NMPD plāno stiprināt krīžu gatavību un sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) savā jaunajā stratēģijā līdz 2030. gadam paredz nostiprināt pacientu trīs līmeņu prioritizēšanu, ieviest paramediķa profesiju Latvijā un būtiski paplašināt sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā, kā arī veselības nozares gatavību krīzes situācijām.

Kā preses konferencē skaidroja NMPD direktore Liene Cipule, stratēģija attiecas ne tikai uz dienesta darbu, bet uz visu veselības nozari kopumā. Viņa uzsvēra, ka nozares ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams arī papildu finansējums.

Darbs pie jaunās stratēģijas sākts jau 2019. gadā, taču Covid-19 izraisītā pandēmija un pēdējo gadu ģeopolitiskie izaicinājumi rosinājuši to būtiski pārskatīt.

Dokumentā noteikti trīs galvenie attīstības virzieni —

sabiedrības līdzdalības stiprināšana dzīvību glābšanā, veselības nozares integrēšana katastrofu medicīnas sistēmā (tostarp ģimenes ārstu un aptieku iesaiste), kā arī NMPD un slimnīcu noturības palielināšana krīzēs.

Stratēģija paredz ieviest arī starptautisko standartu MIMMS (Major Incident Medical Management and Support) lielu incidentu medicīniskajā pārvaldībā, kas ir obligāts NATO operācijās iesaistītajam medicīnas personālam. Šī pieeja uzlabos civilās un militārās sadarbības koordināciju katastrofu situācijās. NMPD jau veicis priekšdarbus, lai sistēmu ieviestu arī Latvijā, līdzīgi kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā.

Plānots paplašināt katastrofu medicīnas sistēmu, tajā iekļaujot ne tikai NMPD un slimnīcas, bet arī kritiski svarīgus primārās aprūpes un aptieku pakalpojumus. Tāpat paredzēts attīstīt medicīniskos un tehniskos krīžu resursus, tostarp evakuācijas autobusus, mobilos konteinerus un stratēģiskos resursus traumu komandām.

NMPD iecerējis vienoti visā valstī nostiprināt izsaukumu apstrādi pēc trīs prioritātes līmeņiem — visaugstākās, augstas un zemas. Dzīvību apdraudošās situācijās palīdzība tiks sniegta nekavējoties, savukārt gadījumos, kas nav kritiski, palīdzība varēs tikt sniegta ilgākā laikā vai konsultatīvā formā. Cipule uzsvēra, ka šāda pieeja daļēji tiek izmantota jau patlaban, taču to nepieciešams nostiprināt kā vienotu sistēmu.

Stratēģijā īpaši izceltas tā sauktās stratēģiskās diagnozes — infarkts, insults un politrauma —

tajās izšķiroša nozīme ir ātrai reaģēšanai un skaidriem pacientu nogādāšanas ceļiem. Plānots ieviest "zelta stundas" principu politraumas pacientu aprūpē, kā arī sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību izstrādāt vienotu infarkta pacientu aprūpes ceļa karti.

Būtiska nozīme piešķirta arī sabiedrības lomai dzīvību glābšanā. NMPD uzsver, ka palīdzības sniegšana sākas jau pirmajās minūtēs, pirms mediķu ierašanās, tāpēc paredzēts attīstīt pirmās palīdzības apmācības digitālajā vidē, izveidot pirmās palīdzības lietotni, kā arī stiprināt apmācības skolās. Tiek plānots arī ieviest pirmā reaģētāja principu, īpaši attālos un mazapdzīvotos reģionos.

Tāpat stratēģijā paredzēta paramediķa profesijas ieviešana Latvijā. NMPD skaidro, ka paramediķis ir starptautiski atzīta profesija ar akadēmisku profesionālo izglītību un skaidri noteiktām kompetencēm. Pašlaik Latvija ir vienīgā Baltijas valsts ar unikālu profesiju "ārsta palīgs", kas nav plaši atpazīstama starptautiskajā vidē. Cipule uzsvēra, ka paramediķu apmācība bakalaura līmenī stiprinātu pirmsslimnīcas aprūpi un nodrošinātu karjeras izaugsmes iespējas nozarē strādājošajiem.

Stratēģijā paredzēta arī pētniecības attīstība neatliekamās medicīnas jomās, tostarp reaģētspējā, kardioloģijā, neiroloģijā un politraumu aprūpē.

Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka slimnīcu tīkla pārmaiņu mērķis nav ārstniecības iestāžu slēgšana, bet gan nodrošināt pacientiem nepieciešamo speciālistu pieejamību īstajā vietā. Viņš norādīja, ka patlaban nereti NMPD brigādēm nākas vest pacientus uz slimnīcām, kur nav atbilstoša speciālista, tādējādi lieki tērējot laiku un resursus.