Partly Cloudy -7.7 °C
S. 25.01
Sigurds, Zigurds
SEKO MUMS
Reklāma
Spēļu nams Jēkabpilī tagad.
Spēļu nams Jēkabpilī tagad.
Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

"Latvijas Avīzes" 22. janvāra numurā stāstījām par šokējošo notikumu pirms 15 gadiem, kad 2011. gada 25. janvārī Jēkabpilī notika bruņota laupīšana.

Reklāma

Policisti pret policistiem — traģēdija naudas dēļ; Četri no bandas jau ārā no cietuma.

Piecu vīru banda, no kuriem četri bija policisti, spēļu zālē "Fēnikss" nolaupīja 104 500 latus, un, kad viņus sāka vajāt vietējā policija, izcēlās apšaude. Vienu policistu nošāva, divi guva ievainojumus. Bandas dalībniekus notvēra un notiesāja. Cietumā patlaban atrodas tikai viens, pārējie sodu izcietuši. "Latvijas Avīze" runāja gan ar cietušajiem, kuri tagad vairs policijā nestrādā, gan Arvo Žagaru, kurš izcieš mūža ieslodzījumu Centrālcietumā. Kā notikumus komentē toreizējās amatpersonas? Kas mainījies?

Aptauja

Vai policijas darbinieku algas ir atbilstošas, lai viņi godprātīgi un kvalitatīvi veiktu savu darbu?

Šoks ministrei

"Tas bija šoks. Tieši tajā dienā ministrijā bija asinsdonoru diena, kas pārvērtās par asiņu došanu cietušajiem Jēkabpils policistiem. Sajūtas briesmīgas. Jau tā krīze bija, viss slikti, neviena normāla lēmuma, tikai budžeta samazināšana un tad vēl šis... Kā bijušajai policijas kapteinei man likās, ka es pati kādu būtu nošāvusi. Uzreiz braucu uz Jēkabpili, kur satiku apjukušus un izmisušus policistus," atceras tā laika iekšlietu ministre Linda Mūrniece, tagad lauku viesu nama saimniece, rakstniece un blogere. "Atpakaļbraucot sapratu, ka jāsasauc dienesta sapulce un preses konference. Žurnālists Gundars Rēders visu laiku prasīja, kad demisionēšu. Atbildēju, ka vispirms jātiek galā ar notikušo. Ar premjeru vienojos, ka demisionēšu jūnijā, ko arī izdarīju. Atstādināju Kārtības policijas priekšnieku Intu Ķuzi, kurš tieši bija atbildīgs par specvienību "Alfa". Kad to pārbaudīja, izrādījās, ka gandrīz neviens alfietis nespēja izturēt psiholoģisko un intelektuālo testu."

"Tagad policisti ir sagatavotāki"

Artis Velšs, kurš pirms 15 gadiem bija Valsts policijas priekšnieks, šobrīd apsardzes uzņēmuma "G4S Latvia" Drošības funkciju departamenta direktors, sarunā ar "Latvijas Avīzi" atceras: "Milzīgs šoks. Lūzums Latvijas policijas vēsturē. Nekas tāds nebija piedzīvots. Uz jautājumu, kā kaut kas tāds ir iespējams, nav vienas atbildes. Arī policisti ir tikai cilvēki, un arī policijā iekļūst noziedznieki. Tā tas ir visā pasaulē, bet parasti tas aprobežojas ar zādzībām un kukuļņemšanu, tajā laikā Latvijā ik gadu notiesāja ap 20 policistu, bet bruņota laupīšana, slepkavība grupā ir kaut kas neiedomājams. Arvo Žagaru (kuru notiesāja par spēļu zāles aplaupīšanu un policista slepkavību. – Red.) pazinu no 90. gadiem, Jūrmalas policijas iecirkņa laikiem, kur biju iecirkņa inspektors, viņš – kārtībnieks, normāls kolēģis, ne ar ko neizcēlās. Domāju, ka viņš par bandītu kļuva specvienībā, braukājot uz paaugstināta riska vietām un notikumiem. Žagara kā policista profesionālisms saslēdzās ar noziedzīgo pasauli. Kāpēc to nepamanīja, un vai to vispār varēja pamanīt? Izmeklēšanas komisijas secinājums bija, ka lielāka vērība jāvelta specvienības ikdienai un atlasei, 99% jau tur bija normāli policisti."

"Alfas" vietā izveidoja Speciālo uzdevumu bataljonu. Kāpēc laupītāju aizturēšanai nebija gatavi Jēkabpils ierindas policisti? "Jā, nebija gatavi. Domāju, tagad ir gatavāki, jo tika pamainītas apmācības – Jēkabpils notikums tajās tiek izmantots kā piemērs. Bet jāsaprot, ka šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti," atbild A. Velšs.

