Ingrīdas Burānes kultūras iespaidi: Pie pamatiem. Ceļš turpinās

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne stāsta par jūlija spilgtākajiem kultūras iespaidiem.

Vasara staigā pa Latvijas ceļiem. Garām bērzu birzīm, Langstiņu ezeram, Gaujienas mācītājmuižai, Gaujai pie "Līču" mājām Lodē, strautiem, siliem un visām dziļa zaļuma, ziedēšanas, skaistuma piesātinātajām ārēm, laukiem, meža takām, kuras dod mums prieku un spēku nākamā rudens un ziemas darba gaitām.

Vasara ienāk arī Rīgā. Te, tāpat kā citviet Latvijā, kultūras dzīve rit strauji, piesātināti, satikšanās, izzināšanas atklāsmēm savijoties vienā nepārtrauktā plūdumā. No visas krāšņās ainas izcelšu grāmatu un izstādi, kuru nozīmi grūti pārvērtēt. Pirmajā rindkopā minētie vietu apzīmējumi ir gleznotājas Margrietas Celmiņas (1897–1983) darbu nosaukumi, tie līdz 8. augustam apskatāmi mākslas galerijā "Stella". Šī ir pirmā mākslinieces soloizstāde un unikāla iespēja (visi 15 gleznojumi un trīs ielogojumi ar Margrietas Celmiņas zīmētām apsveikuma kartītēm ir privātīpašums) mākslas pētniekiem, glezniecības sapratējiem, visiem interesentiem ieraudzīt, satikt, sajust nezināmo.

Dubultnotikuma svētki

Darbu ekspozīcija tika iekārtota saistībā ar jaunas grāmatas – Latvijas Mākslas akadēmijas asociētās profesores, mākslas doktores Kristīnes Ogles fundamentālā pētījuma "Margrieta Celmiņa/Gleznotājas dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs" – atvēršanas svētkiem 24. jūlijā galerijas telpās. Dubultnotikuma svētki pilnībā atbilda dubultsējuma pirmreizībai visās nozīmēs, kā saturā, tā formā.

Kristīne Ogle, "Margrieta Celmiņa/Gleznotājas dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs". "Dienas Grāmata".

Foto: no Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta ktājuma

Jaunās grāmatas māksliniece ir Katrīna Vasiļevska, un tā izdota apgādā "Dienas Grāmata". Neparasto ieceri un sējuma negaidītību – "divi vienā" (grāmatas dokumentālā daļa, kas lasāma un skatāma no pirmā vāka, savienota ar gleznu reprodukciju daļu, kuras sākums skatāms no grāmatas ceturtā vāka – Kristīne Ogle "Margrieta Celmiņa/Glezniecība tuvplānā") – apgāda direktore un galvenā redaktore Dace Sparāne-Freimane pamato: "Abas grāmatas sadaļas vienlīdz svarīgas mūsu kultūras mantojuma apzināšanā."

Izstādes atklāšanas un grāmatas atvēršanas svētki bija pulcējuši ļoti daudzus Margrietas Celmiņas radiniekus, glezniecības sapratējus, jaunos māksliniekus, galeristus, preses cilvēkus. Īpašo saviļņojuma gaisotni spilgtināja fakts, ka ekspozīcijā apskatāma arī Vilhelma Purvīša krāsu kaste. Margrieta Celmiņa ir viena no talantīgākajām mūsu lielā Meistara audzēknēm Dabas skatu meistardarbnīcā (1925–1931), un savā laikā Mākslas akadēmijas dibinātājs, pirmais rektors ir viesojies Margrietas Celmiņas dzimtas mājās "Līčos". Domājams, ka vienā no studiju gleznošanas reizēm Meistars instrumentus atstājis pie savas audzēknes. Savukārt Margrieta Celmiņa vērtīgo laika liecību atdāvinājusi gleznotājam Jurim Jurjānam (1944–2023). Tagad to rūpīgi glabā Jura meita, arī Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja, starptautiski pazīstamā scenogrāfe, kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne. Tā pagātnes pamati savijas, vienojas, nenošķiras no šodienas gājuma.

