Krievija mēģina iebiedēt Eiropas bruņojuma ražotājus

Vācija kļuvusi par otro valsti pēc Čehijas, kas reaģējusi diplomātiskā līmenī un nosodījusi kā nepieņemamus un tiešus draudus Krievijas Aizsardzības ministrijas pagājušajā nedēļā publiskoto Eiropas uzņēmumu adrešu sarakstu.

Šajā sarakstā bija uzskaitītas firmas, kas, pēc krievu militāristu domām, skaitās Ukrainas bruņojuma rūpniecības "filiāles" vai arī pilda pasūtījumus, ražojot sastāvdaļas dažādas klases ukraiņu droniem.

Medvedeva komentārs

Uzskaitījumā kā "Ukrainas uzņēmumu filiāles" tika nosauktas trīs adreses Lielbritānijā, divas Vācijā, divas Nīderlandē, divas Polijā un pa vienai Dānijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā. Vēl izdalītas firmas, kas ražojot Ukrainas dronu sastāvdaļas: četras Itālijā, trīs Turcijā, pa vienai Čehijā, Izraēlā, Vācijā, Spānijā. Uzņēmumu atrašanās vietas esot uzrādītas, lai tās zinātu "Eiropas sabiedrība" un prese, jo kopuzņēmumi ar Ukrainu radot risku "Eiropas valstu ieraušanai karā".

Šāds iebiedējošs un pret palīdzības sniegšanu Ukrainai vērsts paziņojums no Krievijas militārā resora gan neizskanēja pirmo reizi. Arī martā tas pauda ko līdzīgu, tikai bez konkrētu adrešu norādīšanas. Šoreiz vēl pastiprinošu efektu radīja publiskošanas dienas, 15. aprīļa, vakarā Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva platformā "X" angļu valodā ierakstītais: "Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojums ir jāuztver burtiski: saraksts ar Eiropas uzņēmumiem, kas izgatavo dronus un citu aprīkojumu, ir Krievijas bruņoto spēku potenciālo mērķu saraksts. Kad triecieni kļūs par realitāti, atkarīgs no tālākā. Ar labu nakti, eiropiešu partneri."

Kad žurnālisti Kremļa runasvīram Dmitrijam Peskovam jautāja, vai Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojums un Medvedeva komentārs nozīmē, ka tiek nopietni apsvērti triecieni mērķiem Eiropā, Peskovs to nedz noliedza, nedz apstiprināja: "Šīs valstis aizvien vairāk tiek tieši iejauktas konfliktā, karā, kas notiek Ukrainā. Detaļas minētas Aizsardzības ministrijas paziņojumā." 

Krievijas eksprezidents Medvedevs gan labi zināms ar ņirdzīgi agresīviem, tāda līmeņa amatpersonai nepiemērotiem un brīžiem, kā pieļauj, alkohola iespaidā radītiem ierakstiem sociālajos tīklos, tomēr šoreiz vismaz daļai valstu tik atklātu draudu paušana jau bija par daudz.

Protests vēstniekiem

Pirmā uz provokāciju pagājušās nedēļas beigās reaģēja Čehija. Krievijas vēstnieku Prāgā izsauca uz Čehijas Ārlietu ministriju (ĀM) paskaidrojumu sniegšanai. Viņam atgādināja, ka tieši Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu novedis pie drošības situācijas Eiropā būtiskas pasliktināšanās, bet palīdzība, kādu Čehija sniedz Ukrainai, "stingri balstās starptautiskajās tiesībās". Valsts prezidents Petrs Pavels brīdinājis, ka naivi uzskatīt, ka objekti Čehijā nav Krievijas mērķu sarakstos, tādēļ laikus veicami atbilstoši pasākumi.

Pirmdien Krievijas vēstnieku saistībā ar Krievijas "tiešajiem draudiem" mērķiem Vācijā izsauca uz šīs valsts ĀM. "Mūsu atbilde ir skaidra: mēs neļausim sevi iebiedēt. Tamlīdzīgi draudi un visādu veidu spiegošanas darbības Vācijā absolūti nav pieļaujamas," sociālās saziņas vietnē "X" uzsvēra Vācijas ĀM, norādot, ka draudi "ir mēģinājums pavājināt mūsu palīdzību Ukrainai un pārbaudīt mūsu vienotību".

Paziņojumā gan netika skaidrots, par kādiem tieši Krievijas draudiem ir runa, taču tas nojaušams kontekstā. Maskavai pēdējais piliens, iespējams, bija Vācijas premjera Fridriha Merca un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Berlīnē 14. aprīlī, kad parakstīja arī četru miljardu eiro lielu aizsardzības sadarbības un piegāžu paketi.

Plašākā nozīmē Krievijas draudu retorikas pastiprināšanās varētu būt saistāma ar tā saukto "Drone Deal" ("Dronu darījums"), kas paredz Ukrainas sadarbības plānu dronu un sastāvdaļu ražošanā ar vairāk nekā desmit valstīm. 16. aprīlī kļuva zināms, ka Ukraina parakstījusi aizsardzības līgumu ar Nīderlandi. 

Projektā ir 482 miljonu eiro investīcijas Ukrainas bruņojuma industrijā un kopēja dronu un pretdronu līdzekļu ražošana Nīderlandē. 

Tie ir tikai daži piemēri, bet tieši ukraiņu tālās darbības dronu aizvien precīzākie un postošākie triecieni objektiem Krievijā šīs valsts vadībai un iedzīvotājiem atgādinājuši, ka kara gaita nepavisam nerit tā, kā apgalvo propaganda.

Diversijas iespējamas

Ar Vācijas iekšējo drošību nodarbinātā Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs Tīringenes federālajā zemē Štefans Kramers intervijā izdevumam "Handelsblatt" 19. aprīlī skaidrojis, ka uzņēmumu adrešu publicēšana skatāma kā daļa no "psiholoģiskā kara", kuras mērķis ir iebiedēt bruņojuma kompāniju vadītājus un reizē mazināt Vācijas un citu valstu atbalsta līmeni Ukrainai. Kramers neslēpa, ka šādiem uzņēmumiem, tāpat loģistikas centriem un transporta līnijām pastiprināti jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, spiegošanu, arī tiešām diversijām. Militārs uzbrukums maz ticams, jo "tas nozīmētu pavisam citu eskalācijas līmeni," pauda specdienesta amatpersona. Tomēr uzņēmumiem jāpievērš uzmanība vadošo darbinieku personīgajai drošībai. Precedents te ir laikus novērstais atentāts pret Vācijas aizsardzības rūpniecības koncerna "Rheinmetall" ģenerāldirektoru Arminu Papergeru 2024. gadā Krievijas uzdevumā. Rūpīgi gatavoto atentātu ar ASV specdienestu palīdzību izdevās novērst vēl plānošanas stadijā. Bijuši iecerēti uzbrukumi arī citiem Rietumu aizsardzības rūpniecības uzņēmumu vadītājiem, kas sadarbojas ar Ukrainu, taču viņu vārdus publiski neizpauda.