Kulbergs sola turpināt IKT lielo iepirkumu moratoriju

Informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lielo iepirkumu moratorijs tiks turpināts tik ilgi, kamēr būs viens atbildīgais par šo procesu, šodien preses konferencē pēc Informācijas sabiedrības padomes teica Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Politiķis sprieda, ka darba grupa, kas strādā pie IKT jomas sakārtošanas, ir paveikusi lielu darbu un jau tagad esot izdevies ietaupīt aptuveni 5 miljonus eiro.

Galvenais, kas līdz šim trūcis, esot kontrole pār IKT jomu — nav bijis viena centra, viena IKT departamenta, kas pārraudzītu, lai iepirktās sistēmas spēj sadarboties savā starpā, un vērtētu, vai sabiedrībai konkrētais iepirkums vispār kaut ko dos.

Šodien Informācijas sabiedrības padome atbalstīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Edgara Tavara (AS) virzītos priekšlikumus valsts IKT projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanai un vienojās par turpmāko rīcību to ieviešanai, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Reformas mērķis ir stiprināt valsts spēju IKT projektus plānot, izvērtēt un īstenot caurskatāmi, ekonomiski pamatoti un profesionāli.

Priekšlikumi apkopoti 12 pasākumos trīs savstarpēji saistītos rīcības virzienos — stiprināt valsts digitālo pārvaldību, attīstīt un konsolidēt valsts IKT kompetences, kā arī pilnveidot IKT iepirkumu sistēmu.

Priekšlikumu mērķis ir mainīt līdzšinējos valsts IKT projektu pārvaldības principus, ieviešot vienotu pieeju projektu plānošanai, izvērtēšanai un uzraudzībai, kā arī veicinot atvērtāku konkurenci IKT iepirkumos.

Valsts un pašvaldību IKT iepirkumu apjoms 2025. gadā sasniedza gandrīz 278 miljonus eiro jeb vairāk nekā 9% no kopējā publisko iepirkumu apjoma.

VARAM analīze liecina, ka līdzšinējā IKT projektu pārvaldības pieeja ir pārāk sadrumstalota un balstīta resoru līmenī, tādēļ valstij un VARAM nav pilnīga pārskata par IKT investīcijām, projektu lietderības izvērtēšana nav vienota, bet vairākos iepirkumu segmentos konkurence ir nepietiekama.

Tiks ieviesta lielo projektu izvērtēšanas un uzraudzības sistēma, stiprināta vienota valsts IKT pārvaldība, izveidots publisks projektu pārskats un pilnveidota to uzraudzība visā dzīves ciklā.

Plānots attīstīt kopīgus kompetenču centrus, konsolidēt IKT atbalsta funkcijas un stiprināt valsts spēju pašai plānot, attīstīt un pārvaldīt digitālos risinājumus.

Paredzēta Elektronisko iepirkumu sistēmas pilnveidošana, atvērtāku tehnoloģisko risinājumu izmantošana un plašākas iespējas valsts iepirkumos piedalīties dažādiem tirgus dalībniekiem, veicinot konkurenci un inovācijas.

Lai ieviestu izmaiņas Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), Finanšu ministrija virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot 140 000 eiro līgumcenas slieksni programmatūras izstrādes pakalpojumu iegādei EIS e-katalogos.

Savukārt VARAM sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) līdz šā gada 1. oktobrim izvērtēs EIS IKT katalogu darbību un sagatavos priekšlikumus to pilnveidošanai.

Kulbergs sākotnēji noteica 30 dienu moratoriju lielajiem un dārgajiem IKT iepirkumiem, lai pārskatītu to lietderību un iepirkumu kārtību. Ierobežojumi neattiecas uz iepirkumiem līdz 142 000 eiro. Savukārt vēlāk moratorijs tika pagarināts.