Kā Velšs būtu rīkojies Daugavmalā, ja tur būtu pirms 15 gadiem? "Neatbildams jautājums.

Ir instinkti, adrenalīns, iracionāli lēmumi paši rodas... Tur viss notika sekunžu laikā. Pēc notikuma jau visi gudri... 

Atceros, pirms 30 gadiem kopā ar ģimeni braucu cauri Jūrmalai un pēkšņi redzu, ka no degvielas uzpildes stacijas izskrien cilvēks un viņam pakaļ – apsargs. Es apstādināju automobili, bez formas un neapbruņots izlēcu ārā un bēgli noķēru, aizlauzu rokas un savaldīju. Vai pareizi rīkojos? Un ja nu bēglim būtu šaujamais? Tad es varbūt būtu beigts. Man tajā brīdī nostrādāja refleksi, es nedomāju. Bet vienmēr saku: jebkurā situācijā jābūt gatavam sliktākajam," turpina A. Velšs. Viņa vērtējumā pēc analīzes A. Žagars bija izveidojis bīstamu noziedznieku bandu, kurā bija līderis, pārējie – līdzskrējēji. Banda domājusi tikai par sevi, nevienu nav žēlojusi, arī cilvēku dzīvības, ko pierādot šaušana.

Dara visu, lai neatkārtotos

"Notikumi Jēkabpilī pirms 15 gadiem ir pēdējais šāda veida gadījums un Valsts policijas vēsturē vairs nav atkārtojies. Tā Valsts policijai bija ļoti smaga, skarba un vienlaikus būtiska mācība, kas vērsa uzmanību gan uz reaģēšanas spējām, gan uz nepieciešamībai pilnveidot apmācību, personāla atlasi un iekšējās kontroles mehānismus. Policijas spēja reaģēt augsta riska situācijās ir būtiski uzlabota – gan apmācību, gan ekipējuma, gan savstarpējās sadarbības ziņā. Mūsdienās policistu sagatavošana darbam ar bruņotiem, profesionāli sagatavotiem noziedzniekiem ir mērķtiecīga un regulāra. Vienlaikus, pieņemot un sagatavojot policistus darbam dienestā, tostarp Speciālo uzdevumu bataljonā, īpaša uzmanība tiek pievērsta personāla uzticamībai un lojalitātei, psiholoģiskajai noturībai un profesionālajai ētikai.

Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljonā ir daudzpakāpju un ļoti stingra atlase. Kandidātam jāiziet padziļināta priekšizpēte, psiholoģiskā testēšana, medicīniskās un psiholoģiskās atbilstības izvērtēšana, fiziskās sagatavotības pārbaude, kā arī trīs mēnešu ilga pamatapmācība. Neatbilstot kaut vienam no šiem kritērijiem, kandidāts netiek pieņemts dienestā. Vienlaikus policijā ir ieviesti arī stingri iekšējās kontroles mehānismi jau esošajiem darbiniekiem," tāda ir Valsts policijas atbilde uz "Latvijas Avīzes" lūgumu komentēt notikumus Jēkabpilī un situāciju šobrīd.

Reklāma
Reklāma

"Tas bija ekstra notikums un smaga mācība, kas lika daudz ko mainīt, lai tādas lietas vairs neatkārtotos," 

saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Pirmkārt, liela vērība tiekot pievērsta kadru atlasei un apmācību procesa uzlabošanai. Tāpat katrs saprotot, ka tiek kontrolēts – par to rūpējoties Iekšējais drošības birojs.

"Policijas koledža sadarbībā ar augstskolām īsteno sešas programmas, kas vērstas uz arvien lielāku profesionālo sagatavotību, inteliģences un komunikācijas prasmju uzlabošanu. Tāpat ģeopolitiskā situācija liek pievērst lielu uzmanību lojalitātei. Cīnāmies, lai iekšlietu sistēmā darba apstākļi, materiāli tehniskais līmenis, atalgojums būtu konkurētspējīgs ar armiju, kaut gan atalgojums nevar būt attaisnojums sliktam darbam vai noziegumam. Liels izaicinājums ir demogrāfiskā situācija, kaut gan pērn Policijas koledžā uzņēmām rekordskaitu audzēkņu – vairāk nekā 200. Stiprinām psihologu dienestu, izveidots kapelānu dienests. Lai policists vairs nepaliktu viens ar savām problēmām," saka valsts sekretārs.

Vai kaut kas līdzīgs Jēkabpils notikumiem ir briedis un novērsts? "Novērsti mantiska rakstura noziegumi. Bet vai kādi būtu gatavojušies bruņotai laupīšanai vai tamlīdzīgiem smagiem noziegumiem? Nē!" atbild D. Trofimovs.

Viesītes iecirkņa policista Andra Znotiņa fotogrāfija Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī 2011. gada 25. janvārī. Viņu nošāva bruņotie laupītāji.

