23.3 °C
Reizi piecos gados desmitiem tūkstošu latviešu pulcējas Dziesmu un deju svētkos. Un, kad tie beigušies, viņi sāk gatavoties nākamajiem. Dziedāšana ir nacionāla mēroga kaislība, turklāt – tā ir politiski nozīmīga.
Rīgas vecpilsētā Mazo ģildi caurstrāvo enerģija: vienā no stāviem zem dejotāju soļiem rīb koka grīda, citā – dzied jauktais koris. Dziesmas skaņas ar jaudu atbalsojas trepju telpā. Šaurās kāpnes ved uz mēģinājumu telpu, kur sapulcējušies aptuveni 20 dziedātāji: sievietes un vīrieši vecumā no 20 līdz 50 gadiem. Viņi sēž puslokā, atbilstoši balsu grupām, un raugās uz diriģentu, kurš pie klavierēm uzdod toni. Koris mēģina Lauras Jēkabsones "Dindaru dandaru", latviešu tautasdziesmu: "Dindaru dandaru ozoliņi, visi tavi zariņi zīlīšu pilni, izgāju meklēt – apsamaldījosi. Ai, Dieva dēliņi, vedat mani cauri..."
Latvijā ir aptuveni 370 jauktie sieviešu, vīru un senioru kori. Koris ir teju katrā skolā. Dziesmas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Tāpēc latviešus mēdz dēvēt arī par "dziedošo tautu". Šīs tradīcijas kulminācija ir Dziesmu un deju svētki, kad dziedātāji reizi piecos gados pulcējas Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā. Uz skatuves kāpj kopkoris – 13 000 dziedātāju, un arī simtiem deju kolektīvu ir pulcējušies svētkiem. Tas notiek valstī, kurā ir aptuveni tikpat daudz iedzīvotāju kā Vācijas lielpilsētā Hamburgā. Vairāk nekā 30 000 skatītāju sapulcējas arī klausītāju rindās. Nākamie Dziesmu un deju svētki Latvijā notiks no 2028. gadā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam.
"Tā ir mana otrā ģimene"
Būt Dziesmu un deju svētkos ir pārdzīvojums, ko nevar salīdzināt ne ar ko citu, stāsta kora "Sonore" dziedātāja Anete Blūma (47). "Divas nedēļas tu esi ārpus visa – kā kosmosā. Tu esi mēģinājumā jau pulksten astoņos no rīta, un tas noslēdzas tikai pulksten astoņos vai deviņos vakarā. Spiedīga saule vai negants lietus, tu esi šajā milzu brīvdabas estrādē. Tas vienmēr ir ļoti emocionāli." Anete Blūma sākusi dziedāt korī pirms 31 gada. Pa šo laiku viņa kļuvusi par mammu trīs bērniem un pabeigusi studijas, kad nācies ņemt korī pauzi, taču vēlāk viņa atgriezusies "Sonorē". "Tā ir mana otrā ģimene," viņa saka.
Kolektīviem, kas vēlas dziedāt vai dejot svētkos, ik gadu sevi jāapliecina skatē. Tās notiek pavasarī. Maksimālais punktu skaits, ko var piešķirt žūrija, ir 50. Šogad "Sonore" saņēmusi 45,38 punktus, kas atbilst augstākajai pakāpei.
Jau četrus gadus februāra beigās "Sonores" mākslinieciskais vadītājs Andis Groza rīko koncertus Kuldīgā Ukrainas atbalstam, kuros "Sonore" kopā ar citiem kolektīviem izpilda ukraiņu un latviešu dziesmas. Arī citkārt kora repertuārā ir daudz latviešu komponistu darbu.
