Rita Našeniece: X stundas instrukcija katrā ekrānā

Nekad nebiju domājusi, ka rakstīšu šo tekstu, jo, tautiski runājot, par to būtu jārūpējas tiem, kas par to saņem naudu.

Un daži pietiekami lielu. Bet šopavasar, kad gājputniem pievienojās droni, incidenti Baltijas reģionā skaidri apliecināja, ka civilā aizsardzība vairs nav birokrātisku papīru, teorētisku diskusiju un šaura burbuļa apmācību temats. Tai ir jāmeklē ceļš pie katra Latvijas iedzīvotāja.

Vispirms piemērs no dzīves. Pēdējos gados Latvijā ir sperts nozīmīgs solis likumdošanas sakārtošanā – pieņemts jaunais Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25 un uzsākta padomju laika pagrabu un sabiedrisko ēku apsekošana – sabiedrībā joprojām valda dziļa informatīvā asimetrija un neziņa. Piemērs ir pretrunīgie dati par patvertņu ietilpību (diskusijas par to, vai Rīgas patvertnes spēj uzņemt 50 000 vai 200 000 cilvēku). Tas liecina par to, ka nav skaidrības starp pastāvīgām bumbu patvertnēm un trešās kategorijas īslaicīgajām patvēruma vietām (līdz 12 stundām), kas paredzētas aizsardzībai pret raķešu vai dronu šķembām un triecienviļņiem. Un, kas ir redzams tvitera diskusijās, arī kādreiz atbildīgajiem politiķiem nav skaidrības, ko tad viņi ir stāstījuši iedzīvotājiem.

Lai kliedētu mītus, mazinātu paniku un, pats galvenais, sniegtu iedzīvotājiem praktiskas iemaņas, Latvijā ir steidzami jāīsteno vērienīga, centralizēta un pilnībā valsts finansēta informatīvā kampaņa. 

Šai kampaņai ir jābūt ļoti redzamai un pārstāvētai visos galvenajos kanālos: sabiedriskajos un komercmedijos (televīzijā, radio, presē), kā arī digitālajās platformās un sociālajos tīklos ("YouTube", "TikTok", "Instagram", "Facebook"). Sabiedrībai ir jāzina ļoti konkrēta rīcības shēma: kā ierīkot patvertni, kā sagatavot resursu bāzi un kur vērsties pēc palīdzības.

Kampaņas stratēģija un multimediju arhitektūra

Kampaņai jābūt mūsdienīgam, dinamiskam un viegli uztveramam satura kopumam, kas pielāgots dažādām auditorijām, no skolēna līdz pensionāram.

1) Apraides mediji (TV un radio)

Televīzijas kanālos primārais uzsvars liekams uz īsiem, vizuāli skaidriem sižetiem un infografikām. Nepieciešams izveidot iknedēļas raidījumu ciklu vai īsfilmu sēriju (sadarbībā ar VUGD un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem), kurā soli pa solim tiek demonstrēta reālu daudzdzīvokļu māju pagrabu transformācija par III kategorijas patvertnēm. Radio formātam jākoncentrējas uz operatīvām un viegli iegaumējamām instrukcijām – rīcības algoritmiem pirmajās minūtēs pēc trauksmes sirēnas atskanēšanas.

2) "YouTube" un digitālās platformas

"YouTube" platformā jānodrošina padziļināts izglītojošais saturs jeb t. s. skaidrojošie video ("explainer videos") un praktiskas pamācības ("tutorials"). Šajos video, piemēram, inženieri, būvniecības eksperti un militārpersonas skaidri parādītu, kā pareizi nostiprināt mājas pagraba pārsegumus un aizsargāt logu ailas ar smilšu maisiem vai tērauda aizsargvairogiem. Kā izvēlēties piemērotu ģeneratoru, droši to uzstādīt (novēršot tvana gāzes risku) un aprēķināt nepieciešamo degvielas daudzumu. Kā izveidot un uzturēt ūdens filtrācijas sistēmas un autonomās ventilācijas mezglus. Kā veikt dzīvības saglabāšanai nepieciešamās darbības, kamēr ierodas palīdzība.

3) Sociālie tīkli ("TikTok", "Instagram")

Jaunākās paaudzes un to mājsaimniecību sasniegšanai, kuras nepatērē tradicionālos medijus, jāizmanto īsa formāta, dinamiski video. Šeit var stāstīt visu iepriekšminēto. Pieņemu, ka "72 stundu somas" tēma ir lielos vilcienos skaidra, bet vienmēr var runāt par pareizu elektroierīču izvēli un ģimenes ārkārtas rīcības plāna izveidi. Saturs jāveido bez morāles lasīšanas vai biedēšanas toņa, uzsverot ideju: "Gatavība ir miers un kontrole pār situāciju." Influenceri ar jau esošu sekotāju bāzi var izrādīties labi partneri.

No pagraba līdz autonomai bāzei

Valsts kampaņas mugurkaulam jābūt absolūti praktiskām vadlīnijām, kuras ikviens iedzīvotājs var ieviest savā privātīpašumā vai daudzdzīvokļu mājā. Satura bloki jāsadala trīs galvenajos virzienos:

1) Atbilstoši Latvijas vadlīnijām un būvnormatīviem kampaņai jāpaskaidro, kā esošu pagrabu, cokolstāvu vai pazemes autostāvvietu pielāgot patvērumam. 

Svarīgākajiem kritērijiem, kas jāizstāsta sabiedrībai, jābūt ļoti konkrētiem. 

Piemēram, konstrukciju izturība. Stāstām un rādām: "Sienām un griestiem jābūt no dzelzsbetona, ķieģeļiem vai blokiem. Griestu minimālais augstums – vismaz 1,90 metri, un minimālā platība – 0,75 kvadrātmetri uz vienu cilvēku." Tālāk – izejas nodrošinājums, logu un ailu hermetizācija. To visu uzskatāmi un saprotami parāda.

2) Kampaņā skaidri jādefinē kritēriji autonomai izdzīvošanai, nodalot īslaicīgo patvērumu (līdz 12 stundām) no ilgstoša patvēruma (72 stundas un vairāk), kur minimālais nodrošinājums uz vienu personu ietver trīs litrus dzeramā ūdens dienā un divus litrus higiēnai, ko uzglabā tumšā, vēsā vietā un regulāri atjauno, kā arī kalorijām bagātu pārtiku trim dienām, dodot priekšroku konserviem, riekstiem, žāvētiem augļiem vai batoniņiem, kurus nav nepieciešams gatavot vai dzesēt. Enerģijas un siltuma autonomijai jāparedz alternatīvie avoti, piemēram, invertora tipa ģeneratori daudzdzīvokļu māju pagalmiem vai kopienām, ārējos akumulatorus ("power bank") ar jaudu virs 20 000 mAh katram ģimenes loceklim, gāzes sildītāji, guļammaisi, folijas izdzīvošanas segas un termoveļa, savukārt nepārtrauktiem sakariem un informācijas saņemšanai tīklu atslēguma gadījumā kritiski svarīgs ir portatīvais radioaparāts ar baterijām valsts paziņojumu klausīšanai AM/FM viļņos.

3) Iedzīvotājiem ir precīzi jāzina, kā darbojas valsts un pašvaldības civilās aizsardzības sistēma tik, cik ir vajadzīgs viņa un ģimenes izdzīvošanai. Kampaņā jāiekļauj skaidrojums par Valsts un pašvaldību marķētajām patvertnēm tieši iedzīvotājiem (nevis operatīvajiem dienestiem un iestādēm). Kā atpazīt oficiālo civilās aizsardzības zīmi (atbilstoši ISO standartam – zils trijstūris uz oranža fona ar uzrakstu "PATVERTNE"), kas tiek izvietota pie ēku ieejām. Informācijai ir jābūt par atbalsta un pulcēšanās punktiem, kur pilsētās un novados tiks organizēta evakuācija, pirmās palīdzības sniegšana, dzeramā ūdens un pārtikas sadale, ja pilnībā sabojāta pilsētas infrastruktūra.

Starptautiskā pieredze un modeļi

Kampaņas saturā un pašas sistēmas veidošanā obligāti jāintegrē citu valstu labākā prakse un reālie, krīzes un kaujas apstākļos pārbaudītie modeļi.

Izraēlas pieredze balstās uz arhitektonisko obligātumu (sprādziendrošas "Mamad" istabas katrā mājoklī) un civilās aizsardzības pavēlniecības zibenīgajām videopamācībām, kas rīcību sadala sekundēs. Ukraina demonstrē apbrīnojamu reālā laika adaptāciju. Tikmēr Somija un Zviedrija piedāvā "visas sabiedrības" sagatavotības modeli, kur patvertnes miera laikā kalpo kā peldbaseini vai autostāvvietas, un katra (ar uzsvaru uz katra!) mājsaimniecība saņem fiziskus krīzes bukletus, kas paredz drošību kā normālu dzīves higiēnu un eiropeisku dzīves praksi. Savukārt 

Polija nesen pabeidza visas valsts pagrabu auditu, nodrošinot iedzīvotājiem interaktīvu lietotni SCHRONY tuvākās slēptuves tūlītējai identificēšanai.

Papildus valstiskajiem modeļiem Latvijas kampaņai ir vērts pārņemt elementus no ASV "preperu" ("preppers") kultūras, kas uzsvaru liek uz maksimālu mājsaimniecības autonomiju. Viņu loģistika balstās uz FIFO ("First In, First Out") pārtikas rotācijas principu, kas nozīmē ikdienā patērējamo preču (konservu, graudaugu) uzkrāšanu lielākos apjomos un to pastāvīgu atjaunošanu, novēršot situāciju, kad dārgas, speciālas krīzes pakas pagrabā vienkārši sabojājas. Tāpat amerikāņu metodoloģija skaidri nodala divus gatavības scenārijus: "Bug-In" jeb mājokļa pārvēršanu par neatkarīgu cietoksni ar paplašinātiem ūdens krājumiem (vismaz četri litri dienā) un "Bug-Out Bag" (evakuācijas somas) stratēģiju, kur automašīnas bagāžniekā vienmēr atrodas kritiski svarīgākie analogie rīki, piemēram, reģiona fiziskās kartes, instrumenti un ūdens filtri.

Visbeidzot, ASV sagatavotības modelis māca stingru fizioloģisko "Trīs likumu" (cilvēks var izdzīvot trīs minūtes bez gaisa, trīs stundas ekstremālā salā/karstumā bez patvēruma, trīs dienas bez ūdens un trīcnedēļas bez pārtikas), kas definē galveno aksiomu – prasmes ir svarīgākas par dārgu aprīkojumu ("Skills over Gear"). Nav jēgas iegādāties dārgas tehnoloģijas, ja trūkst elementāru zināšanu, piemēram, kā ar parastu, nearomatizētu hlora balinātāju (astoņi pilieni uz nepilniem četriem litriem ūdens) dezinficēt un padarīt dzeramu jebkuru pieejamo ūdeni. Šāda praktiska, asprātīga un no birokrātiskā sausuma attīrīta pieeja, kas integrēta Latvijas valsts kampaņā, spētu civilo aizsardzību pārvērst par mūsdienīgu dzīvesstila prasmi, efektīvi uzrunājot ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kurus parastie valsts bukleti nesasniedz.

Kampaņas dinamika

Kampaņa nepieciešama, lai atkārtotu stratēģiju. Pavasara vilnis koncentrējas uz fizisko telpu un mudina iedzīvotājus lielo tīrīšanu laikā transformēt pagrabus par patvertnēm. Rudens vilnis aktualizē autonomiju pirms ziemas (ģeneratori, siltums, pārtikas rotācija), savukārt ziemas vilnis fokusējas uz kiberdrošību, analogajiem sakariem un pirmo palīdzību. Šo ciklu starplaikos tiek uzturēts pastāvīgs digitālais fona troksnis ar diviem līdz trim īsiem soctīklu video nedēļā un iknedēļas sižetiem sabiedriskajos medijos, uzturot sabiedrības modrību bez panikas radīšanas.

Lai nodrošinātu maksimālu auditorijas iesaisti, kampaņai jāizmanto inovatīvi, uz spēļu elementiem un realitātes šoviem balstīti formāti. 

Efektīvākā prakse ietver sabiedrībā zināmu viedokļu līderu un influenceru "72 stundu izdzīvošanas izaicinājumu" noslēgtā pagrabā bez pilsētas komunikācijām, kas vizuāli parāda tipiskākās kļūdas. Tāpat arī dinamisku sižetu sēriju "Pagrabu pārvērtības", demonstrējot reālu mikrorajonu pagrabu fizisku pielāgošanu ar minimālu budžetu. Pilsētvidē un tirdzniecības centros izvietojamas interaktīvas "Pop-up" stikla patvertnes praktiskai rīku apskatei, savukārt digitālajā telpā integrējami interaktīvi simulāciju testi un imersīvi audiogidi "Spotify" platformā, kas simulē krīzes sākumu un trenē lietotāja psiholoģisko noturību un acumirklīgu rīcību.

Valsts finansēta civilās aizsardzības kampaņa nav greznība vai biedēšanas instruments – tas ir valsts brieduma un noturības apliecinājums. Kamēr valsts un pašvaldības investē miljonus eiro civilās aizsardzības infrastruktūras sakārtošanā, šīm investīcijām nebūs pilnas atdeves, ja paši iedzīvotāji nezinās, kur skriet un ko darīt X stundā.

Kampaņai jāsākas nekavējoties, nosakot sekojošus izpildes rādītājus (KPI). Tās galvenais mērķis ir sasniedzamība. Vismaz 90% Latvijas iedzīvotāju ir redzējuši vai dzirdējuši pamatinformāciju par patvēruma vietām un mājsaimniecības bāzes sagatavošanu. Ideālais praktiskais rezultāts būtu, ka katrā daudzdzīvokļu mājā un privātmājā tiek sākta pagrabtelpu revīzija, balstoties uz VUGD un jaunā būvnormatīva tehniskajām vadlīnijām. Kampaņas būtiskākais pienesums ir psiholoģiskā noturība: sabiedrībā trauksmi un neziņu nomaina skaidrs rīcības plāns. Nezinošs pilsonis ir upuris, zinošs pilsonis ir izdzīvotājs. Kampaņai jābūt ar izpratni par to, ka drošība sākas no katra paša pagraba un katras pašas mājsaimniecības. Valsts uzdevums ir iedot skaidru, skaļu un visiem pieejamu instrukciju, izmantojot katru mūsdienu mediju ekrānu un radio frekvenci.