Partly cloudy 1.2 °C
P. 12.12
Iveta, Otīlija
SEKO MUMS
Reklāma
Alise Madara Bokaldere: "Man ar šo izrādi radās vēlme pacelt cepurīti visu priekšā, kas nākuši pirms manis, kas darbojušies līdzās man un kas vēl tikai ienāk un ienāks šajā vidē."
Alise Madara Bokaldere: "Man ar šo izrādi radās vēlme pacelt cepurīti visu priekšā, kas nākuši pirms manis, kas darbojušies līdzās man un kas vēl tikai ienāk un ienāks šajā vidē."
Foto: Zane Krūmiņa

Nedēļas nogalē, 13. un 14. decembrī, Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi svinēs Latvijas laikmetīgās dejas 30 gadu vēstures stāsts "Pavedieni". Izrādes autori ir horeogrāfi Alise Madara Bokaldere un Džeisons Duprī, kuri skatītājiem veidos "dzīvu pieminekli – ne nostalģisku un nekustīgu, bet dinamisku un elpojošu mūsu kopīgās vēstures iemiesojumu. Austs no pēdējo 30 gadu laikmetīgās dejas pavedieniem, darbs svin to, kas bijis, kur esam tagad un to, kas vēl tikai nāks."

Reklāma

"Kultūrzīmes" uzrunāja vienu no dzīvē un dejā savijušamies autoru pāra – Latvijas laikmetīgās dejas horeogrāfi, dejotāju Alisi Madaru Bokalderi. Viņas darbs "Manu acu tulkojums" tika nominēts "Dejas balvai 2017–2018", un izrāde ar apvienību "The Biofilm Sisters" ieguva 2020. gada Igaunijas Teātra balvas nomināciju. Līdz šim Alise sadarbojusies ar dažādiem Latvijas un ārvalstu māksliniekiem un kultūras iestādēm – to vidū ir horeogrāfs Horhe Kresis (Spānija), cirka režisors Džeisons Duprī (Lielbritānija), teātra māja "Kanuti Gildi SAAL" (Igaunija), cirka skola "National Centre for Circus Arts" (Lielbritānija), performanču kompānija "The Biofilm Sisters" (Igaunija), cirka kompānija "Big Wolf Company" (Igaunija). Pasniedzot "Dejas balvu 2023–2024", Alise Madara Bokaldere ieguva Laikmetīgās dejas dejotājas titulu. Savukārt par labāko laikmetīgās dejas iestudējumu tika atzīta mākslinieku apvienības "Art For Rainy Days" laikmetīgās dejas un cirka izrāde "How A Spiral Works" ("Kā darbojas spirāle") – unikāla gaisa akrobātikas, karāšanās matos un laikmetīgās dejas sintēze –, kuras horeogrāfe ir Alise Madara Bokaldere.

Alise Madara Bokaldere.

Kā atradāt savu ceļu horeogrāfijā?

A. M. Bokaldere: Skatoties atpakaļ, bērnībā tas bija vien liels dejotprieks, kas tikai ar laiku kļuva par mērķtiecīgu ceļu. Dejot sāku pavisam maziņa, liekas, trīs gadu vecumā. Dejoju dažādās grupās – gan tautas dejas, gan baletu, gan modernās dejas –, līdz atradu deju studiju "Ritms", kur mani iepazīstināja ar laikmetīgo deju. Toreiz kopā ar mūsu pasniedzējiem, Kultūras akadēmijas absolventiem, veidojām arī dejas izrādes un caur studijas pieredzi arvien vairāk uz deju sāku skatīties kā uz potenciālu darba virzienu. Tad uzreiz pēc vidusskolas aizgāju uz kādu no Olgas Žitluhinas veidotajām studentu laikmetīgās dejas izrādēm un kļuvu pārliecināta, ka šis ir tieši tas, ko gribu darīt. Pieteicos akadēmijā, un, paldies Dievam, tajā pašā gadā mani arī paņēma kursā, jo man nebija kāda cita plāna. Kopš LKA absolvēšanas strādāju gan dejas, gan cirka mākslas nozarē un turpinu izglītoties, tiesa, līdz šim akadēmiskā izglītība iegūta vien Latvijā, bet smelties informāciju un iedvesmu braucu uz visdažādākajām meistarklasēm un darbnīcām.

