Kādu laiku pārdzīvojam par ziņu, kura mūs saskumdinājusi, bet nav pārsteigusi. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pēdējiem ziņojumiem (tas tapis, gatavojoties ES Migrācijas pakta pilnai ieviešanai 2026. gadā) Latvija pašlaik ir iedalīta kategorijā: "Valsts, kurā pastāv migrācijas spiediena risks" ("country at risk of migratory pressure").
Tas nozīmē, ka migranti ir jāņem pretī vai attiecīgi citādi jāpiedalās viņu uzņemšanā un labbūtībā tehniski vai naudiski.
Lai būtu skaidrs – runa ir par migrantiem, kas tiek iedalīti valstīm obligātās solidaritātes kvotas ietvaros 2026. gadam. Tas nozīmē uzņemt noteiktu skaitu patvēruma meklētāju, kas nonākuši ES dienvidu valstīs (Itālijā, Grieķijā u. c.) vai maksāt 20 000 eiro par katru neuzņemto personu. Un, lai būtu skaidrs vēl vairāk, Latvijai ir neliela iespēja līdz gada vidum ES kaut ko vēl mainīt, jo pakta pilnīga piemērošana stājas spēkā 2026. gada jūnija vidū.
Tikmēr poļu pani, kā vienmēr, lec krakovjaku. Šobrīd, 2026. gada sākumā, fakti liecina, ka Polija ir guvusi nozīmīgu diplomātisku uzvaru (valdošā Tuska koalīcija arī politisku) attiecībā uz ES Migrācijas un patvēruma paktu. Pērn decembrī ES Tieslietu un iekšlietu padome oficiāli apstiprināja, ka Polija tiks atbrīvota no obligātās migrantu pārvietošanas (relokācijas) un tai nebūs jāmaksā finansiāla kompensācija. Šāds lēmums tika pamatots ar to, ka Polija jau tagad izjūt milzīgu migrācijas spiedienu, uzņemot bēgļus no Ukrainas un sargājot ES ārējo robežu ar Baltkrieviju. Polija tika oficiāli atzīta par valsti, kas atrodas ievērojamas migrācijas situācijas apstākļos ("Facing a significant migratory situation"), un tas nozīmē, ka Polijai nav jāpalīdz citām valstīm (piemēram, Itālijai vai Grieķijai), bet tā pati varētu pretendēt uz palīdzību no solidaritātes fonda. Līdzīgu statusu un atbrīvojumus saņēma arī citas valstis, tostarp (uzmanību!) – Igaunija.
Igaunijas pieeja
Stāsts par Igauniju Latvijai ir īpaši interesants. Jo patiesi, kā gan valsts, kas pēc būtības ir uzņēmusi tikpat daudz vai par santīmu mazāk ukraiņu un kurai vispār nav robežas ar Baltkrieviju, kas ir galvenā medijos redzamā hibrīdkara fronte, ir nokārtojusi šo izņēmumu. Gada nogalē Eiropas Komisija apstiprināja, ka Igaunija kopā ar vēl piecām valstīm (Poliju, Čehiju, Horvātiju, Austriju un Bulgāriju) kvalificējas pilnīgam vai daļējam atbrīvojumam no iemaksām "solidaritātes fondā" 2026. gadā. Tātad Igaunija var migrantus neuzņemt un tai arī par šo neuzņemšanu nekāda nauda nav jāmaksā. Igaunijas situācija attiecībā uz ES Migrācijas un patvēruma paktu ir ļoti līdzīga Polijai, ar savām specifiskām niansēm. Pašlaik (2026. gada sākumā) Igaunija atrodas statusā, kas ļauj tai izvairīties no obligātās migrantu uzņemšanas.
Lai pārliecinātu ES, ir jāpierāda, ka migrācijas iespaids uz valsti ir nepanesams.
Kumulatīvais spiediens ("cumulative pressure") ir viens no svarīgākajiem jaunajiem terminiem ES Migrācijas paktā. Tas ir mehānisms, kas neļauj Briselei skatīties tikai uz "plikām" šī mēneša migrantu kvotām, bet gan liek ņemt vērā ilgtermiņa slogu, ko valsts jau nes. Un tas ir jāpamato un jāizskaidro.
Igaunijai izdevās pārliecināt Eiropas Komisiju, ka tā ir uzņēmusi proporcionāli ļoti lielu skaitu Ukrainas bēgļu attiecībā pret savu iedzīvotāju skaitu un saskaras ar pastāvīgu "migrācijas instrumentalizācijas" apdraudējumu no Krievijas puses. Šajā brīdī Latvijas lasītājam spalvas uz muguras saceļas, jo kas tā par "migrācijas instrumentalizāciju", kas ir igauņiem, bet Latvijai nav? Igaunijai un Polijai izdevās pierādīt instrumentalizāciju, izmantojot faktu un politiskā spiediena kombināciju. Viņi nepaļāvās tikai uz stāstiem, bet iesniedza Briselei ļoti detalizētu faktuālu pierādījumu kopumu, kas neļāva apšaubīt Krievijas un Baltkrievijas režīmu tiešo iesaisti.
Pierādījumi un retorika
Polija (un vēlāk Somija, kas palīdzēja Igaunijai nostiprināt pozīciju) iesniedza video un foto materiālus, kuros redzamas reālas norises uz robežas un citviet. Piemērs – kaimiņvalsts robežsargi, kas ar speciāliem instrumentiem griež caurumus žogā vai burtiski ar vairogiem dzen migrantu grupas attiecīgās valsts virzienā.
Vēl viens piemērs, kas balstās uz čaklu un mērķtiecīgu speciālo dienestu darbību, ir atklāt migrantu plūsmu organizēšanu un mērķtiecīgu loģistiku, proti, pierãdījumi par "tūrisma aģentūrām" Minskā un Maskavā, kas organizēja tiešos lidojumus no Tuvajiem Austrumiem, un valsts nodrošinātu transportu līdz pašai robežjoslai. Starp citu, kā tur beidzās ar masīvo soctīklu kampaņu, kur vilinoši ģērbtas kundzes piepeši masveidā sūdzējās par izteiktu vīriešu trūkumu Latvijā, vienlaikus piedāvādamās pāriet islāmā? Vai šī kampaņa ir izmeklēta?
-7.6 °C





















































































































































































































































