Publikācijas pirmajā daļā ("Latvijas Avīzes" 16. jūnija numurs) pievērsām uzmanību faktam, ka ik gadu no Latvijas uz Lietuvu ceļo vairāk nekā 120 000 tonnu atkritumu. Papētot atkritumu tūrismu, "Latvijas Avīze" noskaidroja, ka uzņēmēji ne vienu vien Lietuvas robežu šķērsojošo atkritumu kravu "zīmē" uz papīra un tā nesasniedz tai norādīto mērķi.
Pārstrādei domātā bieži vien tiek sadedzināta. Atšķirīgā atkritumu apsaimniekošanas sistēma un tās kontrole radījusi iespēju uzņēmējiem nopelnīt. Piemēram, saņemtā maksa par it kā pārstrādātu, bet patiesībā sadedzinātu vienu tonnu atkritumu ir divi trīs simti eiro. "Latvijas Avīze" turpina vērtēt atkritumu plūsmas starp Lietuvu un Latviju. Šoreiz par to, kāds labums iedzīvotājiem no šāda atkritumu tūrisma.
Būtiski lielāks atkritumu eksports no Latvijas uz Lietuvu salīdzinājumā ar importu skaidrojams ar mūsu dienvidu kaimiņvalstī uzbūvētajām atkritumu pārstrādes rūpnīcām. Latvijā pārstrādā vien plastmasu, Lietuvā papīru, kartonu, stiklu un arī plastmasu. Lietuvā uzbūvēto trīs atkritumu reģenerācijas rūpnīcu (Klaipēdā, Kauņā un Viļņā) darbība īstermiņā nodrošina iedzīvotājiem mazāku maksājumu par atkritumu apsaimniekošanu nekā Latvijā, tomēr ne ilgtermiņā, par ko mūsu dienvidu kaimiņvalsts saņēmusi Eiropas Komisijas brīdinājumu. Komisija Lietuvu brīdināja par riskiem nesasniegt atkritumu pārstrādes mērķus. 2035. gadā visām ES dalībvalstīm, toskait Lietuvai, ir jāpārstrādā 65 procenti sadzīves atkritumu.
Viļņā lētāk
"Vienas daudzdzīvokļu namā aptuveni 60 kvadrātmetrus lielu mājokļa platību apdzīvojošas mājsaimniecības maksājums par atkritumiem gada laikā nepārsniedz 85 eiro. Tātad aptuveni septiņus eiro mēnesī. Norēķināties var pēc izvēles – ar vienu vai vairākiem maksājumiem. Atkritumu maksu rēķinām pēc kvadrātmetriem tāpēc, ka cilvēki migrē – viņi ir pierakstīti vienā pašvaldībā, tomēr dzīvo citviet. Ar iepriekš nosaukto aprēķinu kārtību ir apmierināti 99 procenti Viļņas iedzīvotāju. Piesārņojuma nodevas (tā Lietuvā dēvē maksu par atkritumu apsaimniekošanu. – Red.) maksājumu kavētā summa ir 0,4 procenti. Līdzīgi kā par siltumu, noteiktas cilvēku grupas var saņemt atkritumu apsaimniekošanas maksas atlaidi, tomēr šo iespēju tikpat kā neizmanto," Viļņas pilsētas domē mums stāsta pilsētas Enerģētikas departamenta (uzrauga atkritumu apsaimniekošanas nozari) direktors Daliuss Krinicks.
Cik par līdzīgas dzīvojamās platības apsaimniekošanu maksā Rīgā? Anita Rubene, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības nodaļas eksperte atzīst – šādas informācijas pašvaldībai neesot.
"Turklāt maksājuma summa ir tieši atkarīga no tā, cik aktīvi šādā namā tiek šķiroti atkritumi un vai nešķirotu sadzīves atkritumu konteineru tilpums un izvešanas biežums ir pielāgots atbilstoši radīto atkritumu daudzumam,"
teic A. Rubene. Svarīgs ir arī mājsaimniecībā dzīvojošo cilvēku daudzums.
Aptaujāto kolēģu, radu un draugu stāstītais liek secināt – atkritumu apsaimniekošanas maksai Rīgas apkaimēs ir lielas atšķirības. Lūk, daži piemēri. Teikas rajonā divu cilvēku mājsaimniecība, dzīvojamā platība 60 m2, ik mēnesi maksā aptuveni 11 eiro. Purvciemā divu cilvēku mājsaimniecība, kas dzīvo 48,5 m2 plašā divistabu dzīvoklī, maijā par atkritumu apsaimniekošanu piecstāvu daudzdzīvokļu namā maksāja 23,37 eiro (maksā iekļauta maksa par lielgabarīta atkritumu izvešanu agrākajos mēnešos). Pļavniekos viena cilvēka mājsaimniecība deviņstāvu namā (dzīvojamā platība 61 m2) par atkritumu apsaimniekošanu maijā maksāja 13,06 eiro (maksājumā iekļauta arī maksa par lielgabarīta atkritumu vešanu).
Latgales priekšpilsētā Latgales ielā divu cilvēku mājsaimniecība, kas mīt 40 m2 platībā, par maija mēnesi samaksājusi vien 2,77 eiro. Netālu Zilupes ielā vairāk nekā 50 m2 dzīvojošā divu rīdzinieku mājsaimniecībai aizvadītā mēneša maksājums arī bija tuvu 11 eiro. Par atkritumu apsaimniekošanu vienistabas dzīvokļa (dzīvojamā platība 34,3 m2, 12 stāvu nams) viena cilvēka mājsaimniecība Kojusalas ielā Latgales priekšpilsētā pēdējo piecu mēnešu laikā maksāja aptuveni tikpat, cik mājsaimniecība par 60 m2 plašu mājokli Viļņā. Rīgas Ziemeļu priekšpilsētā Ganību dambī divu cilvēku mājsaimniecība (mājokļa dzīvojamā platība 53 m2), kopš šā gada sākuma par atkritumu apsaimniekošanu ik mēnesi maksāja 14 līdz 15 eiro.
Nozares eksperti atzīst, ka, plašākā tvērumā vērtējot, maksa par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu mājā Latvijas galvaspilsētā ir būtiski augstāka nekā Viļņā. Vai par to vajadzētu priecāties?
22.4 °C

















































































































































































































