Arī spēļu zāles mācās

Mēģinājām atrast arī kādu spēļu zāles darbinieku, kas bija klāt 2011. gada 25. janvāra dramatiskajos notikumos Jēkabpilī. Uzrunāju SIA "Alfor", no kā saņēmu atbild: "Kopš šī notikuma ir aizritējuši 15 gadi. Uzņēmums neredz nepieciešamību atkal uzplēst senas rētas."

Vai uzņēmuma pašreizējā vadībā zina tā laika notikumus, ir kādas atziņas, mācības no tiem gūtas, kaut kas mainīts iekšējā kārtībā, lai aplaupīšanu nepieļautu, mazinātu riskus darbinieku veselībai un dzīvībai? "Mēs pastāvīgi pilnveidojam visas drošības procedūras. Šis process ietver gan jebkura incidenta padziļinātu analīzi, gan regulāras investīcijas drošības infrastruktūrā, tostarp – jaunākajās tehnoloģijās. Tādējādi SIA "Alfor" tiek nodrošināti augstākie standarti visās ar drošību saistītās jomās, sākot ar darba drošību, beidzot ar personas datu aizsardzību. Vienlaikus lūdzam saprast, ka drošības apsvērumu dēļ mēs publiski sīkāk nekomentējam savas procedūras," skanēja atbilde.

"Piedošanu neprasīju un arī negaidīju"

Dramatiski dzīve izvērsās policistam Salvim Tihanovskim, kuru apšaudē arī ievainoja. Par rīcību 2011. gada 25. janvārī apbalvots ar Viestura ordeņa Sudraba goda zīmi un Gada jēkabpilieša titulu. Policijā strādāja no 2001. līdz 2013. gadam. Liktenis viņu nesaudzēja – pats vēlāk nokļuva cietumā.

"Mana pusbrāļa bērnu māte vērsās pēc palīdzības, jo civilvīrs, liels dzērājs, viņu sita, bija izģērbis un atstājis uz ielas 2013. gada 28. decembrī. Kopā ar pusbrāli braucām pie viņa parunāt. Briesmīgi jau nesitām... Pēc tam sarunāju paziņu, lai aizved uz slimnīcu. Pavadīju līdz pat slimnīcas durvīm, lai pārliecinātos, ka sniegs viņam palīdzību, bet asinsizplūdums galvā un... nāve. Par to saņēmu septiņu gadu cietumsodu, no kuriem piecus arī nosēdēju," tagad sarunā ar "Latvijas Avīzi" atklāj bijušais policists. Par nodarīto viņam apbalvojumus neatņēma, tikai rūgtums par Rīgas priekšniekiem, kuri līdz tiesas spriedumam nav ļāvuši atvaļināties un tikt pie izdienas pensijas. Tagad viņš strādā par autovadītāju.

Paradoksāli, ka cietumā divus gadus sēdējis kopā ar Jēkabpils spēļu zāles laupītājiem, ieskaitot savu sašāvēju. Dzīvojuši blakus kamerās, kas savienotas ar koridoru un kopēju virtuvi.

"Mans sašāvējs Denis Hristoforidi tiesā neskatījās acīs. Bet man pret viņu un pārējiem nebija naida un nav, drīzāk žēlums kaut kāds, ka sačakarēja savu dzīvi. Cietumā parunājām, bet tā arī nesagaidīju atbildi, kāpēc vajadzēja šaut. Piedošanu neprasīju un arī negaidīju. Mums bija neitrālas attiecības. Neko sliktu par viņiem kā par cietuma biedriem teikt nevaru," saka S. Tihanovskis.

Aptauja

Vai policijas darbinieku algas ir atbilstošas, lai viņi godprātīgi un kvalitatīvi veiktu savu darbu?

Policistu algas šobrīd

Kādas policistiem algas ir patlaban?

  • Aprunājoties ar policistiem iecirkņos, noskaidroju, ka ierindas policijas inspektori uz rokas mēnesī saņem no 1000 eiro un vairāk – klāt var nāk piemaksas par pakāpi un citām lietām.
  • Valsts policijas mājas lapā "vp.gov.lv" katrs interesents var aplūkot, kādas ir policistu algas. Sadaļā "Informācija par amatpersonu mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām" var redzēt visu amatu (pavisam 110 dažādu amatu) speciālistu un vadītāju mēnešalgas bruto.
  • Lielākā alga uz papīra ir Valsts policijas priekšniekam – 6038 eiro, viņa vietniekam – 5224 eiro, Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam – 4722 eiro. Citiem dažādu pārvalžu priekšniekiem un vietniekiem – no 2645 līdz 3650 eiro. Nodaļu priekšniekiem – no 2036 līdz 2763 eiro. Galvenajiem inspektoriem, vecākajiem inspektoriem un inspektoriem – no 1375 līdz 2548 eiro.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma