3 °C
"Tas ir ļoti sāpīgs notikums visam kolektīvam. Lai cits citu stiprinātu šajā skumjajā brīdī, mums tiek nodrošināts arī psiholoģiskais atbalsts. Perfekta darbiniece, viens no labestīgākajiem un jaukākajiem cilvēkiem dienestā," tā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārējās komunikācijas vadītāja Arita Freimane raksturo ārsta palīdzi Ilonu, kura 37 gadu vecumā traģiski gāja bojā.
Nelaime notika ceturtdienas vakarā Rīgā, braucot virzienā no Vanšu tilta puses pa 11. novembra krastmalu, sievietes vadītais auto veica asu manevru un iebrauca Daugavā. Piektdienas pēcpusdienā glābēji no upes izcēla bojāgājušo autovadītāju, bet vakar pēcpusdienā izdevies izcelt automašīnu. Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste, tie bijuši vieni no sarežģītākajiem glābšanas darbiem pēdējā laikā.
Ilona NMPD strādājusi daudzus gadus, bet tā nebija viņas vienīgā darba vieta – bez pusslodzes dienestā otra pusslodze bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā, kur Ilona bijusi medicīnas māsa. Ilonu kā ļoti apzinīgu un jauku cilvēku raksturoja arī klīnikas vadītājs Oļegs Šuba. Viņš izteica līdzjūtību bijušās kolēģes ģimenei. Kolēģiem abās pieminētajās darba vietās bijis liels pārsteigums, ka darbiniece, kura pazīstama kā ideāla savu pienākumu veicēja, pēkšņi izlemj aiziet no dzīves, atstājot divus bērnus – skolnieces sākumskolas vecumā...
Sociālajos medijos daudz spekulāciju par to, ka sieviete varētu būt veikusi pašnāvību.
Uz to vedina domāt arī Latvijas Televīzijas vēstītais fakts, ka pirms nāves Ilona bija sazinājusies ar VUGD un lūgusi viņu neglābt. Šo informāciju iestādes pārbaudot.
Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska medijiem iepriekš minējusi, ka bojāgājušās sievietes identitāte esot noskaidrota un kriminālprocesā tikšot izmeklēti notikušā apstākļi. Policija viņas uzvārdu nemin, taču to brīvdienās publiskojis portāls "sadursme.lv", aicinot ziedot tuviniekiem. "Ja kāds vēlas simboliski atbalstīt ģimeni šajā smagajā laikā, šeit ir oficiālais ziedojuma links, kas saskaņots ar Ilonas vīru," vēstīja portāls.
Vai barjeras palīdzēs?
Šī nav pirmā traģēdija, kad autovadītājs, braucot pa 11. novembra krastmalu, iebrauc Daugavā. Līdzīga traģēdija notika 2024. gada 6. aprīlī, kad auto "Škoda Yeti" lielā ātrumā brauca pa 11. novembra krastmalu virzienā uz Ķengaragu, izbrauca zem Akmens tilta, strauji mainīja virzienu un bez bremzēšanas pa piestātnes kāpnēm iebrauca Daugavā, gandrīz aizķerot tuvumā esošos cilvēkus. Izceltās automašīnas salonā glābēji atrada 1992. gadā dzimuša vīrieša līķi.
Uzreiz pēc tam, kad Ilona bija traģiski gājusi bojā, sociālajos tīklos sākās dažādas baumas par iemesliem, kādēļ mediķe esot izdarījusi pašnāvību, tiek minēta gan izdegšana darbā, gan problēmas ģimenē. Tāpat daži cilvēki aizrāda, ka konkrētajā vietā vajadzētu kādas barjeras pie upes (patlaban tur ved kāpnes pie ūdens).
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš vakar intervijā Latvijas Radio pauda, ka Rīgas pašvaldība izvērtē iespēju šajā un līdzīgās vietās ierīkot norobežojošus risinājumus.
Lai gan pilsētā zonās ar atļauto ātrumu līdz 50 km/h barjeras nav obligātas, situācija liekot domāt par papildu drošības pasākumiem.
Kā vienu no risinājumiem Kauliņš minēja metāla stabiņus jeb bolardus (hidrauliski barjerstabi, kas iegrimst zemē un paceļas no zemes).
Arī Rīgas domes deputāte, Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Marta Kotello, nākamajā dienā pēc traģēdijas tviterī rakstīja: "Risinājums šai negadījuma vietai ir bolardi – metāla stabi. Rīgai līdz šim nav bijis līguma par bolardu piegādi. Uz budžeta sarunām nākam ar priekšlikumu papildināt Ārtelpas un mobilitātes departamenta vides pieejamības programmu (līdz šim 200 000 eiro) ar papildu diviem miljoniem eiro, lai beidzot būtu finansējums gājēju pāreju izveidei, apmaļu līdzināšanai, esošu gājēju pāreju drošības uzlabošanai, apgaismojumam, bolardu iepirkšanai un citiem elementiem, kas uzlabo drošību Rīgas ielās."
Sarežģīts darbs glābējiem
Kā minēts, automašīnu no upes izcēla pirmdien pēcpusdienā. Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve, vakar notikuma vietā glābēji strādājuši jau no desmitiem rītā. Sākotnēji zem ūdens automašīnai apliktas tauvas, tad tā tika pievilkta pie krasta un pacelta virs ūdens. Tad ar glābšanas automobiļa manipulatora palīdzību automašīna izcelta krastā. Glābšanas darbus visas dienas apgrūtinājusi spēcīgā straume, kas visu laiku automašīnu pārvietojusi, un katru dienu, uzsākot izlūkošanu zem ūdens, vēlreiz bija jānovērtē visi apstākļi un iespējamie šķēršļi automašīnas pārvietošanai tuvāk krastam. Spēcīgā straume arī apgrūtinājusi tauvu izvēršanu cauri automašīnai, jo apdraudēja pašu ugunsdzēsēju glābēju dzīvību. Papildus darbu veikšanu sarežģījis tas, ka automašīna atradās deviņu metru dziļumā un pilnīgā tumsā, kur redzamību ar lukturi bija iespējams panākt tikai apmēram 30 centimetru attālumā. Spēcīgā straume arī saduļķoja ūdeni, vēl vairāk samazinot redzamību. Iespējamo darbu laiku saīsināja ātrā tumsas iestāšanās un aukstums. Kā raksta ziņu aģentūra LETA, VUGD norāda, ka auto meklēšanas un izcelšanas darbu izmaksas atsevišķi netiek aprēķinātas, jo tas tiek izpildīts kā jebkurš izsaukums.
Tūkstošiem cilvēku mirst pašnāvību dēļ
- Baltijas valstīs ir samērā augsts pašnāvību skaits, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas oficiālā statistikas portāla dati liecina, ka 2024. gadā pašnāvību izdarījušas 250 personas, no kurām 80% bijuši vīrieši. Nodarīt sev paškaitējumu sevišķi raksturīga vīriešiem virs 35 gadu vecuma un arī zēniem vecuma grupā 15–19 gadi.
- Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka katru gadu ap 727 000 cilvēkiem visā pasaulē mirst pašnāvības dēļ. Vēl vairāk cilvēku mēģina to izdarīt.
- Pašnāvība ir trešais galvenais nāves cēlonis pasaulē 15–29 gadus vecu jauniešu vidū.
- Speciālisti atzīst, ka pašnāvība ir nopietna sabiedrības veselības problēma, kuras risināšanai ir nepieciešama visaptveroša pašnāvību profilakses stratēģija. Daudzas pašnāvības notiek impulsīvi krīzes brīžos, kad cilvēkam sarūk spēja tikt galā ar dzīves stresiem, piemēram, finansiālām problēmām, attiecību konfliktiem vai hroniskām sāpēm un slimībām. Konflikta, katastrofu, vardarbības, aizskaršanas vai zaudējuma pieredze un izolētības sajūta ir cieši saistītas ar pašnāvniecisku uzvedību. Daudzi cilvēki, kuri domā par pašnāvību vai ir to mēģinājuši, nemeklē palīdzību un tāpēc nesaņem nepieciešamo atbalstu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
