8.3 °C
Mākslas galerijā "MUSEUM LV" un kultūras centrā "GRATA JJ" līdz 4. aprīlim apskatāma vizuālās mākslas izstāde "It kā mums nebūtu no kā bīties".
Izstāde apvieno glezniecību un instalācijas vienotā stāstā par dzīvu būtņu, augu un tehnoloģiju kopīgajām izpausmēm, attēlojot eksistenciālas jūtas un dziļas norises cilvēka fiziskajā un garīgajā pasaulē. Ekspozīcijas saturisko un vizuālo ietvaru izstādes organizatori izsaka un pozicionē, savienojot trīs atšķirīgas pasaules – glezniecību, bioindustriālas sēnes un cilvēka psihi – vienotā mākslas koncepcijā.
Izstādē divos stāvos apskatāma plaša eļļas gleznu sērija, kas attēlo kailus cilvēku ķermeņus emocionāli izšķirošās, sāpīgās, izmisuma izpausmēs. Savukārt divas apjomīgas inženiertehniskas instalācijas otrajā stāvā turpina uzdot jautājumu, vai mums tiešām nav no kā bīties, paužot ziņu par dzīva organisma ieslodzīšanu stikla traukā, un rosina aizdomāties par šodienas digitālās informācijas plūsmas ietekmi cilvēka apziņā.
"It kā mums nebūtu no kā bīties" ir radījuši divi mākslinieki – Zoja Golubeva (gleznas) un Deniss Evins (instalācijas). Viņi cilvēka nevēlamos psihes stāvokļus rāda gan acij vizuāli tīkamus, gan pārdzīvojumu un slimību ietekmētus. Spēja baiļu attēlojumā saskatīt māksliniecisko pievilcību ir viņu paradokss un talants. Izstādes kurators ir Latvijas Mākslas akadēmijas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, profesors Deniss Hanovs.
"Izstāde aicina apmeklēt savas bailes un sadzirdēt svešās – rūgtumu, trauslumu –, un pamēģināt iztēloties, kā ir tad, kad trauksme atkāpjas. Kas paveras mūsu skatienam "atbrīvotajā" telpā? Vai tie vēl esam mēs, šķīrušies no savām šausmām? Vai tie esam mēs – jau mazliet piemirsuši, kā galvā skan pirmais tuvojošās panikas vēstnesis," ievirzot skatītāju izstādes dziļajā un nopietnajā tēmā, saka Deniss Hanovs.
Bailes kā ekspozīcijas galvenais tēls
Ekspozīcijas priekšplānā tiek vizualizētas bailes un to pārvarēšanas psihoemocionālie stāvokļi. Izceļot cilvēka ķermeņa un apziņas atbildi uz iekšējiem satricinājumiem, tie līdzās sāpēm un sakropļojumiem pat visnežēlīgākajos un vientulīgākajos brīžos izstādē ir attēloti arī skaisti.
Reducējot izstādes tēmu un pieteikumu baiļu sindroma robežās, cilvēka esība, viņa apzinātās un neapzinātās izpausmes, cilvēka kustību un pozu attēlojums izstādē tiek traktēti tik plašā tvērumā, ka spējam atpazīt paši sevi. Mākslas darbos redzams, ka bailes nekad nav vienas, tām ir konteksts, telpa, cēlonis un sekas, un izstādē tās prevalē kā neatņemama cilvēka dzīves izpausme.
Bailes ir klātesošas jebkura cilvēka dzīvē, un tās tiek uzvarētas brīdī, kad saprotam, ka bailes ir tikai viena no krāsām emocionāli bagātajā dzīves paletē. Bailes ir līdzās vairākiem, ne jau patīkamākajiem psihiskajiem stāvokļiem – nomāktībai, drūmumam, depresijai un citiem, kā arī pozitīvajam – pateicībai, mīlestībai un patiesībai.
