Ekonomists: Pamiera dēļ mazinājusies spriedze, bet energoresursu cenu ietekme saglabāsies

ASV un Irānas noslēgtais pamiers mazinājis bažas par tālāku konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos, tomēr energoresursu cenu šoka un inflācijas gaidu ietekme uz Latvijas ekonomiku būs jūtama vēl vairākus mēnešus, norāda bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Ekonomists skaidro, ka pašreizējā Irānas konflikta ietekme ir mazāka nekā Ukrainas kara sākumā, taču tā nav nenozīmīga. Latvijas ekonomikas noskaņojuma indikators (ESI) laikā no 2026. gada janvāra līdz maijam samazinājās par 2,2 punktiem, kamēr 2022. gada attiecīgajā periodā kritums sasniedza 3,1 punktu. Tas nozīmē, ka līdzšinējā Irānas konflikta ietekme uz ekonomisko noskaņojumu ir aptuveni divas trešdaļas no Ukrainas kara sākotnējā efekta.

Abus konfliktus vieno enerģētikas faktors, taču ietekmes mehānismi ir atšķirīgi. Ukrainas kara sākumā Eiropa saskārās ar Krievijas gāzes piegāžu ierobežojumiem un sankciju radītajām sekām. Energoresursu cenu pieaugums veidojās pakāpeniski un vairāku ceturkšņu laikā veicināja inflācijas kāpumu eirozonā līdz 9%.

Purgailis norāda, ka Irānas konflikta ietekme bija daudz straujāka.

Hormuza šauruma slēgšana gandrīz vienā mirklī samazināja pasaules naftas piegādes par aptuveni piektdaļu. "Brent" jēlnaftas cena pieauga no aptuveni 60 līdz vairāk nekā 100 eiro par barelu, bet dabasgāzes cenas Eiropā palielinājās par aptuveni 60%. Sākotnējo šoku daļēji amortizēja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras koordinētā 400 miljonu barelu stratēģisko rezervju izlaišana tirgū.

Pēc ziņām par ASV un Irānas vienošanos par pamieru jēlnaftas cena piedzīvojusi ievērojamu kritumu, "Brent" naftas cenai samazinoties līdz 81 ASV dolāram par barelu. Naftas cenas samazinājums tiešā veidā ietekmē arī degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā. Pašreiz degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā ir pēdējo trīs mēnešu zemākajā punktā.

Purgailis norāda, ka, ņemot vērā jēlnaftas cenas kritumu, degvielas mazumtirdzniecības cenām vajadzētu turpināt samazināties. Tomēr, tā kā naftas cena pasaules tirgū joprojām saglabājas gandrīz par 30% augstāka nekā pirms Tuvo Austrumu konflikta sākuma,

degvielas mazumtirdzniecības cenas tuvākajās nedēļās, visticamāk, neatgriezīsies pirmskara līmenī.

Atkarībā no tā, cik ātri pilnvērtīgi tiks atjaunota kuģošana caur Hormuza šaurumu, pirmskara cenu līmenis varētu atgriezties tuvāko mēnešu, nevis nedēļu laikā.

Ekonomists skaidro, ka energoresursu cenu šoka ietekme var pastiprināt arī monetārās politikas nenoteiktību. Pagājušajā ceturtdienā Eiropas Centrālā banka (ECB) palielināja bāzes likmes par 0,25 procentpunktiem.

"Patlaban ticamākais scenārijs paredz, ka šī gada septembrī ECB varētu lemt par vēl vienu 0,25 procentpunktu palielinājumu. Tomēr tas būs tieši atkarīgs no pamatinflācijas attīstības eirozonā. Ja pamatinflācija turpinās pieaugt un energoresursu cenu šoks tiks pārnests uz pakalpojumu un preču cenām, ECB varētu lemt par papildu procentu likmju paaugstināšanu," norāda Purgailis.

Viņš pauž, ka tāpat kā 2022. gadā visvairāk pasliktinājies mājsaimniecību noskaņojums. Patērētāju pārliecības rādītājs kopš gada sākuma samazinājies par 4,4 punktiem, kas ir straujākais kritums starp visām ekonomikas nozarēm. Salīdzinājumam Ukrainas kara sākumā šis rādītājs četru mēnešu laikā saruka par 11,4 punktiem.

Purgailis skaidro, ka iedzīvotāji kļūst piesardzīgāki gan attiecībā uz savu finansiālo situāciju, gan valsts ekonomikas perspektīvām. Latvijas iedzīvotāju gaidas par cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā palielinājušās par vairāk nekā 16 punktiem, savukārt vērtējums par ekonomisko situāciju gan aizvadītajā gadā, gan nākamā gada perspektīvām pasliktinājies par aptuveni deviņiem punktiem. Vienlaikus samazinājusies gatavība veikt lielākus pirkumus. Augošas inflācijas gaidas un piesardzīgāks skatījums uz ekonomikas attīstību ir ļoti līdzīgs signāls tam, kas tika piedzīvots 2022. gadā.

Ekonomists norāda, ka arī uzņēmumu aptauju dati liecina par līdzīgām tendencēm. Pakalpojumu nozarē samazinājušās pieprasījuma gaidas, bet būvniecībā pieaug to uzņēmumu īpatsvars, kuri kā galveno izaicinājumu min nepietiekamu pieprasījumu. Vienlaikus gan būvniecības, gan apstrādes rūpniecības uzņēmumi prognozē cenu kāpumu, kas liecina par izmaksu spiediena saglabāšanos arī turpmākajos mēnešos.

"Pozitīvi vērtējams tas, ka rūpniecības sektorā situācija pagaidām ir stabilāka nekā 2022. gadā. Pasūtījumu portfeļa novērtējums un eksporta pasūtījumu gaidas pat uzlabojušās, lai gan uzņēmumu prognozes par ražošanas apjomiem tuvākajos mēnešos kļuvušas piesardzīgākas," pauž Purgailis.

Viņš skaidro, ka salīdzinājumā ar Ukrainas kara sākumu būtiski mainījusies arī ietekmes ģeogrāfija Eiropā. Ja 2022. gadā lielāko noskaņojuma pasliktināšanos piedzīvoja valstis Krievijas tuvumā, tad

šoreiz visvairāk ietekmētas ir Eiropas lielākās ekonomikas.

Francijā ekonomikas noskaņojuma indikators kopš gada sākuma samazinājies par 8,1 punktu, kas ir lielāks kritums nekā Ukrainas kara sākumā. Eirozonā kopumā rādītājs sarucis par 5,5 punktiem, bet Itālijā — par 4,7 punktiem. Tikmēr Somijā, Polijā un Zviedrijā izmaiņas bijušas salīdzinoši nelielas. Tas liecina, ka pašreizējā krīze visvairāk ietekmē Eiropas lielās un energoietilpīgās ekonomikas, nevis valstis, kas ģeogrāfiski atrodas tuvāk konflikta reģionam.

Kā skaidro Purgailis, līdzšinējie dati rāda, ka pašreizējā krīze vēl nav radījusi tik strauju noskaņojuma kritumu kā 2022. gadā, tomēr tās ietekmes virziens ir līdzīgs. Pieaug cenu gaidas, patērētāji kļūst piesardzīgāki, bet uzņēmumi arvien uzmanīgāk vērtē nākotnes pieprasījuma perspektīvas.

"Ukrainas kara pieredze rāda, ka šādu šoku pilnā ietekme ekonomikā parasti parādās ar nobīdi — brīdī, kad augstākas energoresursu izmaksas sāk plašāk atspoguļoties inflācijā, uzņēmumu izmaksās un mājsaimniecību tēriņos," skaidro Purgailis, piebilstot, ka tāpēc pamiera panākšana īstermiņā mazina spriedzi finanšu un energoresursu tirgos, taču tā vēl negarantē ātru atgriešanos pie pirmskonflikta cenu līmeņiem.

Kā norāda Purgailis, ja Hormuza šaurumā tiks atjaunota pilnvērtīga kuģu satiksme, minerālmēslojuma un dabasgāzes cenām pasaules tirgū vajadzētu turpināt samazināties. Tas mazinātu spiedienu uz globālajām pārtikas cenām un energoietilpīgu preču ražošanas izmaksām. Tomēr finanšu tirgos joprojām valda piesardzība attiecībā uz pamiera ilgtspēju, un kara riska prēmijas, lai arī ir sarukušas, vēl nav pilnībā izzudušas.