Eiropa apsver iespēju veidot jaunu aizsardzības organizāciju bez ASV

Tramps neatkāpjas no ieceres sagrābt Grenlandi. Saziņas vietnē "Truth Social" ASV prezidents Donalds Tramps ierakstījis: "20 gadus NATO ir teikusi Dānijai: "Jums ir jālikvidē Krievijas draudi Grenlandē". Diemžēl Dānija neko nav spējusi darīt lietas labā. Tagad tam ir pienācis laiks, un tas tiks izdarīts!".

Sestdien tajā pat vietnē viņš rakstīja, ka no 1. februāra līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par Grenlandes pilnīgu iegādi, spēkā būs 10% importa tarifs precēm no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un Somijas. Ja jautājums netiks atrisināts līdz 1. jūnijam, tarifi šīm valstīm, no kurām sešas ir Eiropas Savienības dalībvalstis un visas ir NATO dalībvalstis, palielināsies līdz 25%, vēsta 360TV Ziņas.

Donalds Tramps iepriekš arī izteicis draudus pielietot militāru spēku, lai iegūtu Grenlandi. Tāpēc Eiropas savienības (ES) amatpersonas un diplomāti aizkulisēs aizvien aktīvāk sākuši apsvērt iepriekš neiedomājamo - kā izskatītos pretošanās ASV? Laikraksts Politico vēstī, ka aizkulisēs tiek spriest par jaunu starptautisku aizsardzības organizāciju, kurā nebūtu ASV. To varētu veidot uz "Labas gribas koalīcijas" valstu pamata, kā ietvaros 35 valstu valdību nacionālās drošības padomnieki jau tagad pastāvīgi sazinās. Viņi ir pieraduši meklēt daudzpusējus risinājumus pasaulē, kur Tramps ir viena no lielākajām problēmām.

Uzticības līmenis šajās aprindās ir augsts. Šo valstu līderi aktīvi strādā jaunās, arī šaurākās grupās. Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Itālijas premjere Džordža Meloni un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis regulāri sarakstās savā starpā, bieži kopīgā grupas čatā. Šī neformālā, bet aktīvā grupa neformāli tiek saukta par "Vašingtonas grupu", jo tās dalībnieki pagājušā gada augustā viesojās Baltajā namā.

Šis formāts varētu kļūt par pamatu jaunas drošības alianses izveidei laikā, kad ASV vairs neatbalsta NATO un Eiropas drošību. Jaunais veidojums neizslēgtu sadarbību ar Ameriku, taču arī neuzskatītu to par pašsaprotamu.

Tiek spriests – ja Ukrainas bruņotos spēkus apvienotu ar Francijas, Vācijas, Polijas, Apvienotās Karalistes, kā arī citu valstu armijām, koalīcijas potenciālais militārais spēks būtu milzīgs un ietvertu gan kodolvalstis, gan valstis bez kodolieročiem.

Oficiāli ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt, ka spēj aizstāvēt pati sevi bez ASV palīdzības. Eiropas aizsardzības komisārs Andrius Kubilius pirms nedēļas ierosināja izveidot pastāvīgu ES armiju 100 000 karavīru sastāvā un rosināja atjaunot ieceri par Eiropas Drošības padomi, kurā piedalītos aptuveni 12 dalībvalstis, tostarp Apvienotās Karalistes pārstāvis. ES ir vienisprātis, ka sarunām par jaunu Eiropas drošības arhitektūru ir jānotiek drīz un ātri. ES līderi tuvākajās dienās tiksies klātienē ārkārtas samitā, lai saskaņotu savu reakciju uz Trampa draudiem Grenlandei.

Donalds Tramps šonedēļ plānojis apmeklēt Pasaules ekonomikas forumu Davosā, tāpēc pastāv arī iespēja, ka tur notiks klātienes sarunas starp Eiropu un Ameriku.

Pēc sarunas ar Mercu, Makronu, Stārmeru un NATO vadītāju Marku Ruti Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka eiropieši būs nelokāmi savā apņēmībā aizsargāt Grenlandi. Arī ierasti atturīgais Lielbritānijas premjers Stārmers uz Trampa paziņojumu par papildu muitas tarifiem valstīm, kas iebilst pret Grenlandes pakļaušanu ASV, reaģēja netipiski asi, vietnē X rakstot, ka tarifu piemērošana sabiedrotajiem, par NATO sabiedroto kolektīvās drošības aizstāvēšanu, ir pilnīgi nepareiza.

VIDEO: