18 °C
Latvieši ir piejūras tauta, zvejai tradicionāli ir bijusi liela nozīme piekrastes pilsētās un ciematos, tādēļ arī zivju resursiem jūrā vienmēr tikusi pievērsta sabiedrības uzmanība. Kāda ir pašreizējā situācija ar zivju resursiem jūrā, stāsta "Latvijas Biznesa" aptaujātie eksperti.
Paradokss ar zivju resursiem jūrā un centieniem tos atjaunot ir liecība par cilvēka iespēju ierobežotību. Proti, mēs ne vienmēr skaidri saprotam, kādēļ vienu zivju populācija samazinās, bet citu – pieaug. Mēs cenšamies regulēt zivju daudzumu jūrā ar zvejas kvotām, vienlaikus apzinoties, ka komerciālā zveja ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē zivju krājumus. Citi ir ūdens sasilšana jūrā, bezskābekļa zonas jūras dziļumā, ko radījusi aļģu vairošanās un pastiprinātā minerālmēslu izmantošana lauksaimniecībā, kā arī tas, ka Baltijas jūrai ir ļoti neliela ūdens apmaiņa ar okeānu, un visbeidzot plēsīga zīdītāju suga, kas apēd vismaz tikpat zivju, cik nozvejo cilvēki, – roņi. Un šajos apstākļos cilvēki mēģina regulēt situāciju, iedarbojoties uz to vienīgo faktoru, uz kuru spēj, – zvejas apjomiem.
Reņģēm un brētliņām klājas labi
"Situāciju ar zivju resursiem Baltijas jūrā nav iespējams raksturot ar vienu vārdu, jo stāvoklis ir ļoti dažāds. Ir zivju populācijas, kuru stāvoklis jau ilgstoši ir labs, ir tādas, kuru stāvoklis uzlabojas, bet ir arī tādas, kuru stāvoklis jau ilgstoši ir slikts un neuzlabojas," stāsta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis. "Piemēram, jau ilgstoši labā stāvoklī ir Rīgas līča reņģes. Tam ir vairāki iemesli – gan tas, ka te zvejo tikai divas valstis – Latvija un Igaunija –, gan tas, ka zvejo tikai pārtikai, gan arī tas, ka abas valstis labi vāc zivju paraugus, kas ļauj labi modelēt populācijas attīstību un pielāgot zvejas politiku. Katru gadu aprīlī tiek veikts zivju resursu novērtējums, arī šis gads nodemonstrēja vairākas pārmaiņas. Ilgstoši bija vērojamas negatīvas tendences reņģu populācijai Centrālajā Baltijā, savukārt pēdējie dati liecina, ka situācija ir uzlabojusies – šobrīd reņģu daudzums šajā reģionā atjaunojies pagājušā gadsimta 80. gadu līmenī un to pat varētu dēvēt par pavērsiena punktu.
Skatīsimies, kādi būs lēmumi par nozvejas kvotām, bet šobrīd dati liecina, ka nozvejas kvotas nākotnē šajā reģionā varēs palielināt.
Otra zivju suga, kas ir īpaši svarīga Latvijas zvejniekiem, ir brētliņa – tā ir Latvijas zvejnieku visvairāk zvejotā zivs. Ar šo sugu pēdējos gados ir bijis svārstīgi – neskaidru iemeslu dēļ trīs gadus pēc kārtas bija neražīgas paaudzes un šo zivju krājums jūrā strauji samazinājās. Taču pēdējos divus gadus ir bijušas ražīgas paaudzes un situācija ar brētliņām strauji uzlabojas. Arī šo zivju nozveju nākotnē no datu viedokļa varēs palielināt. Varētu teikt, ka šis ir pirmais gads, kad situācija vienlaikus uzlabojas divām svarīgākajām komerciālajām zivju sugām," saka I. Putnis.
