Kultūrzīmju izvēle: 4. nedēļa kultūrā — izrādes, koncerti, izstādes, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Skumjais Elzas stāsts Daugavpilī

Sestdien, 24. janvārī, Daugavpils teātrī pirmizrādi piedzīvos Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūzikls "Agrā rūsa" Oļega Šapošņikova režijā. Tā pamatā ir Elīnas Zālītes tāda paša nosaukuma romāns, kurā atainota 30. gadu Latvija. 

Par šī darba būtiskāko vērtību atzīts galvenās varones Elzas psiholoģiskais risinājums – cilvēka kompromiss ar savu sirdsapziņu. Romāns plašāk pazīstams pēc tā 1979. gada ekranizācijas, kurā spēlēja Rimante Krilavičute, Oļģerts Dunkers, Ivars Kalniņš, Gunārs Cilinskis u. c. Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūzikla "Agrā rūsa" pirmiestudējums tapa 2007. gadā Liepājas teātrī. Daugavpils teātrī top šī mūzikla ceturtā skatuviskā versija. "Šo mūziklu paši autori dēvē par operu, un tam nevar nepiekrist, jo kompozīcijas ir sarežģītas un prasa augstākā līmeņa meistarību no izpildītājiem. Tāpēc esam īpaši gandarīti, ka mūsu mākslinieki ir sasnieguši līmeni, kas ļauj šo darbu kvalitatīvi iestudēt," stāsta režisors O. Šapošņikovs.

Izrādes radošo komandu veido solistu vokālā pedagoģe Ilona Bagele, horeogrāfe Irina Bogeruka, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Inga Bermaka, koncertmeistars Eduards Zariņš, aranžējumu autors Jānis Lūsēns juniors un gaismu mākslinieks Sergejs Vasiļjevs. Galvenās lomas izpildīs solisti Beate Megija Baranovska/Katažina Dudareva (Elza), Sandis Ulpe (Ķikulis), Artis Muižnieks (Italo), Maksis Krilovs (Straujups).

Un atkal – lielkoncerts

Otrdien, 27. janvārī, Rīgas Kongresu namā skanēs par stabilu Latvijas koncertdzīves sastāvdaļu kļuvušais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts. Uz vienas skatuves satiksies visi Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, jaunu elpu piešķirot nepelnīti piemirstām klasiskām vērtībām un mūslaiku meistardarbiem, sabalsojoties ar spilgtiem pašmāju solistiem un godinot arī komponistus – jubilārus. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults esot tā mākslinieciskajam vadītājam Mārtiņam Ozoliņam, vakaru ieskandinās 170. gadskārtā sumināmā Jurjānu Andreja "Simfonisks allegro". Tieši šis 1880. gadā darinātais darbs uzskatāms par latviešu simfoniskās mūzikas pamatakmeni, un tieši šī opusa 125. gadskārta savulaik mūzikas vēsturnieku Arnoldu Klotiņu rosināja 2005. gadu pasludināt par "Latviešu simfoniskās mūzikas gadu", kura izskaņā rīkotais vērienīgais lielkoncerts arī kļuva par Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīcijas aizsākumu. Gluži tāpat kā toreiz, arī šajā koncertā Jurjānu Andreja romantiska dramatisma spriegotā partitūra sabalsosies ar Jāņa Ivanova, Romualda Kalsona un Pētera Vaska skaņumākslu. Šai 2026. gada jubilāru saimei programmā pieplusojams arī Volfgangs Dārziņš. Bet 80. gadskārtā godināmais mūslaiku pazīstamākais latviešu skaņradis Pēteris Vasks Otro koncertu vijolei un orķestrim "Vakara gaismā" komponējis pandēmijas gados pēc sava domubiedra Hugo Tičati ierosmes. Visu programmu sk. šeit. 

Trausli, bet patiesi stāsti

Otrdien, 27. janvārī, "Dirty Deal Teatro" skanēs "Sekss un Latvija" – stāsti par seksualitāti un atklāta saruna. DDT uzsver – dramaturģijas lasījumos par seksualitātes tēmu tas nav nedz skandāls, nedz klišeja, bet gan pieredze – trausla, neērta, smieklīga, sāpīga un patiesa. Jaunie un pieredzējušie autori atklāj tekstus, kuros ķermenis runā tikpat skaļi kā prāts, bet klusums starp rindām ir tikpat nozīmīgs kā atklātība. Pēc katra lasījuma notiks saruna ar skatītājiem, ko moderēs dramaturģe Linda Rudene un ar profesionālu skatījumu un zināšanām papildinās klīniskā psiholoģe ar specializāciju partnerattiecību terapijā un seksoloģijā Kristīne Balode.

