19.3 °C
Eiropas Savienības (ES) valstis ceturtdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, pavēstīja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.
Vienošanās panākta pēc vairāku nedēļu sarunām.
Jaunā sankciju kārta nav tik stingra, kā bija iecerēts sākotnēji.
Šajā sankciju kārtā iesaldēts naftas cenu griestu līmenis.
21. sankciju paketes pieņemšanu aizkavēja vairāku dalībvalstu iebildumi pret dažādiem ierosinātajiem elementiem.
"Mūsu 21. sankciju pakete ir vērsta uz nozarēm, kuru ietekme ir vislielākā — enerģētika, finanšu pakalpojumi, kriptovalūtas un tirdzniecība," teikts Koštas paziņojumā.
Diplomāti norādīja, ka pēdējais šķērslis tika pārvarēts pēc tam, kad Grieķijai tika piešķirtas izņēmumtiesības, kas ļauj vienai no tās kuģniecības kompānijām turpināt transportēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi no Arktikas.
ES 27 dalībvalstu vēstnieki steidzās noslēgt vienošanos, lai fiksētu Krievijas jēlnaftas eksporta cenu griestus 44 ASV dolāru apmērā par barelu pirms termiņa beigām, pēc kura cena varētu strauji pieaugt.
Saskaņā ar vienošanos pašreizējais cenu ierobežojums paliks spēkā nākamos 12 mēnešus, jo ES cenšas neļaut Maskavai gūt peļņu no naftas cenu kāpuma, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.
Jaunais pasākumu kopums ir vērsts arī pret Maskavas finanšu un kriptovalūtu nozari. Melnajā sarakstā arī iekļautas daudzas Krievijas amatpersonas.
Tomēr vispārējs vīzu aizliegums, kas tika ierosināts, lai neļautu Krievijas pilsoņiem, kas karojuši Ukrainā, ierasties ES, ir atlikts uz vēlāku laiku.
Diplomāti norādīja, ka ir panākta vienīgi apņemšanās strādāt, lai šādu aizliegumu ieviestu nākotnē.
Vairākas citas sākotnējās ieceres sankciju paketes gala versijā vairs nav.
Bulgārija paziņoja, ka tai izdevās nepieļaut Krievijas pareizticīgo patriarha Kirila iekļaušanu sarakstā, kas paredz aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu.
Diplomāti norādīja, ka Portugāle un Francija savukārt iebilda pret aizliegumu importēt mencas un Aļaskas pollakus no Krievijas.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
