas Universitātē (LU) notika Ziemeļvalstīs lielākais drošības forums "Rīgas konference 2025". To organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Ārlietu un Aizsardzības ministrijām. Konference pulcēja vairāk nekā 800 politikas veidotāju, industrijas līderu un akadēmiķu, lai diskutētu par jaunās Eiropas drošības politikas un ekonomikas veidošanos.

Reklāma

Viens no galvenajiem jautājumiem — kā Eiropas valstis var izmantot savu inovāciju potenciālu un industriālās nišas, lai stiprinātu kopējo aizsardzības spēju, vienlaikus veicinot ekonomikas attīstību. Konference arī apliecināja, ka Baltijas valstis aktīvi pārtop no drošības patērētājām par drošības veidotājām, integrējot industriju, pētniecību un politiku vienotā stratēģiskā ietvarā. 

Latvijas aizsardzības industrijas iespējas

Latvijas aizsardzības industrijas attīstībai šis ir īpašs iespēju laiks — tiek veidota jauna aizsardzības politika gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līmenī.

NATO pārapbruņojas, bet ES ir pievērsusies rūpniecības politikai ar mērķi veidot uzticamas piegāžu ķēdes,

iekļaujot tajās līdzīgi domājošas valstis. Latvijas aizsardzības industrijai tas nozīmē iespēju specializēties tajās nišās, kur Latvijas uzņēmumi jau gūst panākumus un valsts var būt pirmais klients un līdzinvestors. 

Šobrīd ES un NATO līmenī ir izveidoti vairāki finansējuma fondi aizsardzības rūpniecības jaudu palielināšanai, kuru kopējais apjoms ir vairāk nekā 3 miljardi eiro. Arī nacionālā līmenī šogad Aizsardzības ministrijas ikgadējā grantu konkursā militārajām un divējāda lietojuma tehnoloģijām paredzēti 2,4 miljoni eiro. Četras Latvijas universitātes ir iesaistītas "Unilab Defence" programmā, lai veicinātu aizsardzības tehnoloģiju ekosistēmas attīstību Latvijā un NATO. Šādi projekti ļauj pētniecības iniciatīvas pārvērst uzņēmumos, kas piemēroti investīciju piesaistei. 

Jau šobrīd augstu starptautisko atzinību saņēmuši vairāki Latvijas militārās rūpniecības projekti,

tostarp LMT pārvaldītais 5G aizsardzības testēšanas poligons Ādažos, kas nodrošina nepieciešamo vidi jauniem eksperimentiem. Uzņēmums "Edge Autonomy" šogad Rīgā atvēris jaunu bezpilota lidaparātu ražotni ar 270 speciālistiem, savukārt uzņēmums "Exonicus" ir izstrādājis fizioloģiski balstītu XR traumu simulatoru militārajai un civilajai neatliekamajai medicīnai. "NEWT21" specializējas bezpilota dronu sistēmu izstrādē gaisa, ūdens un zemūdens misijām. Savu nišu atraduši arī tādi uzņēmumi kā "Lightspace Technologies", "SAF Tehnika" un citi, piedāvājot NBS attīstībai nozīmīgus produktus.

Līdzās augsto tehnoloģiju nišām Latvijā tiek ražota arī munīcija — Latvijas vadošais maza kalibra munīcijas ražotājs "Ammunity" piesaistījis finansējumu jaudas paplašināšanai. Nākotnē Latvijā plānots veidot arī artilērijas munīcijas rūpnīcu, piesaistot tās izveidei investīcijas 275 miljonu eiro apmērā.

Mazo valstu izaicinājumi un stratēģiskā pozicionēšanās

Nākamajos desmit gados tehnoloģiskie sasniegumi virzīs straujas pārmaiņas aizsardzības nozarē. Īstermiņā (divi līdz četri gadi) galveno lomu spēlēs mākslīgais intelekts (MI), autonomās sistēmas un kiberdrošības inovācijas. Līdz ar to tehnoloģiju attīstību aizsardzībā kļūs arvien datu ietilpīgāka. Aktualizēsies arī pieprasījums pēc MI ētiskas izmantošanas, caurskatāmības un divējāda lietojuma inovācijām  — tādām, ko var izmantot gan militāriem, gan civiliem mērķiem. 

Mazām valstīm šajā dinamiskajā vidē ir būtiski precīzi definēt savas tehnoloģiskās specializācijas un koordinēt resursus to attīstībai.

Izšķiroša nozīme būs mērķētam valsts atbalstam — gan grantiem un pilotiepirkumiem novatorisku autonomo sistēmu, kvantu drošības un kiberrisinājumu virzīšanai, gan eksporta gatavības paaugstināšanai, nodrošinot savietojamību un atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un sertifikācijas prasībām. Šādas politikas konsekventa ieviešana kopā ar saskaņotu sadarbību starp nozari, pētniecību un valsts institūcijām ļautu Latvijai turpināt nostiprināties kā tehnoloģiski spēcīgam un uzticamam partnerim NATO un ES aizsardzības piegādes ķēdēs, veicinot gan inovācijas, gan valsts noturību.

Aptauja

Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu