Pēc "Latvijas Avīzē" publicētā raksta "Izdevīgais atkritumu tūrisms" (1. daļa 16. jūnijā un 2. daļa 26. jūnijā) par pārrobežu atkritumu plūsmām uz Lietuvu un no Lietuvas, noreaģējis gan Latvijas Valsts vides dienests, gan arī rakstā pieminētais Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums UAB "Žalvaris".

Reklāma

Rakstā vērsām uzmanību par Latvijā nereģistrētām kravām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Valsts vides dienests (VVD) atsaucies, ka situācija esot uzlabojusies, tomēr izaicinājumi aizvien esot. Savu skaidrojumu "Latvijas Avīzes" atklātajiem faktiem laikraksta redakcijā sniedza arī UAB "Žalvaris" direktors Vitolds Sapožņikovs.

"Latvijas Avīze" šā gada 16. jūnijā publicētajā rakstā "Izdevīgais atkritumu tūrisms" (1. daļa "Kravas uz papīra") vērsa uzmanību, ka Lietuvas vides uzraudzības departaments norāda uz divu uzņēmumu UAB "Žalvaris" un SIA "Grindplast" (tā 75% kapitāla daļu īpašnieks ir UAB "Žalvaris") šajā gadā īstenotajiem vairāku simtu tonnu eksporta un importa darījumiem (tie fiksēti Lietuvas GPAIS informācijas sistēmā), tomēr Latvijas informācijas sistēmā APUS (nodrošina atkritumu aprites uzskaites un kontroles procesu Latvijā) šie darījumi nebija uzrādīti.

VVD Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs teic, ka pēc 16. jūnijā publicētā raksta APUS esot reģistrēti darījumi, tomēr aizvien esot skaitļu nesakritība ar Lietuvas kolēģu saņemto informāciju. Paskaidrosim, ka Latvijas un Lietuvas atkritumu plūsmu uzskaites sistēmas nav savienotas, tāpēc rādītāju salīdzināšana prasa papildu darbu abu valstu dienestu saziņā. A. Treijs sola, ka līdz šā gada beigām Latvija un Lietuva abu valstu atkritumu uzskaites reģistru savstarpēji integrēšot un būšot mazāk birokrātijas. Eksperts arī vērš uzmanību, ka, iespējams, rādītāju nesakritība ir skaidrojama ar Eiropas Savienības jauno DIWASS uzskaites sistēmu, kas sāka darboties šā gada 21. maijā. Tomēr atkritumu eksports un imports notika arī pirms 21. maija un citi uzņēmēji kravu plūsmas reģistrēja bez šādām datu nesakritībām.

Rakstā arī atklājām atkritumu saimniecības nozarē izplatīto praksi par kravām "uz papīra" – tās no Lietuvas plūst uz Latviju, kur it kā notiek atkritumu pārstrāde, tomēr kravas mašīnas pat neizkrauj un sūta uz dedzināšanas rūpnīcu, kur atkritumus sadedzina. 

Šādas shēmas īstenošana negodīgajiem uzņēmējiem ļauj pelnīt no starpības starp saņemto maksu par nodošanu pārstrādei un maksu par dedzināšanu un transporta izdevumiem. Peļņa no vienas tonnas iepakojuma atkritumu esot vairāki simti eiro.

UAB "Žalvaris" direktors Vitolds Sapožņikovs 29. jūnijā no Kauņas ieradās "Latvijas Avīzes" redakcijā, lai sniegtu savu skaidrojumu. Uzņēmējs noliedza gan UAB "Žalvaris", gan arī SIA "Grindplast" iesaisti nelegālos darījumos. Pārrobežu atkritumu darījumu atšķirības viņš skaidroja ar "cilvēcisko faktoru" un ar reģistrācijas laika atšķirību no kravas sūtīšanas laika. Viņš arī precizēja, ka SIA "Grindplast" savā ražotnē ne tikai pārstrādā plastmasas atkritumus, bet arī veic ar tiem darījumus, kas nodrošina naudas apgrozījumam adekvātu plūsmu. Savukārt Lietuvas vides uzraugu sniegtā informācija par "Žalvaris" uz Latviju eksportēto plastmasas atkritumu daudzumu SIA "Grindplast", pavisam 213,67 tonnas, esot neatbilstoša. "Grindplast" no "Žalvaris" šā gada pirmajos piecos mēnešos saņēmis pavisam 760 tonnas plastmasas atkritumu. Atšķirību iemesls varot būt skaitļu nesakritība laikā. Uzņēmējs uzskata, ka vides uzraugi redakcijai nesniedza jaunāko statistikas informāciju.

Kā redzams, diezgan liels juceklis ar skaitļiem, nesakritības arī Lietuvas un Latvijas vides dienestu apkopotajā informācijā. Latvijas VVD APUS no Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārņēma šā gada 1. janvārī. Dienestā atzīst, ka šī pārņemšana varēja uzņēmējiem radīt neērtības. Šā gada maija beigās sāka darboties jaunā ES DIWASS uzskaites un kontroles sistēma. VVD atzīst, ka UAB "Žalvaris" un SIA "Grindplast", un atkritumu apsaimniekošanas nozares uzraugi Latvijā un Lietuvā aizvien saskaņo faktisko pārrobežu atkritumu kravu sūtījumu daudzumus. Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijā redakcijai norādīja, ka šādi gadījumi, kā aplūkots rakstā, notiek ļoti reti.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu