Valainis: Interesi par LMT un "Tet" darījumu izrādījuši 23 investori

Patlaban ar 23 investoriem notiek padziļinātas sarunas par iespējamu iesaisti SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanas darījumā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia", piektdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē skatīja informatīvo ziņojumu par darījuma struktūru un attīstības progresu. Pēc jautājuma izskatīšanas Valainis norādīja, ka potenciālos investorus nevar nosaukt, bet atzīmēja, ka interesi par darījumu izrādījuši 23 investori, ar kuriem notiek padziļinātas sarunas. Ministrs skaidroja, ka plašais interesentu loks valdībai dos iespēju izvēlēties investoru, kura piedāvājums un redzējums vislabāk atbildīs Latvijas interesēm.

Komentējot potenciālo darījuma summu, Valainis sacīja, ka patlaban notiek uzņēmumu padziļinātā vērtēšana. Sarunu un vērtējumu rezultātā nonāks pie cenas un būs pirmie validētie investoru piedāvājumi. Interesi izrādījuši starptautiski pazīstami investori ar ievērojamu pieredzi dažādās uzņēmējdarbības jomās. Nākamais posms ir saistošo piedāvājumu sagatavošana, kuros investori norādīs nosacījumus, ar kādiem tie būtu gatavi sadarboties ar valsti. Valainis uzsvēra, ka darījumā summas ir pietiekami lielas.

Valainis skaidroja, ka

ir zināms darbs, kas jāveic arī Latvijas drošības iestādēm, lai pārbaudītu investorus.

Ministrs norādīja, ka tas, ka investori ir starptautiski zināmi, nenozīmē, ka viņiem uzreiz tiks sniegta visa informācija. Drošības iestādēm ir jāveic nepieciešamās analīzes un pārbaudes, kas prasa laiku.

Savukārt, komentējot darījuma virzību, Valainis norādīja, ka process lielā mērā norit saskaņā ar plānu.

Valdībai šodien esot sniegts plašs pārskats par situācijas attīstību kopš 1998. gada, lai Ministru kabinetam būtu pilnīga izpratne. Ministrs uzsvēra, ka valdībā valda vienprātība, ka pašreizējā situācija nevar turpināties, jo tā var negatīvi ietekmēt uzņēmumu vērtību, tādēļ nepieciešamas izmaiņas, uz kurām valdība patlaban virzās.

Valainis pauda, ka diskusiju rezultātā tika uzklausīti gan starptautiskie eksperti, kas piesaistīti valdības konsultēšanai, gan uzņēmumu intereses un pamatojumi kapitāldaļu iegūšanai. Tāpat valdībai tika sniegts pārskats par pusotru gadu ilgo sarunu gaitu ar iepriekšējo un esošo īpašnieku, skaidrojot, kādēļ valdība nonākusi pie pašreizējā risinājuma un kāpēc izvēlēts tieši šāds turpmākās rīcības virziens.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir atvērta dažādiem risinājumiem, taču tās

galvenais mērķis ir panākt, lai LMT un "Tet" kļūtu par Latvijas tehnoloģiju attīstības virzītājspēkiem, sekmētu eksportu un sniegtu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā

jomās, kurās līdz šim akcionāru atšķirīgo redzējumu dēļ attīstības iespējas bijušas ierobežotas.

Valainis arī norādīja, ka procesa laikā būtiski uzlabota abu uzņēmumu pārvaldība un pārskatīti biznesa plāni, kas pielāgoti starptautiskajiem standartiem.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) piektdien žurnālistiem sacīja, ka šis ir milzīgs darījums, kas nav īstenots vairāk nekā 15 gadus, un ir loģiski, ka jaunā koalīcija tiekas, lai to pārrunātu.

Ekonomikas ministram mandātu rīkoties deva iepriekšējais Ministru kabinets (MK), tagad ir jauna valdība, līdz ar to bija nepieciešams saprast, ko šis mandāts nozīmē, kādas politiskās vienošanās bijušas un cik tālu mandāts ir realizēts, skaidroja Kulbergs. Valdībai izstāstīts viss ceļš un vēsture, kā nonākts līdz šādai darījuma piedāvājuma struktūrai, kā arī iezīmēts laika nogrieznis turpmākajai virzībai.

Pēc Kulberga teiktā, bija jārod atbilde uz jautājumu, vai tā ir "gadsimta afēra" vai "gadsimta darījums". Viņš uzsvēra, ka darījumā jābūt pārstāvētām valsts interesēm, kā arī procesam jābūt saprotamam un caurspīdīgam.

Jautāts, vai pēc informācijas iegūšanas viņš darījumu vērtē kā "afēru", Kulbergs norādīja, ka uzticas Valainim un šis izteikums bijis tikai retorisks jautājums, lai saprastu, kāpēc 15 gadus nav pieņemts lēmums.

Viņš sacīja, ka ekonomikas ministram un konsultantam "J.P. Morgan" ir jāiesniedz skaidri piedāvājumi ar konkrētiem partneriem un jāparāda, ko šāds piedāvājums nozīmēs gan finansiāli, gan ieguvumu ziņā valstij.

Pēc Kulberga teiktā, jāņem vērā arī valsts iespējas — nevar nepārdomāti izmantot valsts finanses, ieguldīt tās sarežģītās struktūrās un tikai pēc tam skatīties, kādi investori varētu iesaistīties.

Viņaprāt, ir nepieciešams labs stratēģiskais investors, kas papildinātu uzņēmumus ar starptautisku pieredzi, tostarp tehnoloģiskās attīstības iespējām, vairotu uzņēmumu kapitālu un vērtību.

Piektdien valdībā sarunas neesot pabeigtas un lēmums neesot pieņemts. Vienlaikus valdība esot devusi uzdevumus arī konsultantiem. Kulbergs sacīja, ka viņam nav iebildumu, ja valsts samaksātu attiecīgu summu konsultantam, ja šajā darījumā būs ieguvēja.

Vienlaikus Kulbergs atzīmēja, ka šo jautājumu nevajadzētu politizēt, jo situācijā galvenajam mērķim jābūt tam, lai valsts būtu ieguvēja. "Turpināt [strādāt], kā patlaban, nevar, tas nav loģiski. Redzam, cik ļoti tehnoloģiju tirgus attīstās," teica premjers.