Līdz nākamā gada janvārim tiks veikts pirmais 27. maijā parakstītā Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību izpildes novērtējums, - "Lasi.lv" informē Ekonomikas ministrijā (EM), sniedzot atbildes uz redakcijas jautājumiem.

Reklāma

Kā ministrijā vērtē līdz šim panākto progresu cenu samazināšanas jomā kopš 27. maijā parakstītā memoranda?

EM ieskatā memorands strādā un objektīvi jau var novērot pirmos rezultātus. Piemēram, lai veicinātu pamata pārtikas preču pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, īpaši ņemot vērā mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem, tirgotāji (Maxima, Rimi, Lidl, Top,  Elvi, Lats, Mego) savās tirdzniecības vietās ir ieviesuši Zemo cenu grozu. Zemo cenu grozā tiek iekļauts vismaz viens produkts pamata pārtikas preču kategorijā ar zemāko cenu attiecīgajā mazumtirdzniecības ķēdē (ja mazumtirgotāja sortiments to atļauj).

Īstenotās Zemo cenu groza iniciatīvas rezultātā novērojams pozitīvas tendences arī statistikas rādītājos. Proti, lai arī 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas pieauga par 4,3 %, savukārt salīdzinot ar septembri, cenu līmenis pieauga par 0,4 %, jāatzīmē, ka pēc memoranda ieviešanas vairāk kā pusei memorandā iekļauto pārtikas apakšgrupu cenas saruka. Turklāt šo grupu devums kopējā pārtikas cenu kritumā bija lielāks nekā citām pārtikas preču kategorijām, proti, analizējot pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupas cenas detalizētāk, secināms, ka zemo cenu grozā iekļauto preču grupu cenas, salīdzinot ar šī gada maiju, oktobrī ir sarukušas par 0,8%.

Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgotāju veidotais zemo cenu preču grozs iekļauj tikai daļu no precēm, kas atspoguļotas CSP publicētā pārtikas preču patēriņa cenu indeksā. Pilnvērtīgai memorandā iekļauto pārtikas preču groza cenu analīzei nepieciešama specifiska zemo cenu preču cenu indeksa izveide, kas kopumā ļautu iegūt precīzāku informāciju par cenu izmaiņām memorandā ietvertajās preču grupās un monitorēt to cenu dinamiku.

Latvijā pārtikas grupās, kurās daļēji ietilpst Memorandā noteiktās zemo cenu preču kategorijas, cenu dinamika mēnešu griezumos ir ļoti svārstīga. To ietekmē sezonāli faktori, atsevišķu preču piegādes izmaiņas, akciju politika un tirgus īstermiņa korekcijas. Svarīgi ir vērtēt kopējo dinamiku ilgākā laika periodā, tādējādi redzams, ka Baltijas reģionā zemo cenu groza preču cenas Latvijā saglabājas stabilākas un pieaug daudz mērenāk. Piemēram, pārtikas cenu pieaugums šī gada oktobrī (mēneša griezumā, salīdzinot ar septembri) bija mērenākais kopš 2020. gada, kad Covid-19 krīzes ietekmē cenas samazinājās. Izslēdzot šo periodu, tas bija zemākais kopš 2014. gada.  Memorandā iekļautās pirmās nepieciešamības pārtikas grupās oktobrī cenas nedaudz pieauga, pārsvarā dārzeņu segmentā (sezonālo faktoru dēļ). Taču jāatzīmē, ka svaigiem dārzeņiem cenu kāpums bija ļoti mērens, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šajā laikā. Tas apliecina, ka iniciatīva turpina palīdzēt ierobežot pārtikas cenu spiedienu.

Atbilstoši tirgus dalībnieku sniegtajiem datiem Zemo cenu grozā iekļautajām precēm būtiski ir samazināts uzcenojums un to pozitīvi ir novērtējuši arī patērētāji.

Piemēram, “Maxima” paziņojumā norādīts, ka:

·       vidēji cenassamazinājās par 7.9%zemo cenu groza pārtikas grupās (1200 preces 10 grupās); 

·       zemo cenu groza precēmpieprasījums cēlies 2-3 reizes;

·       uzcenojums: 0 līdz 5%(visas šīs preces tiek finansētas);

·       cenas izmaiņas pret regulāro cenu – samazinājums vidēji par 23%.  

Kādi ir turpmākie pārtikas cenu slāpēšanas soļi?

Valdība ir atbalstījusi ekonomikas ministra rosinātos un memorandā paredzētos PVN nodokļa piemērošanas atvieglojumus atsevišķām memorandā iekļautajām pārtikas precēm. Proti, no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam, paredzēts īstenot pilotprojektu, maizes, svaiga piena, svaigas atdzesētas mājputnu gaļas un mājputnu svaigu olu (čaumalās) piegādēm piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu PVN samazinātā 12% likme šobrīd jau tiek piemērota arī zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm un svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Līdz nākamā gada janvārim ir veicams pirmais memoranda izpildes novērtējums. Tas nozīmē kopīgi īstenojamo pasākumu pārskatīšanu un aktualizēšanu atbilstoši izdarītajiem secinājumiem un memoranda partneru panāktajām vienošanām.

Darba kārtībā ir arī sadarbības uzlabošana starp mazumtirgotājiem un ražotājiem, lai līdzsvarotu attiecības starp pārtikas preču mazumtirgotāju un piegādātāju. Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”, ar kuru paredzēts novērst negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju un piegādātāju sadarbībā.

Memorands paredz īstenot arī pasākumus, lai  mazinātu lieko birokrātiju un stiprinātu konkurētspēju visā ķēdē. Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabinetā. Ziņojumā tiks aptverti tādi jautājumu bloki kā normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana, atbalsts mazajiem tirgotājiem, reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējuma reforma un ielu tirdzniecības regulējuma reforma.

Kā ministrijā vērtē pārtikas cenu salīdzināšanas rīku līdzšinējo attīstību un kvalitāti?

Cenu salīdzināšanas rīku līdzšinējā darbība lielā mērā bija atkarīga no informācijas avotu pieejamības par pārtikas precēm tirdzniecības vietās. Ja iepriekš dati tika “skrāpēti” no tīmekļa vietnēm un iegūti no atsevišķiem tirgotājiem, tad no 1. decembra cenu salīdzināšanas rīku izstrādātājiem ir pieejams vēl viens apjomīgs un uzticams informācijas avots – CSP, no kura iegūt aktuālākos datus no trīs lielākajiem tirgus dalībniekiem pārtikas preču mazumtirdzniecības sektorā.

Cenu datu sniegšanas pienākums CSP attiecas uz trīs lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem, vai nākotnē šis uzņēmumu loks varētu tikt paplašināts?

Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 milj. eiro. Pārtikas preču mazumtirgotāji ar šādu apgrozījumu šobrīd sasniedz vai pārsniedz 10% no mazumtirdzniecības tirgus daļas. ​​​​Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas netiek noteikts kā pienākums. Tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuri arī vēlas šos datus iesniegt, ir jānosūta pieteikums CSP.

Lai apzinātu arī pārējo pārtikas preču mazumtirgotāju gatavību un vēlmi nodot pārtikas preču cenas CSP, ministrija organizēs tikšanos ar mazumtirgotājiem. Kopumā par lielāko izaicinājumu tiek norādīta  vienotas informācijas sistēmas neesamība, kur apstrādāt datus tādā formā, lai tos varētu nodot CSP.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu