1966. gada 17. martā. Pirms 60 gadiem beidzot ar panākumiem vainagojās ASV karaflotes divarpus mēnešu ilgā plašā meklēšanas operācija – Spānijas Vidusjūras piekrastē pie Palomaresas pilsētiņas 800 metru dziļumā tika atrasta ūdeņraža bumba, kas iekrita jūrā tā sauktajā Palomaresas incidentā 17. janvārī.

Reklāma

1,1 megatonnu jaudīgā bumba "pazuda" brīdī, kad degvielas uzpildes manevra laikā 9450 metru augstumā virs Vidusjūras gaisā sadūrās amerikāņu stratēģiskais bumbvedējs "B-52" un degvielas uzpildes lidmašīna "KC-135". Abi lidaparāti nogāzās, turklāt gāja bojā visi četri degvielas lidmašīnas apkalpes locekļi, kā arī trīs no septiņiem bumbvedēja lidotājiem. ASV aukstā kara apstākļos praktizēja pastāvīgu ar kodolieročiem apgādātu bumbvedēju patrulēšanu Eiropas gaisa telpā. Konkrētajā lidmašīnā atradās četras ūdeņraža bumbas, kas katastrofas laikā atdalījās no krītošās lidmašīnas. Trīs nogāzās laukos pie Palomaresas, turklāt divas sašķīda un radīja apkaimē radioaktīvo piesārņojumu, kura mazināšanai amerikāņiem vēlāk nācās noņemt augsnes virskārtu vairāku kvadrātkilometru platībā. Pilnībā tas nav dzēsts arī mūsdienās.

Lai arī Palomaresas incidentu uzskata par vienu no nopietnākajiem atomieroču pastāvēšanas vēsturē, kodolsprādziena draudu nebija, taču papildu piesārņojumam problēmu radīja fakts, ka ceturtā bumba iekrita jūrā. Tā bija jāatrod par katru cenu. Par laimi, krišanas aptuveno vietu bija ievērojis vietējais zvejnieks Fransisko Simo Ortss. Meklējumi, iesaistot desmitiem kuģu, zemūdens aparātus un lidmašīnas un izstrādājot pat īpašu matemātisku algoritmu, ilgi nesekmējās. Panākumus izdevās gūt tikai ar dziļūdens pētnieciskā aparāta "DSV Alvin" palīdzību. Tā apkalpe vispirms konstatēja vagu, ko zemūdens nogāzē bija atstājusi bumba, bet tad arī pašu atomieroci. Izcelšana prasīja vēl vairākas nedēļas, turklāt procesā pārtrūka troses un bumbu "pazaudēja" vēlreiz. Uz glābšanas kuģa klāja to beidzot izcēla 7. aprīlī. Tikmēr incidents jau bija radījis diplomātisku skandālu (Spānija formāli skaitījās neitrāla valsts) un protestus visā Eiropā, piesaistot arī milzīgu preses uzmanību. Lai nomierinātu prātus, izcelto bumbu demonstrēja žurnālistiem. Uzskata, ka tā bijusi pirmā reize vēsturē, kad plašākai sabiedrība parādīts, kāda izskatās atombumba.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Brīvā Zeme", 1926. gada 17. martā

Līgavas atriebība. Bolvu miestā policijas iecirkņa darbveža kabinetā ieradusēs 25 gadus vecā Olga Rudens, izrāvusi pēkšņi revolveri un izšāvusi uz darbvedi Kārli Jaunrubenu, smagi ievainojot to plecā. Izziņā noskaidrojies, ka R. skaitījusēs J. līgava, pēdējam bijuši ar jaunavu mīlas sakari un tā atradusēs jau mātes cerībās, bet J. no laulībām negribējis vairs ne dzirdēt. Par to sarūgtinātā R. gribējusi neuzticīgo līgavaini nogalināt. R. apcietināta un J. ievietots Bolvu slimnīcā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu