Pagājušā gada pavasarī, atklājot daudzmiljonu eiro vērto Skanstes parku, kas izveidots vēsturiski piesārņotā un degradētā galvaspilsētas teritorijā, toreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis to nodēvēja par "spožu pogu pie Rīgas mundiera".
Tomēr dažus mēnešus vēlāk atklājās, ka poga nebūt nav spoža – izbūvētā infrastruktūra joprojām nav izmantojama pamatīgā grunts piesārņojuma dēļ, liekot uzdot jautājumus par vides sanācijas darbu efektivitāti un kvalitāti.
Bēdu ieleja zem sniega
"Skanstes apkaimē radīta mūsdienīga zaļā zonā, kas sekmēs tās ilgtspējīgu attīstību un pievilcību," – tā par vienu no Rīgas vērienīgākajiem pilsētvides projektiem 18 hektāru platībā 2025. gada aprīlī izteicās Rīgas pašvaldība. Ieguldot vairāk nekā 20 miljonus eiro, degradētā teritorija tika labiekārtota ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, sporta laukumiem un rotaļlaukumiem, kā arī šeit izbūvētas ielas un inženiertīkli. Tomēr jau pērnā gada otrajā pusē tapa zināms, ka projekts īstenots uz saindētas zemes. Par spīti veiktajai sanācijai, gruntī saglabājies augsts smago metālu un naftas produktu piesārņojums.
Pašlaik šo bēdu ieleju klāj balta sniega sega, un pirms nepilna gada atklātā atpūtas zona joprojām ir norobežota ar lentēm un uzrakstiem "Ieeja aizliegta". Šī ir viena no galvaspilsētas vēsturiski piesārņotajām teritorijām, kuras atveseļošanai tika rasts finansējums. Tomēr Skanstes revitalizācijas projekta ietvaros veiktā teritorijas sanācija izrādījās brāķis. Par neizdarībām projekta realizācijā pašlaik uzskatāmi atgādina ne tikai slēgtais parks, bet arī netālu no tā uzbērtais piesārņotās grunts kalns. Notikušais Pilsētas attīstības departamenta direktorei Ilzei Purmalei maksāja amatu, bet vides problēmas, protams, tas nerisina.
"Sanācijas darbus nevar klasificēt kā zaudējumus pašvaldībai, bet gan kā nepieciešamu papildu finansējumu teritorijas attīrīšanā un sakārtošanā," radušos situāciju komentē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD). Speciālisti turpina veikt sanētās teritorijas monitoringu, tiek veikta izpēte grunts piesārņojuma noteikšanai. "Ja monitoringa rezultāti un grunts izpēte uzrādīs jaunu piesārņojumu, sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) tiks lemts par turpmākajām darbībām," skaidro pašvaldībā.
VVD norāda, ka sākotnēji prognozētais piesārņotās grunts apjoms ir apsaimniekots: "Bet fakts, ka piesārņojums ir konstatēts atkārtoti, ir vairāku faktoru kopums, tostarp nepietiekama izpēte, ierobežots projekta īstenošanas termiņš un uzraudzība no pasūtītāja puses." Pasūtītājs bija jau minētais Pilsētas attīstības departaments. Kopumā sanācijas gaitā izņemtās un apsaimniekotās piesārņotās grunts apjoms bijis pat nedaudz lielāks kā sākotnēji prognozētais: "Bet izpētes veicējs ir norādījis, ka piesārņojums objektā ir sporādisks un var būt arī citās teritorijas daļās. Šis secinājums ir apstiprinājies, jo, veicot papildu izpēti, konstatēts piesārņojums Skanstes parka teritorijā, kā arī izņemtās grunts atbērtnē."
VVD pašvaldībai sniedzis norādes par turpmāko rīcību, proti, ka Skanstes parka teritorijā nepieciešams veikt detalizētu izpēti, lai maksimāli precīzi noteiktu piesārņojuma areālu, intensitāti un apjomu, lai pēc tam varētu lemt par turpmāko.
Par parkam līdzās sabērto piesārņotās zemes kaudzi Vides dienestā skaidro, ka ir jāveic esošās piesārņotās grunts novietošana un jānodrošina ūdensnecaurlaidīgs segums, pārklājot to ar ūdensizturīgu materiālu, lai esošais piesārņojums netiktu izskalots, kā arī jāveic šīs grunts sanācija.
Kāda mācība?
Atbildot uz šo jautājumu, Valsts vides dienestā uzsver, ka pirms piesārņoto teritoriju sakārtošanas vai sanācijas darbu veikšanas nepieciešams veikt detalizētas izpētes, kurās precīzi tiek noteikti piesārņojuma apjomi, veidi un areāli. "Sākotnēji tas baida klientus, jo detalizētās izpētes var izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro. Taču iespējamais ieguvums, laikus konstatējot piesārņojumu un to precīzi nosakot, sanācijas darbu gaitā var būt vairākas reizes lielāks," atzīmē VVD Atļauju pārvaldes speciālisti. "Iespējams, lielāku būvniecības projektu gadījumā būtu nepieciešams sākotnēji apzināt vides kvalitātes stāvokli, veicot teritorijas sākotnējo ģeoekoloģisko izpēti, līdzīgi kā tas notiek ar ģeoloģiskajām vai ģeotehniskajām izpētēm būvniecības objektos. Jo agrāk tiek identificēts piesārņojums, jo lielākas ir iespējas izvēlēties piemērotākas un, iespējams, arī lētākas sanācijas metodes."
-6.8 °C
























































































































































































































































