Ķīna gatava sarunām ar ASV, ja Vašingtona atcels muitas tarifus

Ķīna trešdien paziņoja, ka izvērtē ASV piedāvājumu sarunām par ievedmuitas tarifiem, taču uzstāja, ka pirms sarunu sākuma Vašingtonai jābūt gatavai atcelt nodevas, kas ir satricinājušas pasaules tirgus un piegādes ķēdes.

Kā paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija, ASV ir uzrunājušas Pekinu un tā "pašlaik izvērtē" šo piedāvājumu.

Tomēr ministrija norādīja, ka jebkurām sarunām vispirms būs vajadzīga ASV puses piekāpšanās.

"Ja ASV vēlas runāt, tām būtu jāparāda savs patiesums, jābūt gatavām labot savu nepareizo praksi un atcelt vienpusējos tarifus," pauda Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

"Jebkurā iespējamā dialogā vai sarunās, ja ASV puse neizlabo savus nepareizos vienpusējos tarifu pasākumus, tas tikai nozīmē, ka ASV puse ir pilnīgi nenopietna un vēl vairāk iedragās abu pušu savstarpējo uzticību," tā piebilda.

"Nenostrādās taktika sacīt vienu un darīt ko citu, vai pat mēģināt izspiest vai šantažēt sarunu aizsegā," 

brīdināja Ķīnas puse.

Aprīlī stājās spēkā ASV tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Tādām tehnoloģiju preces kā viedtālruņi, pusvadītāji un datori ir ASV ir noteikušas pagaidu atbrīvojumu no tarifiem.

ASV prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt apgalvojis, ka Ķīna ir uzrunājusi Vašingtonu sarunām par tarifiem, un šonedēļ paziņoja, ka, viņaprāt, ir "ļoti liela iespēja, ka mēs panāksim vienošanos".

Jūlijā beigsies trīs mēnešu periods, kurā Tramps deva iespēju desmitiem valstu vienoties ar ASV, lai novērstu augstu ievedmuitas tarifu piemērošanu.

Ķīna ir solījusi nepieciešamības gadījumā cīnīties tirdzniecības karā, taču ir atvērta sarunām.

Piektdien beidzās tarifu izņēmuma attiecināšana uz Ķīnas preču, kuru vērtība nesasniedz 800 dolāru, importam ASV.

Ķīna ir atzinusi, ka globālās ekonomikas svārstības ir radījušas spriedzi tās ekonomikā, kas ilgu laiku bijusi atkarīga no eksporta, un amatpersonas atzina, ka ārvalstīs strādājošie uzņēmumi saskaras ar grūtībām.

Šonedēļ publicētie dati liecina, ka aprīlī rūpnīcu aktivitāte samazinājusies, un Pekina par to vainoja "krasas pārmaiņas" pasaules ekonomikā.

Trešdien publicēti dati rāda, ka ASV ekonomikas apmērs šā gada pirmajos trīs mēnešos negaidīti saruka, jo Trampa tarifu plāni izraisīja importa kāpumu.

ASV biržās akciju cenas pieaug

ASV biržās ceturtdien akciju cenas kāpa.

Investori ir piesardzīgi optimistiski pēc ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas paziņojumiem, ka esot progress sarunās ar tirdzniecības partneriem par muitas tarifiem, norāda analītiķi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,2% līdz 40 752,96 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 5604,14 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,5% līdz 17 710,74 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 8496,80 punktiem.

Parīzes un Frankfurtes biržas ceturtdien bija slēgtas svētku brīvdienas dēļ.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kāpa par 1,8% līdz 59,24 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,8% līdz 62,13 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien samazinājās par 0,5% līdz 32,15 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,1328 līdz 1,1289 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3329 līdz 1,3277 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,07 līdz 145.44 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,00 līdz 85,02 pensiem par eiro.