18.5 °C
ASV grib panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu, nedodot Ukrainai militāros resursus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks (LĀI) un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps Baltajā namā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, apspriežot vienu no Kijivas galvenajām prioritātēm - iegūt no ASV licences, lai ražotu pretgaisa aizsardzības raķetes "Patriot". Tramps paziņoja, ka viņš neesot pārliecināts, vai Vašingtona to atļaus.
Šrāders raksturoja, ka Zelenska attiecības ar Trampu nekad nav bijušas labas. Viņš atgādināja Ukrainas prezidenta pirmo viesošanos Baltajā namā, kad Zelenskis no ASV prezidenta piedzīvoja "diplomātisku atentātu" un starptautisku pazemojumu laikā, kad pret Ukrainu tika īstenota militāra agresija. Eksperta ieskatā ir jāpriecājas par katru abu līderu tikšanos un vizīti, kas noslēdzas bez līdzīgiem incidentiem.
Šrāders vērsa uzmanību uz to, ka, neraugoties uz Trampa un Zelenska savstarpējām attiecībām, ASV Kongress pret Ukrainu ir bijis labvēlīgs. Pēc eksperta paustā, neskatoties uz to, ka strauji pieaug ASV budžeta deficīts un ASV sastopas ar vajadzību plānot un pārplānot pat savus iekšējos militāros projektus, rūpējoties par savu un citu ASV sabiedroto drošību, piemēram, Taivānu un Izraēlu, ASV Kongress vienmēr ir atradis atbalstu atslēgas sabiedrotajiem, arī Baltijas valstīm.
Pēc LATO valdes locekļa domām, ASV nostāja ir nošķirama no ASV prezidenta nostājas, jo Baltā nama saimnieka pozīcija pret Ukrainu vai pret Zelenski personīgi vienmēr ir bijusi neskaidra un pretrunīga. Šrāders atgādināja, ka, no vienas puses, Tramps ir solījis atbalstu Ukrainai un centies panākt kara izbeigšanu, taču, no otras puses, ASV prezidents ir iedrošinājis karadarbību, diskutējot ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējamiem kara beigšanas scenārijiem, kuri atklāti sakrīt ar Krievijas interesēm.
Šrāders sacīja, ka pēdējā tikšanās, neraugoties uz pozitīvo toni, kāds valdīja Vašingtonā un NATO samitā Ankarā, kur Ukrainas kontekstā runāts par raķešu licenču piešķiršanu, liecina, ka Tramps, iespējams, ir mainījis savas domas vai arī nav pieņēmis lēmumu par stratēģiska raķešu ražošanas kompleksa izveidi Ukrainā. Eksperts piebilda, ka plānošana joprojām notiek, jo ASV militārās industrijas pārstāvji viesojās Ukrainā un vērtē ražošanas iespējas.
"Lēmums vēl nav pieņemts, bet arī lēmumu nepieņemšana no ASV vadošo līderu puses ir lēmumi, ar kuriem Ukrainai ir jāsadzīvo,"
teica LĀI pētnieks.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainas spējas ir sasniegušas tādu līmeni, ka tā spēj veikt uzbrukumus dziļi Krievijas iekšienē gan ar raķetēm, gan ar droniem, kas ir ražoti Ukrainā. Līdz ar to stratēģiskā vajadzība, kāda tā bija Zelenska pirmās vizītes laikā Baltajā namā, lūdzot ASV atbalstu gaisa drošības nodrošināšanā, ir strauji mainījusies. Šrāders secināja, ka Ukraina ir situācijā, kur tā spēj sodīt Krieviju par tās teroristiskajiem aktiem pret Ukrainu, kas ir mainījusi kara dinamiku un prognozes arī pēckara noregulējumam.
Šrāders piekrita, ka ASV ir vēlme piedalīties tā dēvētajās "miera sarunās" un panākt rezultātu, bet bez nozīmīga Ukrainas militāra atbalsta, kas ļautu Krievijas agresiju apturēt jau sen atpakaļ. Viņš uzsvēra, ka ASV patlaban pietrūkst militāro resursu kampaņas pret Tuvajiem Austrumiem un citu stratēģiski svarīgu militāru piegāžu dēļ. Šrāders atzīmēja, ka militārā eskalācija un politiskās situācijas izmaiņas Tuvajos Austrumos neļauj ASV vienkārši atkāpties, jo ASV kara vai kauju uzvaras nenozīmē mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos.
