ASV un Irāna ziņo par progresu pirmajās sarunās Šveicē

ASV un Irāna pirmdien vienojās izveidot komunikācijas kanālus, lai nodrošinātu brīvu satiksmi Hormuza šaurumā un izbeigtu kaujas Libānā, pēc pirmās sarunu kārtas Šveicē paziņoja vidutāji, raksturojot sarunu pirmās kārtas rezultātus kā "iepriecinošu progresu".

ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa un Irānas parlamenta priekšsēdētāja Mohammada Bakera Kalibafa vadītās delegācijas svētdien Šveicē kūrortā pie Lucernas ezera sāka sarunas, kurās saskaņā ar pagājušajā nedēļā panākto provizorisko vienošanos divu mēnešu laikā plānots panākt galīgo vienošanos.

Sarunu vidutāji Pakistāna un Katara paziņoja, ka ir panākta vienošanās par "ceļvedi galīgās vienošanās panākšanai 60 dienu laikā", un tehniskās sarunas turpināsies šonedēļ Šveices kūrortpilsētā Birgenštokā.

"Ir panākts iepriecinošs progress, tostarp izveidots mehānisms turpmākām tehniskām sarunām," viņi teica, detalizēti aprakstot komunikācijas kanālu, kas izveidots, lai "izvairītos no incidentiem un pārpratumiem" Hormuza šaurumā.

Ir panākta vienošanās arī par "konflikta novēršanas vienību" starp pusēm un Libānas varas iestādēm, lai novērstu atkārtotu kauju uzliesmošanu, viņi teica.

Teherāna faktiski slēdza Hormuza šaurumu, atriebjoties par Izraēlas un ASV kopīgajiem uzbrukumiem 28. februārī, kas aizsāka karu Tuvajos Austrumos.

Libāna tika iesaistīta konfliktā, kad Irānas atbalstītais teroristu grupējums "Hizbollah" uzbruka Izraēlai par karu pret Teherānu, uz ko Izraēla atbildēja ar bombardēšanu Libānā.

Pēc virknes neveiksmīgu centienu sākt sarunas Vašingtona un Teherāna pagājušajā nedēļā beidzot parakstīja saprašanās memorandu par konflikta izbeigšanu, kurā bija iekļauts noteikums par cīņu pārtraukšanu Libānā starp Izraēlu un "Hizbollah".

Taču kopš tā laika Libānā ir notikušas atkārtotas sadursmes, kas pamudināja Irānu paziņot, ka tā atkal slēgs Hormuza šaurumu, kas ir pasaules energoresursu piegādēm nozīmīgs ūdensceļš un tika atvērts, īstenojot saprašanās memorandu.

"Nenogurstošā Pakistānas un Kataras darbība kā vidutājiem ir devusi ievērojamu progresu Libānas kara izbeigšanā," pēc augsta līmeņa sarunām Šveicē platformā "X" rakstīja Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči.

"Naftas un naftas ķīmijas eksports ir atcelts, blokāde ir atcelta, daļa iesaldēto aktīvu ir atbrīvoti, un Irānai ir uzsākts vērienīgs rekonstrukcijas un attīstības plāns. Pirmais īstais pārbaudījums: Libānas konflikta novēršanas grupa," viņš rakstīja.

ASV delegācijas pārstāvji nav snieguši tūlītēju komentāru, taču jēlnaftas cenas kritās, savukārt akcijas galvenokārt pieauga Āzijā, jo vidutāju ziņotais progress vairoja optimismu.

Sarunu sākums nebija stabils, jo Irānas delegācija svētdien atstāja sarunas, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem veikt triecienus Irānā par tās atbalstu "Hizbollah".

Tramps bija brīdinājis par jauniem uzbrukumiem Irānai, ja tā "nekavējoties neapturēs" atbalstu Libānas grupējumam, savukārt Irānas parlamenta spīkers brīdināja ASV "būt uzmanīgiem ar saviem paziņojumiem. Mūsu bruņotie spēki ir gatavi uz tiem reaģēt citādā veidā. Lai ko viņi teiktu, mēs esam tie, kas rīkojas".

Tikmēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka karaspēks paliks Libānas dienvidos "tik ilgi, cik nepieciešams", un solīja, ka "neļaus Irānai iegūt kodolieročus".

Līdz svētdienas vakaram nebija ziņu par Izraēlas triecieniem vai turpinātām kaujām, un daži Libānas dienvidu iedzīvotāji piesardzīgi atgriezās savās mājās.

Cīņas starp Izraēlu un "Hizbollah" vairākkārt ir draudējušas izjaukt miera centienus.

Piektdien plānotās ASV un Irānas sarunas tika atliktas pēc tam, kad Izraēla veica nāvējošus triecienus Libānā pēc četru tās karavīru nāves kaujās.

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns svētdien uzsvēra, ka Teherāna neatteiksies no savām tiesībām bagātināt urānu, lai gan viņš atkārtoti noliedza, ka Irāna vēlas kodolieročus.

"Mēs varam arī rakstiski apliecināt, ka mums nav nodoma būvēt bumbu," viņš teica.