Kristians Rozenvalds: Aicinu nacionalizēt Raimonda Paula Dziesmu svētkus

Skaidrs, ka vasarā Mežaparkā ieplānotā pasākuma rīkotāji rīkojās nekrietni, izmantojot Raimonda Paula vārdu, cerībā, ka Maestro tam nepievērsīs uzmanību. Skaidrs, ka tas nebija pārpratums. Tā, diemžēl, izskatās, bija apzināta rīcība. Tā ir vērtējama kā krāpniecība. Arī es jūtos maldināts, jo biju pārliecināts par Raimonda Paula līdzdalību.

Tāpat skaidrs, ka tikpat krāpnieciski ir izmantots "Dziesmu svētku" zīmols, gan viltīgi iesaistot Kultūras ministrijas paspārnē esošo Nacionālo kultūras centru, kurš ir atbildīgs pa Dziesmu un deju svētku tradīciju, gan izvēloties Mežaparka Lielo estrādi kā norises vietu. Šādā aizsegā bija iespējams radīt ažiotāžu biļešu iegādē, iesaistīt pašvaldības, maldināt sponsorus un dalībniekus. Taču savā būtībā šis pasākums neatšķiras no Lielā koncerta vasaras sākumā vai jebkura festivāla un koncerta, kas notiks Mežaparkā šovasar. Protams, ka tas nav godīgi, ne pret skatītājiem, kas atceroties par Dziesmu svētku ažiotāžu, savlaicīgi iegādājas nesamērīgi dārgās biļetes, nav godīgi pret pašvaldībām un valsts institūcijām, atbalstītājiem, nav godīgi pret bezmaksas nodarbinātajiem izpildītājiem un nav godīgi pret konkurentiem. 

Kristians Rozenvalds.

Foto: No personiskā arhīva

Ja tie būtu kā Dziesmu svētki, tad, kā pierasts, koristi tiktu saģērbti un izguldīti, ēdināti un dzirdināti, tiktu atvesti līdz Rīgai un arī Rīgā bezmaksas izvadāti. Un notiktu visdažādākie kultūras un sociālie pasākumi paralēli gan Mežaparkā, gan visā Rīgā. Bet tagad kāds iedomājās izmantot Dziesmu svētku zīmolu, savācot tikai ienākumus, bet neuzņemoties saistības par visu pārējo, ko citkārt skatītāji un dalībnieki piedzīvo Dziesmu svētkos. Jā, tā ir krāpšana!

No otras puses, svētki ir izsludināti un kori, mūziķi, pašvaldības, atbalstītāji un ģimenes tiem gatavojas. Koristi savos ikdienas mēģinājumos pielāgojas iespējamo svētku repertuāram. Tik daudzi cilvēki ir atteikušies no saviem vasaras atvaļinājumu plāniem, lai izbaudītu kopā dziedēšanu Mežaparkā. Daudzi tūkstoši ir iegādājušies biļetes. Daudzi bija gatavi līdzdarboties sava prieka pēc, domājot par Dziesmu svētku tradīciju, mīlestībā pret Raimondu Paulu. Skatītāji un izpildītāji, kuriem šiem svētki bija tik ļoti nepieciešami, nav vainīgi, ka viņus kāds vēlējās izmantot un savtīgi no tā iedzīvoties.

Vai tiešām nav iespējams atrast veidu, kā atgūt šo svētkus priekš cilvēkiem Latvijā? Kā attīrīt pasākumu no sašmulējušamies darboņiem? 

Skaidrs, ka šmuce ir izgājusi pārāk tālu, taču es ticu, ka gan Maestro ir gana vieds, lai kopā ar saviem padomdevējiem mācētu nodefinēt prasības pret svētku rīkotājiem, tā, lai gandarījums viņam pašam, kā arī dziedātājiem un klausītājiem. Var taču Latvijas valsts vai Rīgas pašvaldība šo nozīmīgo notikumu nacionalizēt.

Skaidrs, ka Maestro ir tik augstā lidojumā, ka pašmāju kultūras politikas veidotāji un administratori nejūt sevī spēku piedāvāties ar risinājumiem vai kompromisiem. Vajadzētu gan! Maestro nav vienam jācīnās ar krāpniekiem un vienlaicīgi šajā cīņā nevar upurēt Latvijas korus un klausītājus! 

Un kur ir tas pieaugušais istabā, kā sevi pirms vēlēšanām reklamēja "Jaunā Vienotība" un mūsu ministri, laikā, kad jaunieši paklusām bija iecerējuši iztirgot vectēva dārgumus?