Tagad Valmieras rezidencē esat iestudējusi izrādi par Latvijas laikmetīgās dejas 30 gadu ilgo vēsturi, tāpēc liekas būtiski pieminēt, ka arī jums pašai gadu ir teju tikpat…

Jā, man ir 28 gadi. Esmu Latvijas laikmetīgās dejas 5. paaudze, jo mans kurss Olgas Žitluhinas vadībā LKA tika uzņemts piekto reizi. Tagad mācās jau visjaunākā – 7. paaudze.

Kā aizsākās aizrautība darboties cirkā?

Akadēmijā viens no mūsu viespasniedzējiem Horhe Kresis kļuva par mentoru, arī pēc absolvēšanas turpināju viņam lūgt padomus par dažādiem dejas industrijas jautājumiem. Tā reiz pajautāju, vai top tāda izrāde, par kuru viņš būtu priecīgs, ja es atbrauktu un vienkārši paskatītos tās tapšanas procesu. Līdz tam biju pārsvarā strādājusi tikai Latvijā, sapratu, ka gribētu paplašināt savu priekšstatu par to, kā veidot deju, ko īsti nozīmē veidot dejas izrādes. Tā nokļuvu Londonā, kur mentors izrādi veidoja kopā ar cirka skolas studentiem, un divas nedēļas to novēroju. Tā tieši Anglijā pamazām tiku teju vai ievilkta cirkā, turklāt izrādes tapšanas gaitā iepazinu arī režisoru Džeisonu Duprī, kurš ar laiku kļuva par manu tuvāko radošo sabiedroto un vīru. Vēlāk, atgriežoties mājās, iepazinu arī Baltijas cirka māksliniekus. Tiesa, ļoti ilgu laiku cirka arēnā sevi uzskatīju par dejotāju, bet nu jau jūtos arī kā cirka māksliniece.

Šogad Latvijas Dejas informācijas centrs rīkoja divas "Sildošās rezidences". Viena no jau izvēlētajām horeogrāfēm bija laikmetīgās dejas aizsācēja Latvijā – Olga Žitluhina, bet jūs piedalījāties konkursā. Kā radās ideja "Pavedieniem"?

Dejas 30 gadu vēsture bija ietverta jau konkursa piedāvājuma nolikumā, bet kopā ar vīru radījām domu par tērpu izmantošanu izrādē. Tiesa, veidojot izrādes, mums gan ierasti rodas vairākas idejas, bet aiz priekškara paliek tās, kuras īstenot nav pareizais laiks vai tās vēl nav izkristalizējušās tā, lai būtu vērts dzīties pēc tām. Apģērba izmantošana un vēl viens no izrādes pamatelementiem, kuru skatītāji atklās vien izrādē, jau kādu laiku mums virmoja zemapziņā, un tad, kad parādījās iespēja rezidencei, izlasījām nolikumu un sapratām, ka idejas varam ļoti skaisti apvienot, gluži vai visi elementi kopā saklikšķējās.

Reklāma
Reklāma

"Pavedienos" izmantotie kostīmi būs atpazīstami no laikmetīgās dejas pēdējo 30 gadu izrāžu vēstures, tos izjūtam kā tādus pagātnes pavedienus, kuri veidojuši arī manu ceļu uz to, lai es vispār varētu darboties dejas jomā Latvijā un būtu profesionāla māksliniece. Pirms šiem 30 gadiem ceļš būtu bijis daudzreiz grūtāks. Jā, un vēl man ar šo izrādi radās arī vēlme pacelt cepurīti visu to priekšā, kas nākuši pirms manis, kas darbojušies līdzās man un kas vēl tikai ienāk un ienāks šajā vidē.

Pēdējos gados cirka māksla mainās, vai varat to raksturot?

Līdzīgi kā laikmetīgā deja vēsturiski ir diezgan jauna, arī laikmetīgajā cirkā notiek strauja attīstība. Tiesa, laikmetīgais cirks ir vēl jaunāks, un līdz ar to katru gadu rodas jaunas tendences, jaunas idejas, un žanrs attīstās visu laiku. Manā skatījumā, gan deja, gan cirka māksla ir nevis paņēmieni, bet darbarīki, un, skatoties kā uz darbarīkiem, tie var ne vien attīstīties un mainīties, bet arī pielāgoties – tā ir mana fiziskā valoda, gluži kā aktierim. Aktieris var runāt, tomēr ne vienmēr tas nozīmē, ka izrādes galvenais uzmanības punkts ir viņa runāšana. Tieši tāpat notiek laikmetīgajās dejas vai cirka izrādēs: dažreiz ir grūti noteikt konkrētu disciplīnu vai pat žanru. Turklāt skatītājiem ir diezgan liels pieradums, piemēram, ejot uz baletu, visi taču iedomājas zinām, ko sagaidīs, vai ne? Tiesa, stāsts var mainīties, bet tomēr – balets paliek balets. Laikmetīgajās cirka izrādēs viena izrāde no citas var atšķirties tik ļoti, ka pat grūti definēt kā vienas un tās pašas industrijas izrādes.