Ziemas kamermūzika Rīgas Domā

No sestdienas, 24. janvāra, līdz 15. martam Rīgas Doma senās velves pieskandinās astoņu koncertu cikls "Ziemas kamermūzika 13. gs. kapitula zālē". 24. janvārī cikla atklāšanas koncertā "Hendelis un Vasks. Jubilejas gads" Rīgas Doma mūzikas direktors un Latvijā pieprasītais koncertērģelnieks Aigars Reinis (pozitīvs) uzstāsies ar stīgu kvartetu "Berči", kurā kopš 2021. gada muzicē četri jauni, daudzsološi mūziķi – Gunārs Mūrnieks, Diāna Reimane, Elīna Čipāne un Klāvs Jankēvics. Koncertā tiks godināti divi komponisti – baroka majestātiskās gaismas arhitekts Georgs Frīdrihs Hendelis un latviešu garīgā spēka un mīlestības vēstnesis, 2026. gada jubilārs Pēteris Vasks.

Talsu "Krūmu zvaigznāja" māksla

Izstāde "Krūmu zvaigznājs" Jūrmalā pulcē 13 Talsu gleznotāju, grafiķu, tēlnieku un fotogrāfu jaunākos darbus.

Foto: Publicitātes

Jūrmalas muzejā līdz 1. martam apskatāma Talsu mākslinieku darbu izstāde "Krūmu zvaigznājs", kas pulcē 13 Talsu gleznotāju, grafiķu, tēlnieku un fotogrāfu jaunākos darbus. Izstāde iepazīstina ar Talsu Krūmu mākslas grupu – vienu no ilgtspējīgākajām un savdabīgākajām mākslinieku kopienām Latvijā, kas aktīvi darbojas jau vairāk nekā četrdesmit gadu. Talsu Krūmu mākslas grupa izveidojās 20. gadsimta 80. gados, domubiedriem satiekoties mākslā un veidojot vidi, kurā radoša pašpietiekamība, savstarpējs atbalsts un neatkarīga domāšana kļuva par darbības pamatu. Gadu gaitā grupa ir piesaistījusi jaunus biedrus un izaugusi par stabilu, atpazīstamu māksliniecisku veidojumu, kas būtiski ietekmējis Talsu novada kultūras ainavu.

27 horeogrāfu 60 dejas

Sestdien, 24. janvārī, Valmieras Kultūras centrā notiks XXV Jaunrades deju konkurss, kura norisi divos koncertos plkst. 12 un 18 aicināti vērot arī skatītāji. Žūrijas vērtējumam konkursā nodos 60 latviešu skatuviskās dejas, ko radījuši 27 horeogrāfi. Konkursā piedalīsies deju kolektīvi un ansambļi no visas Latvijas.

"Sinfonietta Rīga" uznāciens

Jozefs Haidns.

Foto: Publicitātes

Piektdien, 23. janvārī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā skanēs kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un diriģenta Normunda Šnē pirmā šā gada koncertprogramma. Skanēs Roberta Šūmaņa monumentālais "Konzertstück" četriem mežragiem un orķestrim, bet dzirkstoša pacilājuma devu programmai piešķirs Jozefa Haidna simfonija "Pārsteigums". Līdzās arī – mūsdienu vācu komponista Filipa Mainca ekspresīvās skaņu ainas un itāliešu avangarda guru Lučano Berio apcerības pilnais opuss "Reqies".

Aleksandra Brežes slieksnis

Galerijā "ASNI" (Rīgā, Valdemāra ielā 17A) līdz 15. februārim apskatāma Aleksandra Brežes personālizstāde "Threshold" ("Slieksnis"). Mākslinieka līdzšinējā prakse ir cieši saistīta ar digitālās vides izpēti un trīsdimensionālu abstrakciju veidošanu, kurās jūtamas atsauces uz 90. gadu vizuālo estētiku un virtuālās telpas utopijām. A. Brežes jaunākā darbu sērija iezīmē robežstāvokli starp mākslu un lietojamību.