Enerģijas krīze Kubā. Tramps pieļauj iespēju pārņemt komunistu pārvaldīto salu

Kubā pirmdien tika piedzīvots elektroapgādes sistēmas pilnīgs sabrukums, kas uz laiku bez elektrības atstāja visus desmit miljonus valsts iedzīvotāju.

Komunistu pārvaldītās salas jau tā novecojušo enerģētikas sistēmu vēl vairāk ir novājinājis ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ieviestais naftas embargo, kas pēc būtības ir spēkā kopš Savienoto Valstu militārajā operācijā janvāra sākumā tika sagūstīts Venecuēlas diktators Nikolass Maduro. Viņa laikā abi kreisie režīmi cieši sadarbojās, bet tagad šai politikai pienākušas beigas. Savukārt Tramps savos izteikumos nemaz neslēpj, ka varētu pārņemt komunistiskā režīma joprojām pārvaldīto salu.

ASV pastiprina spiedienu

Sadarbība ar Venecuēlu Kubai ir bijusi ārkārtīgi nozīmīga. Maduro varas laikā ik dienu Venecuēla Kubai piegādāja 35 000 barelu naftas, kas ir puse no salai nepieciešamā daudzuma, vēsta raidorganizācija BBC. Zināms, ka palīdzība plūdusi arī otrā virzienā. ASV militārajā operācijā Venecuēlā krita 32 kubiešu karavīri, kuri apsargāja Maduro. Pēc Maduro krišanas Kuba no Venecuēlas naftu vairs nesaņem. Tramps ir draudējis ar tarifiem valstīm, kuras nolems piegādāt naftu Kubai. Jāpiebilst, ka līdz šim nozīmīgs naftas piegādātājs Kubai bija arī Meksika, tomēr arī šīs piegādes ir izsīkušas. Kuba šogad esot saņēmusi naftu tikai ar diviem nelieliem kuģiem, vēsta aģentūra "Reuters". Pirmais tankkuģis janvārī ieradies no Meksikas. Savukārt ar otru tankkuģi no Jamaikas atvesta sašķidrinātā naftas gāze. Vairāk piegāžu Kuba, kas ir ļoti atkarīga no naftas elektroenerģijas ģenerēšanai, nav saņēmusi. Kubas amatpersonas pavēstījušas, ka pašlaik ved sarunas ar Vašingtonu, lai mazinātu spriedzi abu valstu attiecībās. Kubas prezidents Migels Diass-Kanels, kurš piektdien paziņoja, ka sala pēdējos trīs mēnešus nav saņēmusi naftu, norādīja, ka viņa vadītās valsts amatpersonas ved sarunas ar Vašingtonu, lai "identificētu divpusējās problēmas, kurām vajadzīgi risinājumi".

Smaga krīze

Reaģējot uz enerģijas krīzi, valdība ir saīsinājusi skolu darbības laikus, atcēlusi nozīmīgus sporta un kultūras pasākumus, ierobežota arī transporta kustība un slimnīcās sniegto pakalpojumu klāsts. 

Kubas amatpersonas žēlojas, ka enerģijas krīzei līdzi sekojis arī tūrisma kritums.

Daudzas citu valstu aviokompānijas atcēlušas reisus uz Kubu, ņemot vērā aviācijas degvielas trūkumu un citas problēmas. Oficiālajām degvielas uzpildes stacijām klāt tiek ierobežots skaits cilvēku, tostarp tūristi un diplomāti. Savukārt neoficiālajā tirgū degvielas litrs maksājot deviņus ASV dolārus. Lai uzpildītu visu bāku, nepieciešami vairāk nekā 300 dolāri, kas ir vairāk nekā vairums kubiešu nopelna gada laikā, vēsta telekanāls CNN. "ASV amatpersonas noteikti jūtas ļoti laimīgas par kaitējumu, kas nodarīts ikvienai kubiešu ģimenei," paziņojis Kubas ārlietu ministra vietnieks Karloss Fernandess de Kosio. Pēdējo pāris gadu laikā elektroenerģija Kubā vairākkārt ir pazudusi visas valsts līmenī. Kubas amatpersonas iepriekš šos gadījumus ir saistījušas ar ASV ekonomiskajām sankcijām, bet kritiķi vērš uzmanību uz investīciju trūkumu valsts novecojušajā enerģētikas infrastruktūrā.

Runā par pārņemšanu

Tramps pēdējā laikā vairākkārt ir pievērsis uzmanību Kubai, liekot saprast, ka pēc karadarbības beigām Irānā varētu pievērsties arī salai Karību jūrā. 

ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš ir kubiešu imigrantu dēls, arī nav slēpis savu vēlmi redzēt sabrūkam komunistisko režīmu Havanā. 

Vašingtonas iespējas panākt režīma maiņu Kubā Tramps neslēpa arī pirmdien, kad salā tika piedzīvota enerģijas krīze. "Visu savu dzīvi esmu dzirdējis par Savienotajām Valstīm un Kubu, kad Savienotajām Valstīm būs pagodinājums pārņemt Kubu? Tas ir liels pagodinājums," Tramps paziņoja Ovālajā kabinetā. Viņš tomēr atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumu, vai ASV iespējamā operācija Kubā būtu līdzīga tai, kurā janvāra sākumā tika sagūstīts Venecuēlas diktators Maduro, vai arī līdzīgāka karam ar Irānu. Laikraksts "New York Times", atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka sarunās Vašingtona pieprasījusi atstādināt prezidentu Diasu-Kanelu, kurš pie varas ir kopš 2018. gada, kad šajā amatā nomainīja Fidela Kastro brāli Raulu Kastro. Vašingtona pārējā režīma nomaiņu neprasa. Tāpat netiek paredzēta arī vēršanās pret Kastro ģimenes locekļiem. Vašingtona ir likusi saprast, ka nopietnu progresu sarunās varēs panākt tikai tad, ja pašreizējais Kubas prezidents zaudēs varu. Pats Diass-Kanels, kura varas laikā valstī tika ieviestas noteiktas tirgus reformas, šo jautājumu nav komentējis.