Brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir dažādi
Kāda situācija ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību? Dati rāda, ka Latgalē un Sēlijā kūtri, toties aktīvi Vidzemē un Kurzemē.
"Tas atkarīgs no pašvaldībām un sabiedrības. Visus šos 87 punktus katru gadu apbraukājam un pārliecināmies par cilvēku resursiem un tehnikas stāvokli. Ja viss kārtībā, tad šos punktus – šobrīd 69 – iekļaujam savos resursu izsūtīšanas sarakstos un tie ir pieejami dispečeriem.
Šiem punktiem – 38 brīvprātīgo biedrībām un 31 pašvaldību ugunsdzēsēju formējumam, arī pēc būtības brīvprātīgajiem – iespēju robežās nododam savu atsavināto tehniku, šogad, piemēram, nodosim 57 "Iveco" automobiļus.
Daudzās šajās struktūrās ir mūsu esošie vai bijušie darbinieki, kas ir ļoti labi. Ar Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienību esam vienojušies, ka ar jaunā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma stāšanos spēkā (tas ir saskaņošanas procesā valdībā) visiem brīvprātīgajiem būs obligāta 72 stundu apmācība. Mūsu profesionālajiem ugunsdzēsējiem glābējiem apmācība ir 960 stundas. Pašvaldības brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ik gadu palīdz ar aptuveni 400 000 eiro un arī citādā veidā. Mēs gribētu, lai brīvprātīgajiem būtu sava sistēma, ko mēs varētu vieglāk iekļaut sava dienesta sistēmā," norāda VUGD priekšnieks M. Baltmanis.
Restartējuši biedrību
"Jā, ar sistēmu mums ir švaki. Pie tā strādājam. Diemžēl iepriekšējos gados brīvprātīgie nebija īsti vienoti, bija dažādas intereses, arī uz biznesu vērstas, uz pretstāvi VUGD. 2023. gadā restartējām biedrību "Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienība" un strādājam ciešā kontaktā ar VUGD, tiekamies ar iekšlietu ministru, esam iesaistīti jaunā likuma izstrādē," man saka biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Cīrulnieks.
"Lai izveidotu stabilu sistēmu, nepieciešams finansējums no valsts, jo pašvaldību atbalsts ir dažāds, piemēram, Rēzeknes un Cēsu novadā varētu vēlēties lielāku interesi.
Un tad nu sanāk, ka esam tādi, kādas ir konkrētās pašvaldības, ziedotāju un pašu iespējas."
A. Cīrulnieks gan nesatraucas, ka Latgales reģionā maz brīvprātīgo vienību, jo daudzviet tur ir arī mazāk iedzīvotāju nekā citos reģionos – un, ja neesot kam palīdzēt, tad mākslīgi uzturēt depo neesot jēgas. Cita lieta, piemēram, Inčukalna pusē, kur iedzīvotāji un uzņēmēji saprata, ka tur VUGD kartē ir baltais plankums. Tur arī pats A. Cīrulnieks darbojas. Pavisam 34 aktīvi brīvprātīgie ugunsdzēsēji glābēji. Trīs automobiļi Inčukalnā, pa vienam Inciemā, Vangažos un Mālpilī.
Zemnieks nopērk auto
A. Cīrulnieks slavē arī sabilniekus, kuri pēc VUGD posteņa slēgšanas ātri vien sarosījās. "Viegli jau mums neiet – dzīvojam no ziedotāju līdzekļiem, valsts un pašvaldība mums naudu nedod. Sanācām kopā un nolēmām, ka Sabile bez ugunsdzēsējiem palikt nevar. Zemnieks Māris Bērziņš pagājušā gada maijā par 6000 eiro nopirka ugunsdzēsēju automobili, ko sameklējām Lietuvā: 1997. gada ražojuma "KAMAZ". Ar atbalstītāju palīdzību to divu mēnešu laikā savedām kārtībā un 11. jūlijā saņēmām operatīvo statusu.
Pirms dažiem gadiem Mārim aizdegās labības lauks: ja Sabiles ugunsdzēsēji septiņu minūšu laikā nebūtu atbraukuši, būtu ne tikai labība sadegusi, bet arī kombains un līdzās esošās mājas un saimniecības ēkas.
Lūdzām pašvaldībai telpas, garāžu automobilim, bet pusgadu nesaņēmām atbildi. Tad nolikām savu kamazu Sabiles centrā un mūs gan saredzēja, gan sadzirdēja..." stāsta Sabiles brīvprātīgo vadītājs Jānis Bogdanovs.
Šobrīd Sabilē ir 15 ugunsdzēsēji, no kuriem seši ir bijušie VUGD darbinieki. Kopš oktobra sabilnieki ir VUGD izbraukumu sarakstā, un kopš tā laika bijuši astoņi izbraukumi: divi uz ugunsgrēkiem, pieci uz koku novākšanu un viens, 5. janvārī, uz stārķa ķeršanu. "Stārķi tā arī nenoķērām – te viņš uz mājas jumta, te – staba galā, nedevās rokās, pagāns. Visticamāk, cilvēki viņu bija barojuši un šis nospriedis rudenī nelidot projām, bet tagad ir badā. Cerams, ka ziema būs silta un stārķis izdzīvos," teic J. Bogdanovs. Nopietns bijis brauciens uz 17 kilometru tālo ugunsgrēku Vānē – tur nokļuvuši 19 minūtēs pēc izsaukuma saņemšanas, neraugoties uz to, ka neviens nedežurē. "Dzīvoju divdesmit metru attālumā no garāžas, pārējie arī uzreiz saņem ziņu, ka jāsavācas.
