-3.8 °C
Pasākumā "Novadu ražas svētki Rīgā, 2024" un tā ietvaros rīkotajā produktu kvalitātes konkursā trīs sudraba medaļas ieguvis alūksnietis Nauris Drelnieks dažādiem sava zīmola "Pirāta kūpinājumi" produktiem, informē laikraksts "Alūksnes un Malienas Ziņas".
Arī pirms trīs gadiem Alūksnes uzņēmējs no šī paša konkursa esot pārvedis trīs medaļas – zeltu par karsti kūpinātu Alūksnes ezera zuti un bronzas medaļas par kūpinātu vistu un cūkgaļu. Šogad nozares profesionāļiem vērtēšanai viņš piedāvājis Alūksnes ezera zuša fileju eļļā, kūpinātas vistas gaļas pastēti un kūpinātas foreles smēriņu ar grūbām. Žūrija vērtējusi produktu garšas kvalitāti, konsistenci un citus kritērijus, katru pozīciju atalgojot ar punktiem, pēc kuru skaita arī noteikti konkursa medaļnieki.
Visi trīs "Pirāta kūpinājumu" produkti saņēmuši augstus vērtējumus, un uzņēmējs mājās pārvedis trīs zemkopības ministra Armanda Krauzes pasniegtās sudraba medaļas.
"Uz konkursu devāmies visa ģimene, mana sieva Kristīne un dēliņš Teodors bija galvenie atbalstītāji un līdzjutēji. Paldies organizatoriem par skaisto pasākumu, paldies ikvienam, kas ticēja un atbalstīja, paldies visiem pircējiem!" izteicies N. Drelnieks.
Visi ar sudraba medaļām godalgotie produkti esot pieejami arī alūksniešiem un nopērkami SIA "ND Zutis" veikalā Alūksnē. Līdz šim veikals atradies Biznesa stacijā Gulbenes ielā, kur uzņēmējam esot arī kūpinājumu ražotne. Beidzoties tūrisma sezonai, uzņēmējs veikalu pārcēlis uz telpām pilsētas lielveikala ēkā, kur esot nopērkams kūpinātais Alūksnes ezera zutis un citas delikateses, gan arī aptuveni 20 jauni produkti, kas pildīti skārda kārbās.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