Dziesmotā revolūcija
Padomju okupācijas laikā patriotiskās latviešu dziesmas bija aizliegtas. 1987. gadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sākās publiski protesti pret pastāvošo iekārtu. 1988. gada vasarā simtiem tūkstošu cilvēku ieradās uz Dziesmu svētkiem Tallinā, kur dziedāja arī aizliegtās dziesmas. 1989. gada 23. augustā apritēja 50 gadi kopš Hitlera–Staļina pakta, kas Baltijas valstis pret pašu gribu padarīja par padomju republikām. Šajā gadadienā vairāk nekā 600 kilometru gara cilvēku ķēde, ko veidoja aptuveni divi miljoni cilvēku, savienoja trīs Baltijas valstu galvaspilsētas. Un protestētāji dziedāja tautā iemīļotas dziesmas. 1991. gada janvārī, apspiežot pretstāvēšanu, padomju vienības Lietuvas galvaspilsētā Viļņā nogalināja 14 civiliedzīvotājus. Reaģējot uz apdraudējumu Baltijā, iedzīvotāji no visas Latvijas devās uz Rīgu, lai saceltu barikādes ap parlamentu, radio un centrālo telefonsakaru mezglu. Piecpadsmit dienas viņi turēja pozīcijas, neapbruņoti, janvāra salā, pie ugunskuriem. Un viņi dziedāja. 1991. gada 21. augustā Latvija atguva pilnīgu neatkarību.
Deju kolektīvu tradīcija
Otrdienas vakarā kādas Rīgas apkaimes skolas zālē mēģina deju kolektīvs "Zalktis". Zem viņu soļiem čirkst zāles grīdas segums. Dejotāji ceļas pirkstgalos, virpuļo pa telpu, viņu ķermeņi ir pilnā tonusā. Daudziem piesarkušas sejas, no pieres pil sviedri. Tas ir smags treniņš, kurā šeit piedalās nedaudz vairāk kā 30 vīrieši un sievietes. Daži dejo basām kājām, citi deju kurpēs, vēl citi – klasiskajās brūnajās pastalās: tradicionālajos ādas apavos, kuru auklas aptītas ap potīti.
Lai kuram šeit jautātu, kāpēc viņam patīk tautas dejas, atbilde sākas ar: "Zini, es dejoju kopš bērnības." Polkas un galopa soļos pāri griežas pa telpu. Viņi veido arvien jaunus rakstus, joslas, sadodas sarežģītos satvērienos un izpilda atsperīgus palēcienus. Arī "Zalktis" vēlas piedalīties 2028. gada Dziesmu un deju svētkos. "Es neredzu sevi sporta studijā, man tas šķiet garlaicīgi," saka Laura Bērtiņa. Viņa labāk vēlas kontaktēties ar vienaudžiem un nodarboties ar hobiju, kas vienlaikus uzsver viņas latvisko izcelsmi. Daudzi kolektīvā ir tuvi draugi. Divas stundas divreiz nedēļā viņi mēģina, gatavojoties savām uzstāšanās reizēm. "Ir jauki koncertos redzēt mūsu darba augļus," saka 23 gadus vecais Marks Hansons. Kolektīva vadītāja ir Zane Behmane. Viņa ir deju skolotāja vairākās grupās un redz, cik populāras ir tautas dejas visos vecumos. "Varbūt tas ir tāpēc, ka mēs padomju laikā tikām apspiesti. Jo tas bija veids, kā saglabāt un nest tālāk mūsu tautību," saka Behmane. "Tā ir mūsu kultūra, mūsu identitāte."
- Johanna Pankova ir Vācijas laikraksta "Lübecker Nachrichten" Kultūras nodaļas redaktore, kas divus mēnešus pieredzes apmaiņas programmas ietvaros strādāja Latvijā. Tiecoties izzināt Latvijas kultūras norises un vēloties pieredzēt Dziesmu un deju svētku kustību, Johanna izmantoja iespēju iepazīt mēģinājumu procesu vienā no Latvijas jauktajiem koriem, kā arī – jauniešu tautas deju kolektīvā. Viņas "skatu no malas" uz latviešiem un viņu tradīcijas spēku piedāvājam arī "Latvijas Avīzes" lasītājiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
