Latvijas čempionātā 10 000 m skrējienā vīriešiem par medaļām sacenšas vien divi dalībnieki

Skriešana Latvijā ir populāra nodarbe, par ko liecina dalībnieku tūkstoši Rīgas maratonā, tautā populārajā "Stirnu bukā", vai lielo pilsētu pusmaratonu un īsāku distanču skrējienos.

Uz šī fona komiska šķiet ziņa, ka viņnedēļ Valmierā Jāņa Daliņa stadionā Latvijas čempionātā 10 000 metru skrējienā vīru konkurencē piedalījās tikai divi skrējēji, Jānim Mūrniekam noskrienot Agni Stulpinski. Sanāk kā "Lilioma dziesmā" par brīvu vietu uz brieža, šajā gadījumā pjedestāla.

Kolēģis Artis Drēziņš, azartisks gargabalnieks, padzirdējis par tik "kuplu" dalībnieku skaitu, pie sevis nodomājis: velns, būtu zinājis par mačiem, aizbrauktu līdz Valmierai un tiktu pie Latvijas čempionāta bronzas medaļas. Teorētiski jā, bet tik vienkārši tas tomēr nebūtu.

Savu redzējumu un skaidrojumu, kāpēc vienā no Latvijas čempionāta disciplīnām nevar savākt pat tik daudz dalībnieku, lai būtu aizņemtas visas goda pjedestāla vietas, "Latvijas Avīzei" pastāstīja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) vadītājs Dmitrijs Miļkevičs.

"Par 10 000 metru distanci mums diskusijas notikušas katru gadu un katru gadu dalībnieku skaits tajā bijis niecīgs. Lai kaut ko mainītu, pirms trīs gadiem sacensības rīkojām pat kopā ar igauņiem, taču tur arī nebija diez ko vairāk (vīru konkurencē pieci latvieši un seši igauņi. – G. N.). Arī ziemeļu kaimiņiem ir līdzīga problēma. Lai piedalītos sacensībās, ir divi nosacījumi. Pirmkārt, jābūt LVS izsniegtai licencei, bet, lai to saņemtu, pretendentam jābūt izietai antidopinga programmai. Tā ir obligāta prasība. Otrs nosacījums ir dalības normatīvs. Vīriešiem pusotra gada laikā rezultātam jābūt labākam par 36 minūtēm, sievietēm – labākam par 42 minūtēm. Amatieriem tas ir ļoti augsts rezultāts un kurš katrs to nemaz nevar. Turklāt amatieri pārsvarā skrien pa šoseju, bet šīs sacensības ir stadiona skrejceļā. Vai nav prātīgāk normatīvu nolaist zemāk? Tad var sanākt otra galējība un, ja kāds no dalībniekiem tiks apsteigts par vairākiem apļiem, tad mums pārmetīs – ko mēs tur rīkojam, ka tas nav normāli Latvijas čempionātam. Mēs patiešām katru gadu domājam, kā popularizēt šo 10 000 metru distanci, lai piesaistītu vairāk skrējēju, konsultējamies ar pašiem gargabalniekiem, kad labāk sacensības likt kalendārā. Savulaik arī šajā distancē labākie tika noskaidroti kopā ar citām disciplīnām Latvijas čempionātā, bet tajā ir arī 5000 metru skrējiens un tad atkal nebija labi, jo sportisti sūdzējās, ka nepagūst atjaunoties, lai nākamajā dienā skrietu vēlreiz. Esam taisījuši arī citu sacensību ietvaros, bet tas kopējo situāciju nav mainījis," tā Miļkevičs.

Trešais tituls Agatei

• Dāmu konkurencē startēja piecas dalībnieces, uzvaru izcīnot Latvijas labākajai gargabalniecei Agatei Caunei. Viņai šis bija trešais Latvijas čempiones tituls 10 000 m skrējienā.
• Sestdien, 13. jūnijā, dienas pirmajā pusē norisinājās Salaspils pusmaratons, kurā notika arī 10,55 km skrējiens. Tajā piedalījās gandrīz 300 skrējēji.
• Šajā desmitgadē nevienā no Latvijas čempionātiem 10 000 metros nav bijis vairāk par desmit dalībniekiem, pārsvarā pieci līdz septiņi. Izņēmums – kovida 2020. gads, kad Piltenē vīru konkurencē tika rīkoti pat divi skrējieni, tajos kopā startējot 23 skrējējiem. Tas ir izņēmums, jo tobrīd tās bija vienas no retajām sacensībām, kas notika.