Kozlovskis: "airBaltic" biznesa plānā vairs nav akcenta uz globālu augšanu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" biznesa plānā vairs nav akcenta uz globālu augšanu, norādīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš plašākus komentārus par "airBaltic" biznesa plānu solīja sniegt vasaras beigās.

Ministrs atzina, ka ir grūti atrast vidusceļu, jo ir komercnoslēpums, un jebkuri publiski paziņojumi un komentāri tiek vērtēti gan no investoru, gan līgumattiecībās esošu personu puses. "Tāpēc es saglabāju piesardzību. Bet, kā jau minēju, termiņi ir noteikti, un tie ir diezgan tuvā nākotnē," viņš piebilda.

Jautāts, vai biznesa plānā viens no variantiem ir "airBaltic" darbības sašaurināšana, Kozlovskis sacīja, ka nevēlas komentēt biznesa plānu, bet norādīja, ka akcents uz globālu augšanu nav.

Kozlovskis sacīja, ka Satiksmes ministrija (SM) sagaida pamatotu ekspertīzi un izvērtējumu, bez cerībām, ka var būt tā vai tā. Pēc viņa minētā, biznesa plānā ir svarīgi saprast, kāda ir flote un kad tā pret izdevumiem ģenerē labākos ienākumus. "Tas ir mērķis, jo mēs nerunājam tagad par skaidri jau definētu atkal nākamo valsts ieguldījumu. Tas ir investīciju un investoru piesaistes jautājums," uzsvēra ministrs.

Jautāts, kad un kādā apmērā "airBaltic" būs nepieciešami valsts ieguldījumi, Kozlovskis sacīja, ka SM no uzņēmuma sagaida dzīvotspējīgu biznesa plānu, lai uzņēmums ar zināmiem priekšnoteikumiem spēj sevi nodrošināt. Viņš uzsvēra, ka biznesa modelis vairs nevar būt tāds, kad, nonākot strupceļā, ir atkal summa "x", ko valsts kaut kādā veidā mēģina ieguldīt.

"Tas vairs nebūs šāds stāsts. Par summām es atturētos runāt. Ir jāizpildās virknei priekšnosacījumu. Ja ir stratēģiskais investors, kas nāk kopā ar reālu finansējumu, reālu kapitālu un piedāvājumu ieguldīties, tad ir jautājums, vai valsts piedalās. Ir virkne jautājumu. Bet vienkārši 150-200 miljonu zaudējumus nodzēst un būs labi — nē, tas tik vienkārši nav," uzsvēra ministrs.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.