EM rosina grozīt likumus Satversmes tiesas sprieduma izpildei

Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējuma neatbilstību Satversmei, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos un likumā, informē EM.

ST atzinusi par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni.

Tiesa noteica, ka Saeimai līdz 2027. gada martam jānoregulē izklaides trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipi un jāprecizē MK un pašvaldībām dotais pilnvarojums.

EM ieskatā sprieduma izpildei būtu nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" un Piesārņojuma likumā, kā arī izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Vienlaikus kā alternatīvu risinājumu ministrija min iespēju izstrādāt Sabiedriskās kārtības likumu, nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus arī citos normatīvajos aktos.

Ministrijā atzīmē, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rezolūcijas EM kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) uzdots izvērtēt ST spriedumu un sagatavot attiecīgu tiesību akta projektu iesniegšanai izskatīšanai MK.

Savukārt no valsts sekretāru sanāksmes protokola izriet, ka sprieduma izpildei EM kopā ar VARAM un Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) jāizstrādā un jāiesniedz Valsts kancelejai, Tieslietu ministrijai (TM) un Saeimas Juridiskajam birojam laika grafiks tiesību akta projekta izstrādei un tā virzībai.

EM iebilst pret šādu kompetenču sadali un piedāvā divus iespējamos risinājumus atbildīgo institūciju noteikšanai.

Ja tiktu veikti grozījumi MK noteikumos, Piesārņojuma likumā un, nepieciešamības gadījumā, Administratīvo sodu likumā, EM ieskatā par atbildīgo ministriju būtu nosakāma KEM, savukārt VARAM, EM un Veselības ministrijai (VM) būtu piešķirams līdzatbildīgās ministrijas statuss.

EM skaidro, ka šāds risinājums saistīts ar to, ka ST spriedumā izklaides troksnis tiek vērtēts kā viens no piesārņojuma veidiem, savukārt KEM ir atbildīga par piesārņojuma mazināšanu un Piesārņojuma likuma prasību īstenošanas uzraudzību. Tāpat jautājums skar pašvaldību kompetenci, par kuru atbild VARAM, kā arī veselības aizsardzības aspektus, kas ir VM kompetencē. Savukārt EM varētu iesaistīties kā līdzatbildīgā institūcija, vērtējot regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbību, ekonomiku un tūrismu.

Otrs variants paredz, ka Sabiedriskās kārtības likuma izstrādes gadījumā par atbildīgo ministriju būtu nosakāma TM, savukārt par līdzatbildīgajām ministrijām — Iekšlietu ministrija (IeM), VARAM, EM un VM.

EM norāda, ka Sabiedriskās kārtības likums galvenokārt attiektos uz sabiedriskās kārtības un publisko tiesību jautājumiem, tādēļ TM būtu atbildīga par tiesību sistēmas politiku, bet IeM — par sabiedrisko kārtību un drošību.

Ministrijā uzsver, ka par pamatrisinājumu uzskatāms pirmais variants.

ST iepriekš secināja, ka, pretēji savam pienākumam, valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu, kontroli un ar to saistītos atbildības jautājumus.

Tiesa secināja, ka vairāki normatīvie akti dažādos aspektos ir attiecināmi uz pārmērīgu izklaides troksni, tomēr šis regulējums nenodrošina personu pienācīgu aizsardzību. Turklāt Trokšņa pārvaldības noteikumos paredzētā trokšņa novērtēšanas un mērīšanas kārtība nav piemērota tieši izklaides troksnim.

Tiesa norādīja, ka izklaides troksnis ir piesārņojuma veids, kas var būtiski ierobežot personas pamattiesības. Tādēļ tiesiskajā regulējumā jālīdzsvaro, no vienas puses, personas tiesības netraucēti baudīt privāto dzīvi savā mājoklī, tiesības uz veselības aizsardzību un labvēlīgu vidi, bet, no otras puses, komersantu tiesības uz īpašumu un sabiedrībai nozīmīgās ekonomikas, kultūras un tūrisma intereses, kuras īsteno izklaides aktivitāšu apmeklētāji.

Tā kā pārmērīga izklaides trokšņa novērtēšana, kontroles process un efektīvas atbildības noteikšana ir būtiski pamattiesību aizsardzības jautājumi, to pamatprincipi skaidri jānosaka pašam likumdevējam. Savukārt Ministru kabinetam vai citām institūcijām var uzticēt detalizētu noteikumu un tehnisko normu izstrādi, lai nodrošinātu šo pamatprincipu īstenošanu, uzsvēra tiesa.

Lietas izskatīšanas laikā tika pieņemti un šogad 28. martā stājās spēkā grozījumi likumā "Par piesārņojumu", ar kuriem paplašināta pašvaldību kompetence regulēt un uzraudzīt troksni, kas rodas pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides vietu darbības rezultātā, norādījusi ST.

Izskatāmajā lietā šie grozījumi nebija apstrīdēti un, ievērojot prasījuma robežas, netika vērtēta to atbilstība Satversmei.