Parasti kādi četri pieci cilvēki esam uz vietas Sabilē. Būtu gatavi arī dežurēt, ja tam būtu finansējums. Ugunsgrēkā pirmās desmit minūtes ir ļoti svarīgas,"
norāda J. Bogdanovs. Arī sabilnieki esot to vidū, kas no VUGD saņemšot "Iveco" automobiļus.
Sabilniekiem gan vēl ir par ko cīnīties. Piemēram, lūk, 13. janvāra ieraksts Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsēju sociālo tīklu profilā: "Šonakt Kandavā uz izsaukumu, lai dzēstu degošu māju, steidza Kuldīgas VUGD brigāde, kura no Kandavas ir 63 km attālumā, Tukuma VUGD brigāde (37 km), Talsu VUGD brigāde (35 km) un Zantes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (25 km). Jāpiebilst, ka Kandavas VUGD brigāde izsaukuma saņemšanas laikā atradās citā izsaukumā, kur bija noticis ceļu satiksmes negadījums. Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kas atrodas vistuvāk (14 km) izsaukumā nepiedalījās. Mūsu telefons diemžēl klusēja. Kāpēc? Kāpēc jau otro reizi mūs "pavirza malā"? Izrādās, mūs nevar atrast sistēmā. Vienlaikus tās pašas dienas rītā saņemam izsaukumu bīstama koka likvidēšanā Sabilē, Meža ielā. Tad tomēr esam sistēmā?
Šis liek mums šaubīties un bažīties par sistēmu kvalitāti un kārtību. Šādos izsaukumos svarīga ir katra minūte. Mēs, Sabiles BUB, notikuma vietā būtu ieradušies vieni no pirmajiem, lai palīdzētu kā vien varam.
Bet šādas kļūdas no valsts iestāžu puses mūs neapturēs, tās liek mums darboties tālāk ar vēl lielāku sparu, jo mēs cīnāmies iedzīvotāju vārdā. Jūs esat mūsu lielākā motivācija nepadoties. "
Ir gan griba, gan patikšana
Uz "Iveco", inventāru, apmācībām un finansējumu cer arī Dienvidkurzemes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
"Dienvidkurzemes novads ir liels. Ne visur biezi apdzīvots, un atbalstīt mūs, nevis veidot savus depo, valstij būtu izdevīgi, piemēram, Nīcā un Pāvilostā mēs mierīgi varam būt bez VUGD. Ir gan griba, gan patikšana, nepieciešama tikai laba tehnika un vismaz kompensācijas par izbraukumiem," saka pašvaldības deputāts un ugunsdzēsības dienesta vadītājs Andris Jefimovs, kurš saka paldies par atbalstu pašvaldībai, tajā skaitā ugunsdzēsības sportam, kas palīdz piesaistīt jauniešus. Visi, kas brauc uz Liepāju, šosejas malā pie Grobiņas var redzēt modernu ugunsdzēsības sporta laukumu.
Šobrīd Dienvidkurzemes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā ir 68 vīrieši un divas sievietes, kas atrodas 14 punktos novadā.
Ir 17 padomju laika un trīs Rietumu ražojuma automobiļi ar cisternām. Decembrī saņemti vēl trīs automobiļi no VUGD un vēl seši būs šomēnes.
Nereti brīvprātīgie ugunsgrēku vietā ierodoties pat ātrāk nekā VUGD, labi zina vietējos apstākļus. Tāpat brīvprātīgie dienvidkurzemnieki nepieciešamības gadījumā piegādā ūdeni tiem, kas paši par to nespēj parūpēties, apziņo cilvēkus, jo ne visiem ir labi sakari un ir sazvanāmi. 2024. gadā dienvidkurzemnieki 53 reizes devās dzēst ugunsgrēkus un 84 dažādos citādos izsaukumos, 139 reizes sausuma laikā pa simbolisku samaksu piegādāja ūdeni lauku viensētās.
VUGD skaitļos
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā kopā strādā 3358 cilvēki. 2024. gadā nākušas klāt 105 štata vietas, kas tika sadalītas pa posteņiem, lai uz automobiļiem varētu būt trīs ugunsdzēsēji glābēji.
- VUGD 2025. gada budžets ir 101,4 miljoni eiro.
- Vidēja darba alga ir 1036 eiro mēnesī. Par virsstundām tiek maksāts – tajās iesaistīti 80% nodarbināto. Vidēji vienam cilvēkam četros mēnešos sanākot 34 virsstundas. Vēl ir piemaksa par naktsdarbu, kas vidēji 12,2% klāt pie mēnešalgas, piemaksas par stāžu. Izdienas pensija ir no 50 gadu vecuma, ja spēks un veselība atļauj, dienestu var turpināt līdz 60 gadu vecumam.
- Vakances jeb trūkstošo cilvēku ir 12,5% (407 darbinieki). Noslodze tiekot iepriekš plānota, lai vajadzības gadījumā glābēji varētu aizstāt kolēģus tuvākajos posteņos.
- 2024. gadā fiksēti 5259 ugunsgrēki, tostarp 442 kūlas ugunsgrēki. Ugunsgrēkos bojā gājuši 64 cilvēki, 280 cilvēki tajos cietuši, izglābti 262. Veikti 9185 glābšanas un citi darbi. No ūdenstilpēm glābēji pērn izcēla 102 bojāgājušos.
Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".
5.1 °C
