Ieskaties! Ticējumi Mārtiņdienai

10. novembrī svinam Mārtiņdienu – latviešu gadskārtu svētkus, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.

Šī diena simbolizē pāreju no lauku darbiem pie darbiem siltā mājā, un to tradicionāli svin ar dziesmām, maskošanās gājieniem un bagātīgu mielastu.

Galvenie ēdieni, kas minēti dainās ir vistas un cūkas gaļa, pīrāgi, maize, alus, putraimdesas, medus un pīrāgi, kas simbolizē pārticību un svētību nākamajam gadam. . Mārtiņu mielastam kauj gaili vai vistu, kas ir ziedojums Mārtiņam, līdz ar to tie ir arī mielasta sastāvdaļa.

Šajā laikā beidzas veļu laiks un sākas ziemas maskošanās jeb budēļi – jautri tēli, kas nes svētību sētai un saimei.

Tāpat kā citos seno gadskārtu svētkos arī Mārtiņos ļaudis ievēroja dažādus ticējumus, piefiksēja laika vērojumus, pareģoja nākotni un ar dažādām darbībām centās to ietekmēt savā labā.

• Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas meitām jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
• Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
• Ja Mārtiņos kokos ir sarma – nākamgad būs dārzā daudz augļu.
• Skaidras mēness naktis ap Mārtiņiem sakrīt ar skaidru siena laiku.
• Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Lieldienās pa ledu.
• Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas.
• Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, lopu barībai nav sāta – lopi daudz ēd.