Rūpju bērns – menca
Šiem pozitīvajiem datiem gan fonā ir liels daudzums negatīvu. "Baltijas jūras rūpju bērns ir Rietumbaltijas un Austrumbaltijas menca. Abas populācijas jau ilgstoši ir ļoti sliktā stāvoklī, neskatoties uz to, specializētā mencu zveja jau ilgi nenotiek, tā ir atļauta tikai kā piezveja. Diezgan droši var teikt, ka pat pie pilnīga mencu zvejas aizlieguma šo zivju krājums neatjaunosies, jo to šobrīd nosaka citi nelabvēlīgi bioloģiskie faktori – jūras ūdens sasilšana, eitrofikācija un bezskābekļa zonas jūras dziļumā un ar to saistītie sliktie nārsta un barošanās apstākļi. Ir jārēķinās ar to, ka Baltijas jūras mencu populāciju var neizdoties atjaunot nekad, jo vides tendences ir mencām nelabvēlīgas. Ir arī vēl tāds papildu faktors, ka ES valstis ir noteikušas mērķtiecīgas mencu zvejas aizliegumu, bet vienīgā Baltijas jūras valsts, kas neietilpst ES, Krievija šos aizliegumus ignorē un turpina specializēto mencu zveju, tas neveicina mencu populācijas atjaunošanos. Arī Baltijas jūras lašiem nav laba situācija, to pašu var teikt par zušiem, kas nāk nārstot upēs. Abām šīm sugām traucē daudzie aizsprosti upēs, kas neļauj nonākt nārsta vietās. Zušu populācija Eiropā ir kritiski apdraudēta, notiek centieni šo populāciju pavairot, kas ir daļēji sekmīgi, taču kopumā suga joprojām ir ļoti sliktā stāvoklī.
Samērā labs stāvoklis ir ar plekstēm, jo atšķirībā no mencām tās labāk pacieš siltu ūdeni. Mencai ūdens, kas siltāks par 15 oC, jau var būt letāls, tādēļ siltajā sezonā tā nevar uzturēties krasta tuvumā, tai jādodas dziļākos ūdeņos, kur šī suga saduras ar bezskābekļa zonu problēmu. Turpretī plekstes ir elastīgākas, tās labprāt uzturas piekrastē, kur barošanās apstākļi ir labāki. Plekstēm palīdz arī tas, ka tās parasti zvejoja ar grunts traļiem kopā ar mencām, taču mencu zvejas aizliegums novedis pie tā, ka šāda zveja ir izzudusi, bet plekstes vienas pašas zvejniekiem zvejot parasti nav ekonomiskas intereses. Savukārt akmeņplekstes situācija nav laba, to populācija samazinās.
Interesanta situācija ir ar invazīvo sugu – apaļo jūrasgrunduli. Šī Melnās jūras suga Baltijas jūrā pirmo reizi tika manīta iepriekšējā gadsimta 90. gadu beigās, pie Latvijas krastiem pirmie jūrasgrunduļi tika noķerti 2004. gadā. Toreiz tā bija lokāla mēroga sensācija. Kopš 2006. gada šo zivi sāka fiksēt zvejnieki, taču tolaik nozveja nebija liela – daži kilogrami. Taču šai sugai ir ļoti iepaticies Baltijas jūrā, tā strauji vairojas un ap 2013.–2014. gadu jau sāka runāt par specializētu šo zivju zvejošanu, jo pēc tās ir liels pieprasījums Melnās jūras valstīs – Ukrainā, Bulgārijā, Rumānijā. 2018. gadā tika noķerts rekordliels apaļo jūrasgrunduļu daudzums, vairāk nekā 1000 tonnas. Pēdējos gados šo zivju nozveja stabilizējusies – apmēram 700 tonnu gadā," skaidro I. Putnis.
Zvejnieki sūdzas par roņiem
"Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā vidēji katru gadu nozvejo ap 50 tūkstošiem tonnu zivju, taču šis apjoms ir svārstīgs – mēdz būt gadi, kad atļauts nozvejot vien 45 tūkstošus tonnu, bet mēdz būt arī tādi, kad atļautais apjoms pieaug līdz 70 tūkstošiem tonnu. Otri 50 tūkstoši tonnu tiek nozvejoti okeānā, tur iesaistīts neliels kuģu daudzums, bet ir lieli nozvejas apjomi. Latvijas zvejnieki okeānā zvejo divos reģionos – Barenca jūrā un pie Āfrikas rietumu krasta, kur tiek zvejotas sardīnes un sardinellas," stāsta Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
