Par minimālo algu nevajagot diskutēt pirmsvēlēšanu laikā

Partiju pārstāvji komentējuši Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ierosinājumu minimālo algu 2027. gadā palielināt vismaz par 55 eiro, nosakot to 835 eiro mēnesī. Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 780 eiro.

Arodbiedrības norāda, ka minimālās algas pieauguma temps atpaliek no pārējo algu kāpuma, kā arī uzsver Latvijas zemo atalgojuma līmeni Eiropas Savienības kontekstā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. LBAS arī aicinājusi minimālo algu vērtēt kopsakarā ar neapliekamā minimuma palielināšanu un nodokļu atvieglojumiem apgādībā esošām personām, uzsverot šo instrumentu nozīmi mazo ienākumu saņēmēju un ģimeņu atbalstam.

Kā aģentūrai LETA sacīja "Jaunās Vienotības" ("JV") Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, diskusija par minimālās algas turpmāku paaugstināšanu ir iespējama, taču tajā nedrīkst iesaistīties vairāksolīšanā, īpaši priekšvēlēšanu laikā. Viņš atgādināja, ka iepriekš tika panākta vienošanās par darbaspēka nodokļu izmaiņām, kurās iesaistījās gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Tāpat vienošanās rezultātā tika palielināts neapliekamais minimums pensijām līdz 1000 eiro, kas faktiski atbrīvoja aptuveni 98% pensionāru no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas no pensijām, un tajā pašā laikā tika panākta arī vienošanās par minimālās algas pakāpenisku celšanu. Pašlaik arodbiedrības aicina uz straujāku minimālās algas pieaugumu, un politiķis atzina, ka šis jautājums ir apspriežams, taču tas jādara kopā ar sociālajiem partneriem – darba devējiem un darba ņēmējiem – nākamā gada budžeta kontekstā.

"JV" frakcijas vadītājs uzsvēra, ka minimālās algas kāpumam ir gan pozitīva, gan iespējama negatīva ietekme. No vienas puses, tas uzlabo mazāk aizsargāto iedzīvotāju finansiālo situāciju un var mazināt nabadzības risku, savukārt, no otras puses, pārāk straujš un nesabalansēts kāpums var radīt riskus, tostarp veicināt ēnu ekonomiku.

Jurēvics arī norādīja, ka patlaban negrib piedalīties politiskā sacensībā par solījumiem, cik lielai vajadzētu būt minimālajai algai. Viņaprāt, objektīvs lēmums par tās apmēru, visticamāk, tiks pieņemts nākamajā Saeimas sasaukumā saistībā ar valsts budžeta pieņemšanu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības piedāvājums par minimālās algas pieaugumu 2027. gadā nav pietiekami ambiciozs, ņemot vērā Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm.

"Uzskatām, ka LBAS piedāvājumam trūkst ambīciju. Latvijā šobrīd ir otrā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, tā ir par aptuveni 250 eiro zemāka nekā Lietuvā un par 100 eiro zemāka nekā Igaunijā," norādīja Rokpelnis, uzsverot, ka tuvākajos gados Latvijai būtu jātiecas vismaz uz Igaunijas minimālās algas līmeni.

Vienlaikus ZZS aicina diskusiju par minimālās algas celšanu skatīt plašākā kontekstā, sasaistot to ar izmaiņām darba tiesiskajā regulējumā. "Piedāvājam diskusiju par minimālās algas līmeņa celšanu sasaistīt ar diskusiju par grozījumiem Darba likumā," pauda Rokpelnis.