Ar laimes sajūtu

Kristīne Ogle grāmatas ievaddaļā raksta: "...izveidotu stāstu par minēto personību visparocīgākais nojēgums – lai arī šī izvēle nav gluži oriģināla – ir Ceļš. Turklāt jārēķinās ar to, ka Margrietas Celmiņas gadījumā virzība var pieņemt dažādas formas, piemēram, taka mežā, ganu ceļš gleznā, caurbrauktuve Davosā, iela Parīzē, ieliņa Klusajā centrā, lielceļš Cēsu pusē, jūras ceļš uz ziemeļiem, dzelzceļš uz Kazahstānu. Un tam visam pāri kā uz caurspīdīga pauspapīra zīmētas karšu sistēmas ar gandrīz neredzamiem, bet tomēr kaut kādā mērā izzināmiem ceļojumiem – pie sevis, saviem tuviniekiem, literatūras, mākslas, vēstures, dabas, Dieva." Par to visu zinātniski precīzi un mākslinieciski tēlaini jaunās grāmatas lappusēs.

Autores interese par gleznotāju Margrietu Celmiņu aizsākās viņas studiju gados, laikā, kad aicināju viņu darbā Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā (tagad – LMA Mākslas vēstures institūts, MVI) un viņa sakārtoja Margrietas Celmiņas personāliju, radinieku nodotos materiālus mākslas vēstures krājuma fondiem. Tapa bakalaura darbs "Margrietas Celmiņas dzīve un daiļrade" (2000, vad. I. Burāne). Vēlākie gadi deva padziļinātu un rezultatīvu interesi par Vilhelma Purvīša ainavu glezniecības skolu kopumā un tās audzēkņiem, turpinātājiem. Katrā ziņā var pilnīgi droši apgalvot, ka Kristīne ir zinošākā un autoritatīvākā pirmatklājēja daudziem faktiem, tēzēm, dokumentiem, fotoliecībām par Latvijas ainavas glezniecību 20. gadsimtā.

Margrieta Celmiņa. "Vējš bērzos". 1925, kartons, eļļa, 24,5 x 28 cm.

Foto: no Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta ktājuma

Grāmatas atvēršanas reizē teicu, ka šī ir ļoti īpaša diena, kas rada laimes sajūtu, vismaz triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar grāmatas un izstādes tapšanu ir izdevies vismaz daļēji dzēst, tušēt, izlīdzināt vienu no smagām Latvijas vēstures netaisnībām, okupācijas gadu melnajām lappusēm: talantīgo mākslinieci 1946. gadā apcietina, seko "čekas pagrabi" un izsūtījuma gadi Karagandā (līdz 1955).

Margrieta Celmiņa. "Kazahija I". 20. gs. 50. gadu otrā puse (izsūtījuma laika zīmējums ).

Foto: no Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta ktājuma

Otrkārt, ir labi, likumsakarīgi, ka kādreizējie studenti, cilvēki, kuriem esmu palīdzējusi gūt pirmās profesionālās iemaņas, aiziet tālāk par mana laika iespējām, okupācijas gados nepadarāmo, nomaksā manus goda parādus.

Treškārt, ir saviļņojoši un iedvesmojoši, ka varam kopīgi stāvēt pret tumsu, kopīgi radīt vajadzīgus un atbalstāmus notikumus Latvijas kultūrā. Margrietas Celmiņas un visu 20. gadsimta stipro, skaisto sieviešu godam. Vilhelma Purvīša un viņa audzēkņu godam. Nenoziepējamā Raiņa dižuma godam. Vērā ņemami šodienas masu kultūras un tirdzniecības darījumu bezgaumībā skan Margrietas Celmiņas grāmatas nodaļu epigrāfi:

• "Meklē vien dziļāk, un izaugs tev meklējot spārni." (Aspazija);
• "Bez gala debesis dvēselei vaļā." (Rainis).

Ceļš turpinās. Kristīne Ogle jau strādā pie nākamās monogrāfijas, kura arī būs veltīta vienam no Vilhelma Purvīša audzēkņiem. Katrīna Vasiļevska veido māksliniecisko ietērpu jaunam Noras Ikstenas darbu izdevumam. Tas taps ar apgāda "Dienas Grāmata" direktores un galvenās redaktores Daces Sparānes-Freimanes mērķtiecību un ieinteresētību latviešu literatūras likteņos. Margrietas Celmiņas grāmatas atbalstītājs Andrejs Birums turpinās rūpēties par dzimtas īpašumu un Margrietas Celmiņas darbiem.

Latvijas lielās personības, kultūras dzīve, notikumi, jaunatklājumi atmirdz vārdos, krāsās, skaņās, nezūdamībā.