Ētikas padome izvērtē sūdzības un konstatē pārkāpumus vairākos medijos

Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Ētikas padome ir sagatavojusi un sniegusi atzinumus par šī gada marta sēdē izskatītajām sūdzībām. Piecos gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumu, vienā — komentāru. Sūdzības bija par autortiesību pārkāpumu, sensacionālismu un stereotipizāciju, telefonsarunas ieraksta publiskošanu un nepietiekami kritisku attieksmi pret informācijas avotu, informē biedrība.

Ētikas padome konstatēja autortiesību pārkāpumu SIA "Mediaservice" uzturētajā portālā "press.lv". Portālā krievu valodā bez atļaujas bija tulkota un pilnā apjomā pārpublicēta "Satori.lv" publikācija "Guys, don’t fight!", kuras autore bija Alise Zariņa.

Ētikas padome nekonstatēja ētikas kodeksa pārkāpumu Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas raidījuma "De Facto" sižetā un rakstā: "Alvis traks, Armands arī slikts, Šlesers labais": kā "Bez partijām" līderis Broks "jauca kārtis". Armands Broks sūdzējās, ka medijs bija publicējis tā telefonsarunu ar Māri Rožānu, bet saruna nav bijusi paredzēta publiskošanai un skārusi viņa privāto dzīvi. Ētikas padomei nebija šaubu ne par informācijas patiesumu, ne sarunas ierakstīšanas apstākļiem, ne veidu, kā ieraksts nonācis medija rīcībā. Tā pievienojās medija uzskatam, ka Armands Broks uzskatāms par publisku personu,

izplatītajam materiālam ir ar privāto dzīvi nesaistīts politisks konteksts un raksturs,

un pastāv būtiska sabiedrības interese par publiskoto informāciju.

Skatot Liepājas Reģionālās slimnīcas sūdzību par TV3 raidījuma "Bez Tabu" sižetu, Ētikas padome konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu. Ētikas padome atzina, ka raidījuma formāts, kur medijs uzklausa cilvēkus un līdzdarbojas pie to interešu pārstāvniecības, ir svarīgs, jo nodrošina cilvēku pieredzes atspoguļojumu, aktualizē sabiedrībā svarīgus jautājumus un nostiprina mediju kā sabiedrības interešu pārstāvja lomu. Lai arī lielākajā daļā gadījumu raidījumam "Bez Tabu" tas izdodas veiksmīgi, konkrētajā situācijā noticis pretējais. Sižets bija balstīts uz kādas pacientes meitas paustajām apsūdzībām, un medijs tai

deva iespēju izplatīt nepārbaudītas, smagas un, visticamāk, nepatiesas apsūdzības par slimnīcu un tās personālu,

kas nebija saistītas ar intervētās tuvinieka pieredzi slimnīcā. Ētikas padome saskatīja nepietiekami kritisku attieksmi pret informācijas avotu un centienus sensacionalizēt notikušo. Ētikas padome uzskatīja, ka konkrētajā situācijā, kad paustā informācija nebija pamatota ne ar kādiem faktiem un nebija iespējama arī tās pārbaude, informācija tikpat labi varēja būt izdomāta un nepatiesa, neslavu ceļoša, tāpēc gan emociju pārņemta informācijas avota spēja izvērtēt šādu informāciju, gan pati informācija medijam bija jāvērtē īpaši kritiski un no neapstiprinātas informācijas tālākas izplatīšanas būtu bijis jāatturas neatkarīgi no tās pasniegšanas formas un avota.

Skatot divas sūdzības par portāla "La.lv" rakstiem, Ētikas padome abos gadījumos konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu.

Rakstā, par ko sūdzējās Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, ""Dēlam bija veidojums vēdera dobumā apmēram kinderolas lielumā!" Mamma dalās šausminošā pieredzē par ārstēšanu bērnu slimnīcā" Ētikas padome saskatīja ne vien apzinātu sensacionalitāti un mediķu profesijas stereotipizāciju,

bet arī klaju žurnālistikas standartu ignorēšanu.

Savukārt rakstā "Sola lielus kalnus, bet "pazūd ar galiem": LA.LV redakcija saņem vairākas ziņas par krāpšanos ēdināšanas uzņēmumos", kas bija balstīts uz anonīmiem informācijas avotiem, Ētikas padome konstatēja nepārbaudītu, anonīmu avotu nekritisku izmantošanu un nepietiekamu auditorijai būtiskas informācijas iegūšanu, kas ļautu izveidot pēc iespējas objektīvāku saturu. Ētikas padome akcentēja, ka mediju aktualizētās tēmas, informācijas avoti, informācijas pieejamība mēdz būt visdažādākie, tomēr

ievērot kritizētās personas tiesības uz atbildi ir viens no medija pamatpienākumiem,

kurš materiālam nodrošina svarīgu žurnālistiskās kvalitātes komponenti un signalizē par medija godprātību, centieniem nodrošināt informācijas daudzveidību un ievērot pienācīgu rūpību informācijas iegūšanā un izmantošanā. Tomēr šajā gadījumā tas nebija ticis ievērots.

Ētikas padome skatīja arī iesniegumu par žurnālā "Ir" publicēto rakstu: "Mīlestība nebrīvē. Baibas un Laimona stāsts". Sūdzības iesniedzējs iebilda par, tā ieskatā, nepietiekamu kritisku attieksmi un samērīguma trūkumu rakstā par uz mūžu notiesāta noziedznieka laulībām, atrodoties cietumā. Par šo rakstu Ētikas padome sniedza komentāru. Tā secināja, ka vēstot par cilvēkiem, kas izdarījuši ļoti smagus noziegumus, un fokusējoties uz citiem, ar noziegumiem nesaistītiem šo cilvēku personības un dzīves aspektiem, medijiem pastāvēs vairākas sarežģītas dilemmas — ne tikai "publicēt vai nē", bet arī kādā veidā stāstīt — kādā apjomā sniegt informāciju par noziegumiem un to upuriem, lai tiktu izrādīta atziņa un cieņa upuriem un viņu tuviniekiem, un cik kritiski izturēties pret noziegumus pastrādājušo cilvēku sniegto informāciju.

Ko šādā cilvēkstāsta žanrā ieturētā rakstā minēt, ko nē, cik kritiskiem būt, ir autora un redakcijas izvēle,

uz ko tiem ir visas tiesības, atzina Ētikas padome un piebilda, ka līdzīgi ir ar lasītājiem — arī katram no tiem ir sava izjūta par patiesību, taisnīgumu un informācijas samērīgumu un tiesības šaubīties, vai žurnālists ir bijis pietiekami kritisks.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.