Latvijas iedzīvotāji autoceļus uzskata par lielāku prioritāti nekā "Rail Baltica"

Puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka transporta attīstības prioritāte ir ātrāka galveno autoceļu izbūve, liecina Igaunijas Infrastruktūras būvniecības asociācijas un pētījumu centra "Norstat" aptauja.

Savukārt 38% Latvijas iedzīvotāju par transporta attīstības prioritāti uzskata dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības paātrināšanu.

57% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem par prioritāti izcēla "Rail Baltica" ātrāku pabeigšanu, bet vecumā no 30 līdz 39 gadiem 45% respondentu šo projektu izcēla par prioritāti.

Savukārt galveno autoceļu modernizāciju par prioritāti izcēla vecākās vecuma grupās, sasniedzot 54% respondentu vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Igaunijas Infrastruktūras būvniecības asociācijas izpilddirektors Tarmo Treis norāda, ka Latvijas iedzīvotāji sagaida drošākus un ātrākus savienojumus, tostarp labākus autoceļus un progresu "Rail Baltica" izbūvē. "Šie projekti ir svarīgi arī Igaunijai, jo Baltijas transporta koridors pilnvērtīgi darbojas tad, ja katrs posms attīstās līdzīgā tempā. Latvijas lēmumi ietekmē arī savienojumu ar pārējo Eiropu, cilvēku pārvietošanos, kravu plūsmu un reģiona drošību," viņš uzsver.

Viņš papildina, ka patlaban visām Baltijas valstīm ir svarīgi, lai Latvija pēc iespējas ātrāk virzītos uz priekšu ar šiem projektiem, jo bez Latvijas ieguldījuma nav iespējams nodrošināt nepieciešamo savienojamību ar Eiropu.

"Ja viena valsts atpaliek infrastruktūras projektu īstenošanā, tas tieši ietekmē arī pārējās valstis,

tāpēc Latvijā nepieciešams operatīvi pieņemt finansēšanas un būvniecības lēmumus, lai transporta savienojumu attīstība noritētu ievērojami straujāk nekā līdz šim," viņš uzsver.

Aptauja veikta šā gada maija beigās, un tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Igaunijas Infrastruktūras būvniecības asociācija pārstāv nozares uzņēmumus un piedalās diskusijās par transporta infrastruktūras attīstību, finansējumu un ilgtermiņa plānošanu.

Igaunijas valsts kontrolieris Janars Holms jūnija sākumā pauda, ka Latvijas nespēja plānotajā termiņā līdz 2030. gadam pabeigt "Rail Baltica" nenovēršami radīs izmaksas arī Igaunijai.

Holms atzina, ka, objektīvi vērtējot, Latvijai nav reālu iespēju dzelzceļa posmu pabeigt laikus, un naudas summa, kas šim projektam būtu jāpiešķir īsā laika posmā, Latvijai ir būtiska.

Atbilstoši pēdējam izvērtējumam "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.