Izrādē "Kā darbojas spirāle" bijāt gan dejotāja, gan gaisa akrobāte, gan dramaturģe. "Dejas balvā 2023–2024" ieguvāt "Laikmetīgās dejas dejotājas" titulu un izrāde tika atzīta par labāko laikmetīgās dejas iestudējumu. Toreiz izvēlējāties disciplīnu karāties matos. Vai jums reizēm nav sevis žēl, tam taču jābūt sāpīgi!

Disciplīnu karāties matos apguvu Barselonā, tā man liekas ļoti iedvesmojoša. Sāpes no sāpēm ļoti atšķiras, un tās ļoti ietekmē arī tas, cik labi protu darīt to, ko daru. Par sāpēm būtiskāks ir rezultāts, drīzāk sāpes parāda, kur vēl jāmācās, lai man būtu ērti. Tiesa, disciplīnā, kas ir karāšanās matos, protams, var būt zināms diskomforts, nav tā, ka nejūti, ka karājies aiz matiem, bet arī stāvēt puantēs ir sāpīgi. Taču kaut kādā brīdī sāpes paliek par izteiksmes līdzekli un iepazīsti, ko tās nozīmē, kad tās ir pilnīgi pieņemamas un kad tās tādas nav. Turklāt disciplīna – karāšanās matos – var kļūt arī ļoti bīstama, ja es kaut ko nepareizi izdaru, tad sāpes ir tās, kas pasaka – oh, šoreiz varbūt esam mierīgāki, jo nav tik labi uztaisīta frizūra vai kas cits.

Fotogrāfijās tēls ar augšupejošajiem, nospriegotajiem matiem liekas ļoti skaists, pat romantisks, bet ko jūs gribētu, lai saredz un sajūt skatītāji?

Es laikam piedāvātu to pašu, ko vēlos visās savās izrādēs, – vērot konkrēto darbu un jautāt, ko tas pasaka. Izrādē "Kā darbojas spirāle" sāpes nebija galvenais, nedomāju par sevis pārvarēšanu vai mocīšanos, vai vēl ko tādu. Man tajā brīdī mati ir vairāk nekā ierobežojums, tie ir arī drošība – nevaru nokrist tajos brīžos, kad mani mati ir piesieti. Tādos brīžos no grīdas nebaidos vispār, jo nospriegotie, piesietie mati iedod citu attiecību ar savu ķermeni un kustību. Savukārt skatītājam izrāde iedod to, ko viņš vēlētos, lai tā iedod, es to veidoju kā rūpēšanos un komunikāciju starp cilvēkiem. Izrādē pētīju attiecības starp kritienu, lidojumu un sevis notveršanu. Katrs jau ilgojas atrast satikšanās punktu, taču to sarežģīti izdarīt, ja dzīvojat dažādās telpās. Divi salauzti gabali kopā var veidot vienu, kad katrs mēģina pārvarēt savus individuālos kavējošos šķēršļus un palīdz otram sasniegt apstāšanās punktu.

Vai jūs nekad nav baidījis, ka dejotāja profesionālajai dzīvei uz skatuves ir tik īss mūžs?

Priekšstats par īso karjeru lielā mērā radies no baleta, jo laikmetīgā deja augstā profesionālā līmenī piedāvā iespēju uzstāties, dejot, bet nelauzt ķermeni. Tādējādi laikmetīgā deja piedāvā arī daudz ilgtspējīgāku karjeru: es strādāju ar savu ķermeni, nevis to fiziski mocu.

Kas ir visbūtiskākais, ko izpaust dejā, jūsu mākslā?

Godīgums, lai tas, ko saku, ir godīgi teikts. Lai es būtu priecīga par to, ko no mākslinieka skatpunkta lieku uz skatuves, man tam pašai ir jānotic. Savukārt, lai noticētu, tam jābūt ļoti patiesam un godīgam. Varu būt godīga gan skumjās, gan dusmās, gan priekā – visās savās pārdomās, emocijās un sajūtās. Man ir jānoķer kaut kas, kas ir pietiekami svarīgs, lai to pastāstītu, bet vienlaikus arī jābūt ļoti godīgai pret to, kā par to jūtos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Tēmturi
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma